Meklēšanas forma

Neliels lietus 12 °C Viegls vējš, 2.6 m/s no R-ZR
Piektdiena, 2019. gada 24. MaijsVārda dienu svin: Ilvija, Marlēna, Ziedone

Sveic Zelta pārus – ģimenes vērtību veidotājus un sargātājus

Ilze Knusle-Jankevica
«Agrāk mēs abi strādājām Rīgā – sieva Juglas manufaktūrā, es celtniecībā. Man Kalnciemā dzīvoja māte, bet Jekaterinai – draudzenes vecāki. Kalnciemā arī iepazināmies,» stāsta Arkādijs Veženkovs, kurš šogad ar sievu Jekaterinu svin Zelta kāzu jubileju un šodien par godu šim īpašajam notikumam bija lūgts uz pieņemšanu pie Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa.

Pēc pusgadu ilgas tikšanās Akādijs un Jekaterina sapratuši, ka viens otram būs īstā izvēle. Abi izaudzinājuši divus bērnus – dēlu un meitu – un lutina trīs mazbērnus un mazmazmeitu. «Kā kopā nodzīvot 50 gadus? Vajag piedot un veltīt otram uzmanību – tas ir pats galvenais,» saka Jekaterinas kundze.

Zelta pāru – pāru, kuri šajā gadā atzīmē Zelta kāzu jubileju – pieņemšana pie domes priekšsēdētāja ir ikgadēja Jelgavas Pilsētas svētku tradīcija. Šogad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sveikti 22 pāri, kuri par savām mājām sauc mūsu pilsētu. «Katrai ģimenei ir savs stāsts, kurā prieks mijas ar bēdām, smiekli – ar asarām, un šajā stāstā vairākas rindkopas ir veltītas arī vietai, ko sauc par mājām. Jums šī vieta ir Jelgava. Jelgava ir piedzīvojusi gan uzplaukumu, gan neatgriezeniskus kara postījumus, bet, pateicoties cilvēkiem un viņu pūlēm, vienmēr spējusi būt Zemgales kultūras un ekonomikas centrs. Cilvēki un stipras ģimenes ir lielākā mūsu pilsētas vērtība,» Jelgavas zelta fondu sveica A.Rāviņš. Viņš uzsver: lai sagaidītu kopā Zelta kāzas, nepieciešams spēks, izturība, neizmērojama pacietība, spēja ikdienišķu problēmu jūklī nepazaudēt to īpašo dzirksti.

Arī katram Zelta pārim ir savas pārdomas par to, kā kopā nodzīvot tik garus gadus. «Ir vienkārši jādzīvo – nevajag neko sarežģīt,» tā, pēc Rutas Ambultas domām, ir recepte, kā nodzīvot kopā tik ilgi. Rutas kundze ar vīru Kārli ir jelgavnieki un visu mūžu kopā nostrādājuši Valsts Jelgavas skaitļošanas centrā. Tagad viņiem prieku sagādā dārza darbi, bet Rutas kundze ziemā ada cimdus un zeķes. Ambultu ģimenei šo īpašo mirkli sarūpēja vedekla Ilze, kuras vecāki Pārsla Anda un Vitālijs Apetjonoki arī šogad atzīmē 50 laulībā nodzīvotus gadus. Anda un Vitālijs iepazinās studentu Vecgada ballē, kopā sagaidot 1965. gadu.

«Iepazināmies, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mežsaimnieku 1. kursā. Kad trešajā kursā tuvojās sadale, kas jaunos speciālistus nosūta darbā uz noteiktu vietu, sapratām, ka būs jāšķiras, bet to mēs negribam,» savas kopdzīves sākumu atceras jelgavnieki Juris un Helēna Liepas. Helēnas kundze spriež: ir svarīgi, ka ir, kam vairāk pievērsties, ja ir grūtāki brīži attiecībās, piemēram, darbs un bērni, lai nav uzreiz jāskrien prom. «Intereses mums gan katram ir savas – Juris lasa grāmatas, bet man patīk adīšana un dzīvnieki. Arī tas nāk par labu, ja mājās ir kāds kustonis – ja gadās kāds strīds, izej pastaigāties ar suni, un dusmas pāriet,» norāda Helēnas kundze.

Ciešs roku satvēriens, plecs, uz kura var atbalstīties, zīmīga saskatīšanās, saprašanās no pusvārda – šīs it kā ikdienišķās un pašsaprotamās lietas pēc laulībā nodzīvotiem 50 gadiem ir apliecinājums, ka tā ir īsta mīlestība, kas spēj pārciest visu.

Pāriem par īpašo notikumu atgādinās fotogrāfija, kas tika uzņemta pirms svinīgā pasākuma, un pasniegta kā piemiņas dāvana.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti