Meklēšanas forma

Apmācies 9 °C Viegls vējš, 3.2 m/s no D-DR
Svētdiena, 2019. gada 17. NovembrisVārda dienu svin: Hugo, Uga, Uģis

Visas decentralizētās kanalizācijas sistēmas jāreģistrē šogad

Kristīne Langenfelde
2017. gadā Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu mūsu valstī, pašvaldībām uzliekot par pienākumu līdz šā gada beigām izveidot savas teritorijas decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, kā arī reģistrēt asenizācijas pakalpojumu sniedzējus, kuri pašvaldības teritorijā vēlas nodrošināt attiecīgus pakalpojumus. «Ja novadu pašvaldībām vēl tika dota iespēja noteikt, kuros ciemos esošās sistēmas jāreģistrē, bet kurās teritorijās to var nedarīt, tad pilsētām tas ir liegts: noteikumi skaidri paredz, ka jelgavniekiem jāreģistrē jebkura privāta kanalizācijas sistēma, kas nav pieslēgta centrālajai pilsētas kanalizācijai, – ne tikai krāj­tvertnes, septiķi vai bioloģiskās kanalizācijas sistēmas, bet arī katra mazā sirsniņmāja, kas novietota, piemēram, mazdārziņā vai pat uz neapbūvēta zemesgabala,» Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātos un MK pieņemtos noteikumus skaidro Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods.

Līdz šim šāds reģistrs nav veidots, tādēļ arī pašvaldībai nav datu, cik šobrīd Jelgavā ir decentralizētu kanalizācijas sistēmu, uz kuru īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem jaunā MK norma attiecas. Lai īstenotu MK noteikto, Jelgavas dome 25. jūlijā pieņēma saistošos noteikumus «Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Jelgavas pilsētas pašvaldībā». Saistošie noteikumi pēc saskaņojuma VARAM stājās spēkā 24. septembrī. Līdz ar to pilsēta ir uzsākusi decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšanu.

Reģistrējoties jāaizpilda veidlapa

Pirmais solis, kas jāizdara katram decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam Jelgavā, – līdz šā gada beigām pašvaldībā jāreģistrē īpašumā esošā kanalizācijas sistēma. Lai to izdarītu, ir jāaizpilda veidlapa «Pieteikums decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrēšanai» – to var izdarīt gan klātienē Jelgavas domes Klientu apkalpošanas centrā, gan arī elektroniski, jo veidlapa ir pieejama mājaslapā www.jelgava.lv. Pieteikumā ir jānorāda ne tikai tas, kāda veida kanalizācijas sistēma atrodas īpašumā, bet arī citi dati, piemēram, ūdens patēriņš, krājtvertnes tilpums, uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums.

Tikai viens izņēmums

Kā skaidro J.Strods, ir tikai viena veida decentralizētās kanalizācijas sistēmas, kas nav jāreģistrē pašvaldības reģistrā, un tās ir rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir lielāka par pieciem kubikmetriem diennaktī. «Tās ir lielāku jaudu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kuras tāpat kā līdz šim uzraudzīs VARAM pakļautībā esošais Valsts vides dienests. Visām pārējām kanalizācijas sistēmām ir jābūt reģistrētām pašvaldībā,» uzsver J.Strods.

Kas notiks pēc reģistrācijas?

Kā to paredz MK noteikumi, pēc reģistra izveides pašvaldībai būs jāseko līdzi tam, lai katra decentralizētā kanalizācijas sistēma pilsētā būtu ne vien reģistrēta, bet arī atbilstoši uzturēta. «Pirmais uzdevums būs pārliecināties, vai visas sistēmas ir reģistrētas. Jau šobrīd veidojam datubāzi, kas ļautu savienot Būvvaldes būvju un ēku reģistru pilsētā ar kanalizācijas sistēmu reģistru. Tas sniegtu iespēju apjaust, cik godprātīgi īpašnieki līdz gada beigām ir veikuši savas sistēmas reģistrēšanu. Pēc tam jau kopā ar Pašvaldības policiju objekti tiks apsekoti dabā, lai pārliecinātos par iesniegto datu atbilstību realitātei,» skaidro J.Strods, piebilstot: ja tiks konstatēts, ka dati iesniegti neprecīzi, tie būs jāprecizē.

