Meklēšanas forma

Skaidras debesis 22 °C Vēja vēsma, 1.3 m/s no R-ZR
Sestdiena, 2019. gada 20. JūlijsVārda dienu svin: Ritma, Ramona

Jelgavā pērn reģistrēti 57 kūlas ugunsgrēki; šogad pirmais – 23. februārī

www.jelgavasvestnesis.lv
Laikā, kad daļu no Latvijas vēl klāj sniega sega, bet citviet jau jūtams pavasaris, ugunsdzēsēji glābēji ikdienu steidzās dzēst vairākus kūlas ugunsgrēkus – šogad valstī dzēsti jau vairāk nekā 40 kūlas ugunsgrēki, tostarp viens Jelgavā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku dzīvību un īpašumu, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Jelgavā šogad pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts 23. februārī. Pērnā zāle desmit kvadrātmetru platībā dega Uzvaras ielā – teritorijā, no kuras netālu atrodas dzīvojamā māja. Pēc VUGD statistikas datiem pērn Jelgavas teritorijā kopā dzēsti 57 kūlas ugunsgrēki.

VUGD pārstāve Inta Palkavniece norāda, ka kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem, cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietu, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži, spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.

2018. gadā valstī kopā reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 18 procentiem vairāk nekā 2017. gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 1648 hektāru platībā.

VUGD uzsver, ka, lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas «Ugunsdrošības noteikumu» prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:

  • atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;
  • atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700  eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro;
  • saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr.238 «Ugunsdrošības noteikumi» 21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

VUGD atzīst, ka sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

«Kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas. Aicinām iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD pa tālruni 112,» uzsver VUGD pārstāve I.Palkavniece.

Foto: publicitātes

Infografiks: «Jelgavas Vēstnesis»

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti