Lielākajā daļā Rēzeknes augstā tarifa dēļ atsakās no karstā ūdens

2 weeks ago 174
ARTICLE AD BOX

Lai arī apkures sezona Rēzeknē ir beigusies, atviegloti nopūsties pilsētas iedzīvotajiem būtu pāragri. Pieaugot siltumenerģijas tarifam teju piecas reizes – no 42 līdz 198 eiro par megavatstundu, rēzekniešiem jārēķinās ar to, ka vasaras periodā karstā ūdens kubikmetrs izmaksās aptuveni 16 eiro, savukārt cirkulācija – no 30 līdz 35 eiro, kas nozīmē, ka daudziem iedzīvotājiem karstais ūdens kļūs par luksusa pakalpojumu.

Rēzekniete Janīna: "Es nezinu, esmu šoka stāvoklī... Man vīram insults, nevaru neko pateikt īsti. (..) Mūsu mājā nav ūdens, kaut kā jau mēģināsim, dzīvot vajag, seniori esam, pensijas mums, 1941. gadā dzimušajiem, ļoti mazas."

Rēzekniete Darja: "Samaksāsim, bet nezinu, kā ar visu pārējo, ko ēdīsim. (..) Man ir paralizēts vīrs, mums klāsies jautri, sildīsim ūdeni spaiņos un kastroļos."

Rēzekniete Silvija: "Vienai atslēgt, to es pati varu atslēgt, bet par cirkulāciju vēl jāmaksā. Nezinu, kas to var samaksāt? Centīšos [maksāt], lai var nomazgāties. Citādi tauta ar utīm apaugs."

Rēzekniete Valentīna: "Es esmu pensionāre un maznodrošinātā, tā kā man izredžu nekādu nav. Nebūs, nebūs [karstais ūdens mūsu mājā]."

Lai mazinātu maksājumu slogu iedzīvotājiem, pašvaldība pieņēma lēmumu līdz 1. oktobrim atslēgt karstā ūdens padevi pilsētas centrā, kur apkure tiek nodrošināta ar gāzi, saglabājot tā pieejamību parējos pilsētas rajonos, kur apkure notiek ar šķeldu, piedāvājot alternatīvo tarifu – 96 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības.

"Un iedzīvotāju vairākums tagad, aptuveni 60%, ir par to, lai iet pēc tāda saudzīgāka varianta, cilvēkiem nenāksies vismaz vasaras periodā tērēt milzīgu naudu, saņemot tikai karstu ūdeni," teica Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa").

Rēzeknes pilsētas galva uzsvēra, ka pašlaik Krievijas gāze ir vienīgā alternatīva lētiem energoresursiem, savukārt alternatīva Krievijas gāzei varētu būt vietējie resursi – Latvijā ražotā koksne, kas tiek izmantota šķeldai, taču valdībai ir jāizdomā mehānisms, kā ietekmēt koksnes cenu kāpumu, kas jau ir pieaugušas trīs reizes.

"Viens no tādiem piedāvājumiem no Rēzeknes – valsts mežiem uzdot izdalīt noteiktas meža platības pašvaldībām vajadzībām, un pašvaldības tad pasūta šo platību izstrādi kompānijām konkursa kārtībā. Mēs šo gadu noteikti neizdzīvosim bez Krievijas gāzes, un tāpēc godīgi vajag to pateikt," norādīja Bartaševičs.

Pašlaik viens no galvenajiem pašvaldības mērķiem – nepieļaut siltumapgādes uzņēmuma "Rēzeknes siltumtīkli" bankrotu, pauda Rēzeknes mērs, uzsverot, ka valdībai jārod energoresursu problēmas risinājums pēc iespējas ātrāk.

KONTEKSTS:

Rēzeknē maijā par megavatstundu nu jāmaksā gandrīz 200 eiro. Otrs lielākais tarifs ir Ānē Jelgavas pusē – tur maijā siltumtarifs ir virs 156 eiro par megavatstundu. Pirms gada tas bija 53,73 eiro. Virs 100 eiro par megavatstundu jāmaksā vēl arī Ozolniekos, Branku ciemā Jelgavas novadā, kā arī Mārupē. Taču, piemēram, Daugavpilī, kur gada sākumā izsludināja vietējo enerģētisko krīzi siltumapgādē, šo slieksni nemaz nepārkāpa. 

Tikmēr teju nemainīgi zemus siltumtarifu izdevies saglabāt, piemēram, Ogrē vai Ķekavā. Ja salīdzina ar gandrīz 200 eiro tarifu Rēzeknē, tad gandrīz 36 eiro Ogrē vai gandrīz 40 eiro Ķekavā liekas neticami lēti. Te gan jāpiebilst – daudzviet gan tarifi aizvadītajā apkures sezonā mainījās ik pēc mēneša un tarifu pārskatīšana turpināsies arī vasarā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article