Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 24 °C Lēns vējš, 4.1 m/s no DA
Svētdiena, 2019. gada 19. MaijsVārda dienu svin: Lita, Sibilla, Teika

Atklāj atjaunoto piemiņas plāksni pulkvedim Oskaram Kalpakam

Ritma Gaidamoviča
Tieši pirms 100 gadiem 5. janvārī pirmais latviešu bruņoto vienību komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks Jelgavā parakstīja pavēli numur 1, par sev pakļauto sešu vienību apvienošanu 1. latviešu atsevišķajā jeb Kalpaka bataljonā. Pieminot vēsturisko notikumu, šodien pie bērnu un jauniešu centra «Junda» ēkas Pasta ielā 32 – aptuvenajā vietā, kur savulaik pavēle tika parakstīta –, godinot O.Kalpaku, piestiprināta atjaunotā piemiņas plāksne, kas vēsta par šo notikumu. «Ar šo Jelgava ir ievietojusi atpakaļ iztrūkstošo lapu militārajā vēstures grāmatā par Latvijas neatkarības cīņām,» notikuma nozīmīgumu uzsvēra Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Ivo Mogiļnijs.

O.Kalpaks bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris. 1918. gada 31. decembrī Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība viņu iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri. 1919. gada 3. janvāra agrā rītā O.Kalpaks kopā ar uzticīgajiem karavīriem devās uz Jelgavu, kur ar savu štābu apmetās ēkā Pasta ielā tagadējā Raiņa parkā un 5. janvārī viņš šeit parakstīja pavēli, apvienojot sev pakļautās vienības. Šis notikums Latvijas valsts vēsturē iezīmē Latvijas armijas izveidošanu. Jāpiebilst, ka tas notika brīdī, kad Jelgava uz piecām dienām – no 2. līdz 6. janvārim – formāli bija kļuvusi par Latvijas galvaspilsētu, jo uz šejieni bija pārcēlusies Latvijas Pagaidu valdība, kas tālāk devās uz Liepāju.

Atzīmējot 100 gadus, kopš vēsturiskā notikuma, tieši šodien, 5. janvārī, pie «Jundas» tika atklāta atjaunotā piemiņas plāksne, kas apliecina šo vēsturisko faktu. Svinīgajā pasākumā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors I.Mogiļnijs, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts un citas militārās personas, kā arī Jelgavas domes vadība, Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargi un bataljona komandieris Arvis Zīle, jaunsargi un jelgavnieki.

R.Bergmanis uzsvēra, ka šī O.Kalpaka pavēle, izveidojot apvienoto bataljonu un pulcējot ap sevi vīrus, kam rūpēja brīva valsts, ir viens no nozīmīgākajiem soļiem ceļā uz Latvijas brīvību. «Oskars Kalpaks pieņēma izaicinājumu kļūt par pirmo Latvijas bruņoto spēku komandieri jaunizveidotajai valstij politiski un ekonomiski grūtā laikā, taču viņš ticēja idejai par brīvu valsti,» norādīja ministrs, sakot, ka Latvijas armija tāpat kā pirms simts gadiem, arī šodien aug skaitliskā ziņā un attīstās. Tieši pēdējā gada laikā esot notikusi vēsturiska izaugsme. Viņš aicināja ikvienu, kurš ikdienas steigā skries garām šai vēsturiskajai plāksnei, aizdomāties par izaicinājumiem, kas bija jāpieņem vīriem pirms 100 gadiem, un smelties drosmi un izturību ikdienas gaitām. I.Mogiļnijs uzsvēra, ka Latvijas Nacionālie Bruņotie spēki ir gandarīti par to, ka plāksne ir atjaunota un izvietota vēsturiskajā vietā, godinot pulkvedi O.Kalpaku un viņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas armijas izveidošanā. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka neviena valsts nevar pastāvēt bez bruņotajiem spēkiem un tieši Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas armijas dibināšanas vēsturē. «Šodien atgriežam šo plāksni vēsturiskajā vietā un gribas ticēt, ka tā mums atgādinās par mūsu pienākumiem, uzdevumiem, mūsu ticību sev un valstij. Lai mums ir lepnums par paveikto un nekad neaizmirstam atdot godu tiem, kuri krituši kaujās par Latvijas neatkarību,» tā A.Rāviņš.  

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pārstāvis Aldis Barševskis stāsta, ka 1934. gada 21. novembrī, Jelgavas atbrīvošanas 15. gadadienā, klāt esot Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim un daudzām amatpersonām, pie saviesīgā biedrības nama «Kružok» ēkas Pasta ielā, kur tika parakstīta pavēle, pirmo reizi tika atklāta piemiņas plāksne, uzsverot, ka Jelgava bija vieta, no kurienes sākās Neatkarības karš jeb Brīvības cīņas par Latviju. Diemžēl šī plāksne gāja bojā 2. Pasaules karā, bet 1990. gadā tika izveidota jauna un izvietoja pie «Jundas», taču to 1992. gadā nozagta. Nedaudz vēlāk tika izveidota jauna plāksne, kuru drošības apsvērumu dēļ, piestiprināja pie Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona ēkas. Atzīmējot simtgadi kopš Kalpaka bataljona izveides, šodien plāksne, kas ilgus gadus stāvēja pie Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona, atgriezās vēsturiskajā vietā – tā ir piestiprināta pie «Jundas».

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti