Pēc Ķekavas apvedceļa izbūves Bauskā un Iecavā būvdarbi varētu sākties 2028. gadā

1 month ago 190
ARTICLE AD BOX

Ķekavas apvedceļš būs noslogotākā valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) 17 kilometru posms. Lielāko daļu veidos četru joslu ceļš, būs arī paralēli ceļi, tuneļi, satiksmes pārvadi un apļveida krustojumi, kas visi kopā ļaus paātrināt kustību, kā arī uzlabot drošību. 

Tas izmaksās 250 miljonus eiro, bet, tā kā valstij tādas naudas neesot, darbu īstenošanai nolīgts privāts partneris, kam iztērēto atdos ilgā laikā. 

Būvdarbi sākti decembra sākumā, par darbu gaitu stāstīja uzņēmuma «Latvijas valsts ceļi» pārstāve Anna Kononova: “Patlaban būvnieki veic zemes darbus, tiek pievesti materiāli, notiek citi demontāžas un sagatavošanas darbi. Principā ikviens, kas dodas uz Bausku, pa esošo Bauskas šoseju jau pamanīs šos darbus. (..) Atbilstoši līgumam būvniekam darbi ir jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.”

Tādējādi apvedceļa izbūve turpināsies visu nākamo un arī aiznākamo gadu, un braucējiem, kādu Bauskas šosejā katru dienu ir ap 20 000, nāksies sastapties arī ar neērtībām.

“Jau pavasarī autobraucējiem, kas dosies no Rīgas uz Bausku vai otrādi, būs jārēķinās ar to, ka Rīgas pievārtē būs satiksmes ierobežojumi. Iespējams, būs arī nedaudz palēnināta satiksme, taču tiks darīts viss, lai netiktu īpaši apgrūtināta satiksme – tiks izbūvēti pagaidu ceļi, līdz ar to ceram, ka īpaši lieli sastrēgumi tur neveidosies,” norādīja Kononova.

Taču viena no ērtībām nākotnē varētu būt atļautā braukšanas ātruma palielināšana līdz 130 kilometriem stundā. Un bez lielajiem tēriņiem tikai ieguvumus tādā apvedceļā saskata satiksmes lietu eksperts Oskars Irbītis.

Viņš skaidroja: “Jāsaka, ka tas dos ļoti daudz. Pirmkārt, tāda pilsēta* kā Ķekava tiks atbrīvota no gigantiskās transporta plūsmas un līdz ar to kļūs daudz zaļāka un daudz drošāka dzīvesvieta, nekā tā bija līdz šim. (..) Ja mēs atslogojam šo daļu ar apkārt izbūvētu automaģistrāli, tad mēs iegūstam ļoti daudz.

Ātrāku satiksmes plūsmu, kvalitatīvāku dzīves vidi, ātrāku nokļūšanu darbā, līdz ar to arī mazāk sastrēgumu. Man pat grūti kādu ļoti negatīvu aspektu atrast.”

Tomēr šajā komplektā līdzi būtu jānāk arī apvedceļiem Iecavai un Bauskai, norādīja Irbītis: “Varbūt tos būtu izbūvēt pat vienkāršāk nekā šo Ķekavas, kur ir izbūve tiešā Rīgas tuvumā, ļoti blīvi apdzīvotā vietā. Toties ir vēl viena pilsēta, kurai prasās un jau ir arī ieplānota apvedceļa izbūve, tā ir Rīga. Galu galā, ja mēs skatāmies no satiksmes drošības viedokļa, tad šobrīd bīstamākais ceļš Latvijā ir tieši Rīgas apvedceļš.”

Rīgas apvedceļa atjaunotni daļēji sāks arī Ķekavas apvedceļš, kas ar to savienosies ar daudzlīmeņu krustojumiem un citām satiksmes drošību uzlabojošām lietām. Bet, kad tad uz apvedceļu var gaidīt Bauska un Iecava, kuru iedzīvotāji intensīvās satiksmes un nedrošības dēļ jau gadiem draud ar protestiem? 

To skaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija): “Virzienā uz Lietuvas robežu ir plānots uzsākt arī darbus pie Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūves. Šobrīd ir valdības lēmums veikt nepieciešamos finanšu un ekonomiskos aprēķinus, lai arī šis ceļu posms varētu tikt būvēts kā publiskās-privātās partnerības projekts.

Ja visi aprēķini būs pareizi un zvaigznes sastāsies pareizā rindā, tad būvniecība varētu sākties 2028. gadā.”

Mazliet ātrāk – 2025. gadā – varētu sākt Rīgas apvedceļa pārbūvi. Pēc tam uzlabošot arī Rīgas–Jelgavas un Rīgas–Siguldas šosejas, lai tur varētu braukt ātrāk. Eksperts Irbītis piebilda, ka akūta vajadzība pēc apvedceļa nu jau ir arī Baltezeram.

* Plānots, ka no 2022. gada 1. jūlija Ķekava, kā arī Ādaži un Mārupe kļūs par pilsētām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article