Būtiski uzsvērt, ka ar pirmreizējo reģistrāciju nekas nebeidzas. Ja nekustamajā īpašumā tiek ekspluatētas rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par pieciem kubikmetriem diennaktī, turpmāk līdz katra gada 1. aprīlim decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pašvaldībā būs jāiesniedz dokumenta apliecinājuma kopija par pakalpojuma saņemšanu no komersanta par to, ka sistēmai ir veikta nepieciešamā apkope.

Tāpat īpašniekam jānodrošina, lai sistēma darbotos atbilstoši vides prasībām. Ja to nav iespējas izdarīt, veicot esošās sistēmas apkopi vai remontu, tad īpašnieka pienākums ir pieslēgt īpašumu pilsētas centrālajai kanalizācijas sistēmai, ja tas tehniski ir iespējams, vai izbūvēt normatīvajiem aktiem atbilstošu decentralizēto kanalizācijas sistēmu.

Uzsākot lietot jaunu decentralizēto kanalizācijas sistēmu, īpašniekam tā viena mēneša laikā pēc sistēmas lietošanas uzsākšanas ir jāreģistrē.

Noteikts izvešanas biežums

J.Strods neslēpj, ka pilsētā laiku pa laikam tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par kādā ielā vai novadgrāvī novadītu kanalizācijas saturu. «Problēma ir, jo ne visi īpašnieki godprātīgi apsaimnieko savu kanalizācijas sistēmu. Mēdz būt, ka tvertne pārplūst un kanalizācijas saturs nonāk vidē, tāpat kāds pamanās tās saturu nevis nodot asenizācijas pakalpojumu sniedzējam, bet nelikumīgi novadīt grāvī. Tieši tāpēc turpmāk katras sistēmas īpašniekam pēc noteiktas formulas, ņemot vērā krājtvertnes tilpumu un ūdens patēriņu, tiks aprēķināts, cik bieži kanalizācijas saturs ir jāizved, un tas būs jāapstiprina ar darījumu apliecinošu kvīti, kas jāglabā divus gadus un nepieciešamības gadījumā jāuzrāda pašvaldības pārstāvjiem. Minimālais notekūdeņu izvešanas biežums ir noteikts reizi gadā,» skaidro J.Strods.

Jāpārbauda bioloģiskās attīrīšanas iekārtas dokumentācija

J.Strods vērš uzmanību uz vēl kādu niansi, ko būtiski vēl šogad veikt visu bioloģisko attīrīšanas iekārtu, kuru kopējā jauda ir mazāka par pieciem kubikmetriem diennaktī, īpašniekiem. «Katram šādas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas saimniekam ir jāpārliecinās, vai viņa rīcībā ir konkrētās iekārtas ražotāja tehniskā dokumentācija. Ja gadījumā dokumentācija ir nozaudēta, līdz 1. janvārim jāpiesaista atbilstošs komersants, kurš decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsekos un izsniegs apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli, kā arī norādījumus tās ekspluatācijai. Tas ir ļoti būtiski, jo pretējā gadījumā iekārta tiks uzskatīta par prasībām neatbilstošu. Savukārt, ja iekārtas dokumentācija ir pieejama, īpašniekam atliks vien ievērot apkopes termiņus, jo būs iespēja turpināt savas iekārtas ekspluatāciju,» uzsver J.Strods.

