Mājražotāji un amatnieki neizprot Ziemassvētku tirdziņu aizliegumu

Novembra beigās sāksies Ziemassvētku gaidīšanas laiks, bet mājražotāji un amatnieki šim gada lielākajam darba cēlienam sāk gatavoties jau krietni agrāk. Kokapstrādes darbnīcā ''Amatnieki'' Jelgavas novadā pandēmijas dīkstāves laikā saražotas neskaitāmas skaistas un praktiskas lietas. Tirgošanās lielākoties notiekot tirgos un tirdziņos, vien šogad to esot bijis pavisam maz.

Pagalma vidū vēl joprojām stāv autobusiņš, ar kuru pēdējoreiz prece vesta uz gadatirgu, cerot, ka braucienus varēs turpināt Ziemassvētku gaidīšanas laikā.

Amatnieks Dainis Lēgenbergs uzsvēra, ka Ziemassvētku tirdziņos var nopelnīt ap 50% gada ienākumu. "Tas Doma laukums vien jau ko izteica. Labi tur dārgas vietas, bet tagad riktīgi griež iekšā," sacīja amatnieks.

Arī citi Zemgales reģiona amatnieki ir sašutuši par valdības rīkojumu līdz 11. janvārim atļaut visa veida preces tirgot pašvaldības norādītajās ielu tirdzniecības vietās un pilsētu tirgos, bet aizliegt Ziemassvētku gadatirgus.

"Pilsētu domes mums ierādīs katram atsevišķu vietu, ko mēs nevarēsim nosaukt ne par tirdziņu, ne par ko. Un mēs nevaram izreklamēt. Mums nav tādas iespējas uztaisīt reklāmu, lai cilvēki nāk," uzsvēra amatnieks Vitolds Ārmanis.

Valdības mērķis, aizliedzot gadatirgus, bijis mazināt pulcēšanos, bet, kā uzsver amatnieki,  vasaras mēneši jau esot pierādījuši, ka organizētajos tirgos, atšķirībā no parastajiem pilsētas tirgus plačiem, distance tiekot ievērota daudz rūpīgāk.

"Īstenībā, es domāju, tieši āra tirdzniecība teltīs ir labāka nekā tas tirgus pats. Piemēram, Jelgavas tirgū, kas man ir vistuvāk. Katrā pusē ir būdas ar drēbēm un kurpēm, un pa vidu pa šauru eju staigā cilvēki. Nu, tur ir vienkārši drūzma," stāstīja amatniece Inta Bendrupa.

Uzņēmums "Lubeco" rakstiskā komentārā skaidroja, ka visas pandēmijas laikā ieņēmumi no sukāžu, dabīgo sulu un sīrupu ražošanas samazinājušies par 40%, neraugoties uz to, ka savu produkciju tirgojot arī interneta veikalos.

Biedrība "Latvijas mājražotāji" ir neizpratnē, kāpēc pilsētu lielie tirgi var ārtelpās strādāt "sarkanajā režīmā", bet Ziemassvētku tirdziņi nē.

"Īsti nav skaidrojuma un pamatojuma, kādēļ tā ir. Vienkārši Ministru kabineta paziņojumā ir viena rindkopa par šo, ka ir aizliegts un punkts," sacīja biedrības pārstāvis Agris Locs-Dārznieks.

Biedrība gan vēl cer, ka jau tuvākajā laikā tomēr tiks rasta iespēja taisnīgākam risinājumam. Kā kompromisa variantu amatnieki un mājražotāji saredz Ziemassvētku tirdziņu darbību vismaz "zaļajā režīmā".

KONTEKSTS:

Latvijā no 15. novembra vairs nebūs spēkā "lokdauns" un tā laikā noteiktā mājsēde. Iedzīvotājiem ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu pamatā būs pieejamas visas pakalpojumu sniegšanas vietas. "Zaļajā" jeb epidemioloģiski drošajā režīmā pamatā notiks sporta un kultūras pasākumi. Savukārt personām bez Covid-19 sertifikāta jārēķinās ar pakalpojumu minimumu. Šāda kārtība patlaban noteikta līdz ārkārtējās situācijas beigām – nākamā gada 11. janvārim.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" izteicās, ka diskusiju par ļaušanu strādāt tirdziņiem ''zaļajā režīmā'' varētu noturēt, taču nedeva tādu solījumu. Ministrs uzsvēra, ka vēlas cilvēkus pasargāt no saslimšanas ar Covid-19.