Asenizācijas pakalpojumus turpmāk drīkstēs sniegt tikai reģistrēti komersanti

Vēl viena būtiska izmaiņa, ko paredz MK noteikumi, – no nākamā gada asenizācijas pakalpojumus noteiktā teritorijā drīkstēs sniegt tikai tie komersanti, kuri būs reģistrēti konkrētā pašvaldībā. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem būs noteikta daudz stingrāka kārtība, uzskaitot izvesto apjomu. «Ja līdz šim Jelgavā asenizācijas pakalpojumus varēja sniegt jebkurš komersants, tad no nākamā gada – tikai tie, kas būs reģistrējušies pašvaldībā. Tas nozīmē, ka ikvienam komersantam, kurš no 2020. gada vēlas asenizācijas pakalpojumus sniegt Jelgavā, ir jāreģistrējas, aizpildot pieteikuma veidlapu, kas pieejama mājaslapā www.jelgava.lv. Būtiski, ka reģistrēties var tikai tādi komersanti, kuriem nav nodokļu parādu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds nepārsniedz 150 eiro,» skaidro J.Strods, piebilstot, ka reģistrēto asenizācijas pakalpojumu sniedzēju saraksts iedzīvotājiem būs pieejams mājaslapā www.jelgava.lv, kā arī domes Klientu apkalpošanas centrā.

Vēl komersantam ir jābūt licencei vai sertifikātam, kas apliecina tiesības veikt kravas pārvadājumus, kā arī jābūt noslēgtam līgumam ar notekūdeņu attīrīšanas ietaišu vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku.

«Pēdējā gada laikā Jelgavā ir bijuši vairāki kliedzoši gadījumi, kad asenizācijas pakalpojumu sniedzēji savākto kanalizācijas sistēmas saturu nevis nodevuši tam paredzētajās vietās, bet nolējuši pat pilsētas lietusūdens kanalizācijas sistēmā, un tie neattīrīti ieplūduši Driksā. Tāpēc pašvaldība saistošajos noteikumos komersantiem paredz vēl stingrākus nosacījumus, kas ļaus daudz precīzāk izsekot viņu darbam. Proti, komersantam ne vien būs jānodrošina elektroniskā uzskaite par saviem sniegtajiem pakalpojumiem un katru gadu elektroniskais žurnāls jāiesniedz pašvaldībā, lai varētu salīdzināt izvesto notekūdeņu un nosēdumu daudzumu ar iedzīvotājiem izsniegtajām darījuma kvītīm, bet arī katrs transportlīdzeklis jāaprīko ar GPS un jānodrošina, ka konkrētās automašīnas GPS datiem var piekļūt Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra darbinieki,» uzsver J.Strods.

Sods – līdz 1400 eiro

Pašvaldības saistošajos noteikumos par to neievērošanu paredzēts sods, un tas ir no brīdinājuma līdz pat naudas sodam. Fiziskām personām naudas sodu var noteikt līdz 350 eiro, bet juridiskām personām – līdz 1400 eiro.

Alternatīva – pieslēgšanās pilsētas kanalizācijai

Tiem jelgavniekiem, kurus neapmierina valdības noteiktā jaunā kārtība, alternatīva ir pieslēgt savu īpašumu pilsētas centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Tomēr J.Strods uzsver, ka diemžēl ne visur tas ir iespējams. «Šobrīd ap pieciem procentiem jelgavnieku tādas iespējas nav. Lai gan pilsētā jau vairākus gadus tiek īstenots ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekts, kura laikā tiek izbūvēti jauni ūdensvada un kanalizācijas tīkli, ir ielas, kur šo projektu īstenot nevar, jo tās neatbilst nosacījumiem par nepieciešamo iedzīvotāju blīvumu. Līdz ar to nevar teikt, ka ministrija un valdība, izdodot šādus noteikumus, valstī būtu radījušas vienādus nosacījumus visiem iedzīvotājiem, jo novadu pašvaldību teritorijās, kur arī netiek nodrošināta centralizētā kanalizācijas sistēma, joprojām ir dota iespēja neveidot šādu reģistru un dzīvot pa vecam,» atzīst J.Strods.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti