Meklēšanas forma

Neliels lietus 18 °C Viegls vējš, 2 m/s no A
Pirmdiena, 2019. gada 17. JūnijsVārda dienu svin: Artūrs, Artis

Kas mainīsies šogad?

Jana Bahmane
Jaunais gads ir atnācis arī ar vairākām izmaiņām likumos. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv apkopojis nozīmīgākās izmaiņas, ar ko šogad jārēķinās.

• Sāk darboties veselības  apdrošināšanas sistēma

Ar šo gadu Latvijā valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi iedalīti pamata un pilnā «groza» pakalpojumos. Pilnā «groza» pakalpojumu klāsts pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, pamatojoties uz kādu no šiem statusiem – iedzīvotājs ir legāls darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā; iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts (bērni; pensionāri, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju; Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki un citi); iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Savukārt iedzīvotāji, kuri no 2019. gada 1. janvāra nebūs apdrošināti, būs tiesīgi saņemt tikai medicīnas pakalpojumu pamata «grozu» – neatliekamo medicīnisko palīdzību, ģimenes ārsta sniegto aprūpi, diagnostiskos izmeklējumus, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, onkoloģijas profilaksi un ārstēšanu, infekcijas slimību ārstēšanu un citus pakalpojumus. Nacionālais veselības dienests ir izstrādājis tiešsaistes testu iedzīvotājiem, kas sniedz iespēju jau šobrīd ērti un vienkārši noskaidrot savu apdrošināšanas statusu un to, vai pilnā «groza» medicīnas pakalpojumu saņemšanai iedzīvotājam ir jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas. Tiešsaistes tests ir pieejams interneta vietnē www.apdrosinaties.lv.

Lai pievienotos valsts veselības apdrošināšanas sistēmai, iedzīvotājiem, kuri nav apdrošināti automātiski, jau no 2018. gada 1. septembra bija iespēja veikt ikgadējas veselības apdrošināšanas iemaksas. 2018. gadā tie bija 51,60 eiro gadā, kas ir viens procents no minimālās mēnešalgas, 2019. gadā – 154,80 eiro, bet 2020. gadā – 258 eiro.

• Automašīnām ar lielu izmešu daudzumu – lielāks ekspluatācijas nodoklis

Ar nolūku mazināt spēkratu oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu no 2019. gada transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tiek diferencētas pēc spēkrata CO2 izmešu apmēra. Automobiļiem ar CO2 izmešu daudzumu līdz 50 gramiem uz vienu kilometru likme veidos 0 eiro, ar CO2 izmešu apmēru no 51 grama līdz 95 gramiem uz vienu kilometru likme būs 12 eiro, bet ar izmešu apmēru no 96 gramiem līdz 115 gramiem uz vienu kilometru likmes apmērs veidos 48 eiro. Automobiļiem ar CO2 izmešu daudzumu no 116 gramiem līdz 130 gramiem uz vienu kilometru nodokļa likme būs 84 eiro, ar izmešu apmēru no 131 grama līdz 155 gramiem uz kilometru – 120 eiro, no 156 gramiem līdz 175 gramiem – 144 eiro, no 176 gramiem līdz 200 gramiem – 168 eiro, no 201 grama līdz 250 gramiem – 264 eiro, no 251 grama līdz 300 gramiem uz vienu kilometru – 408 eiro, no 301 grama līdz 350 gramiem – 552 eiro, bet no 351 grama – 756 eiro.

•  Ierobežo ātro kredītu devējus

Ar mērķi panākt atbildīgāku un stingrāku patērētāju kreditēšanu nebanku sektorā ir veikti grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Tāpat noteikts, ka aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja tas izsniegts uz termiņu līdz 30 dienām un jāatdod vienā maksājumā. Tiks aizliegts pagarināt kredīta, kas jāatdod vienā maksājumā, atmaksas termiņu vairāk nekā divas reizes. Tāpat noteikts aizliegums reklamēt kreditēšanas pakalpojumus – šāda reklāma nebūs atļauta radio un televīzijā. Līdz ar grozījumiem likumā pagarināts arī noteiktais termiņš līdz trīs gadiem, kura laikā patērētājs ir tiesīgs celt prasību tiesā un lūgt kredīta procenta likmes samazinājumu līdz likumiskajiem procentiem. Izmaiņas, kas attiecas uz kredītu kopējām izmaksām un kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, stāsies spēkā 2019. gada 1. Jūlijā, savukārt pārējie grozījumi – 2019. gada 1. janvārī.

• Pieaug neapliekamais minimums

No 2019. gada, pieaugot neapliekamajam minimumam (no 200 līdz 230 eiro), paaugstināsies arī limits ienākumiem, kuriem tas netiks piemērots. Šogad neapliekamo minimumu vairs nepiemēros ienākumiem virs 1100 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā – ienākumiem virs 1200 eiro mēnesī.

• Ārsta elektroniski izrakstīts nosūtījums

Līdzīgi kā darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu izrakstīšana no 2019. gada janvāra ir obligāta arī ārsta nosūtījumu sagatavošana e-veselības sistēmā. Proti, ārstiem turpmāk nosūtījums būs jāizraksta elektroniski.

• Par apgādājamajiem – lielāki nodokļu atvieglojumi

Šogad iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par katru apgādājamo būs 230 eiro mēnesī līdzšinējo 200 eiro vietā.

• Palielina uzturlīdzekļu apmēru

Šogad pieaudzis no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto valsts garantēto minimālo uzturlīdzekļu jeb alimentu apmērs. Par katru bērnu no dzimšanas līdz septiņu gadu vecumam no Uzturlīdzekļu garantijas fonda tiks izmaksāti uzturlīdzekļi 24 procentu apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 103,20 eiro, bet par bērniem vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, kā arī par katru pilngadīgu personu vecumā no 18 līdz 21 gadam – 28,5 procenti no minimālās mēnešalgas jeb 122,55 eiro.

• Lielāks atbalsts adoptētājiem, aizbildņiem un viesģimenēm

No šī gada ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nodrošinās mācības potenciālajiem adoptētājiem, kā arī psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem, aizbildņiem un viesģimenēm. Līdz šim ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nodrošināja atbalsta grupas, psihosociālo atbalstu un citus pakalpojumus tikai audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm. Jelgavai vistuvāk atrodas Zemgales ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs Īslīcē un Rīgas ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs.

• Indeksēs pensijas

1. oktobrī indeksēs vecuma pensijas, kas aprēķinātas par 45 un vairāk gadu lielu apdrošināšanas stāžu. Pensiju indeksācijā piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 80 procentus (70 procentu vietā) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Tāpat ar oktobri pārskatīs piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (šobrīd 1,50 eiro pensijām, kas piešķirtas līdz 1996. gadam un 1 eiro – pensijām, kas piešķirtas no 1997. gada), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

• Telpās, kur atrodas gāzes plīts, jābūt dabiskai ventilācijai

No šī gada telpās, kur atrodas gāzes plīts, ir jābūt atjaunotiem dabiskās ventilācijas kanāliem, proti, dzīvokļu īpašniekiem jau bija jālikvidē ventilācijas šahtās ievadītie virtuves gaisa nosūcēji. Virtuvēs, kurās izmanto gāzi, jābūt dabiskai ventilācijai, lai gāzes noplūdes gadījumā tā tiktu novadīta ārpus ēkas, novēršot bīstamu gāzes koncentrāciju un eksploziju. Nav aizliegts izmantot tvaika nosūcējus, ja tos lieto kopā ar filtriem, kuri jāmaina ik pēc trim mēnešiem, taču tvaika nosūcējus aizliegts pievienot vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam. Jāpiebilst, ka dabiskās ventilācijas sistēmas ir ierīkotas apmēram 70 procentos padomju gados celto dzīvojamo ēku.

• Būvniecības dokumentācija – tikai elektroniskā formātā

No 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija jākārto tikai elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Dokumentu elektroniska aprite nodrošinās iespēju ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņa atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības procesu varēs iesākt un turpināt tikai elektroniskā veidā. Par izņēmumu joprojām kalpos tie būvniecības procesi, kuri jau ir iesākti papīra formātā – to norisi varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

• Mirušā pensionāra laulātais gadu saņems atraitņa pabalstu

Aizvadītā gada aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi Pensiju likumā paredz, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais, kurš arī ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, vienu gadu pēc laulātā nāves varēs saņemt pusi – 50 procentus – no sava mirušā laulātā pensijas, ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada beigām. Jāpiebilst, ka līdz šim pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam izmaksāja vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā, neieskaitot iepriekš minēto piemaksu. Lai saņemtu iepriekš minēto pabalstu, atraitnim vai atraitnei būs jāiesniedz pieprasījums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Jāņem vērā, ka šis gadu ilgais pabalsts pensionāru atraitņiem attiecas uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra. Tāpat jāņem vērā, ka šāds pabalsts neattieksies uz šķirtiem pāriem vai pāriem, kuri nedzīvo oficiālā laulībā.

• Pieaug valsts kompensācija cietušajiem

No šī gada pieaug izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs cietušajiem, it īpaši nepilngadīgām personām. Par 20 procentiem pieaug izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs cietušajiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi, notikusi izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir bijis cilvēku tirdzniecības upuris. Šajos gadījumos tiks izmaksāta kompensācija 1935 eiro apmērā – līdzšinējo 1505 eiro vietā. Tāpat par 20 procentiem palielināta arī kompensācija gadījumos, ja nepilngadīgam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, vai nepilngadīgais cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Turpmāk šādos gadījumos izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs veidos 1505 eiro – līdz šim 1075 eiro. Ar likuma grozījumiem paredzēts pagarināt arī valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņu, nosakot to trīs gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas personai piešķir tiesības tikt atzītai par cietušo. Līdz šim valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņš bija viens gads.

• Ar likumu veicinās aizbraukušo atgriešanos

Šogad spēkā stājas Diasporas likums, kas paredz izveidot jaunus atbalsta pasākumus diasporai – tostarp dāvāt iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt arī vienu adresi Latvijā. Tādējādi personas varēs savlaicīgi reģistrēties pirmsskolas izglītības iestādē vai vispārizglītojošā skolā, kā arī kārtot citus administratīvos jautājumus, piemēram, pieteikties transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmenam, pieteikt kapa vietu pašvaldībā. Tāpat likums nosaka, ka diasporas saiknes uzturēšanai un reemigrācijas atbalsta sniegšanai paredzēts valsts atbalsta finansējums un citi atbalsta pasākumi.

• Pieaug pensionēšanās vecums

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2019. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi – 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2019. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 6 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās – ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).

• Valsts prezidentu vēlēs atklātā balsojumā

Turpmāk Latvijas Valsts prezidentu ievēlēs atklātā Saeimas balsojumā. Līdz šim Satversmē bija noteikts, ka Valsts prezidentu ievēl, aizklāti balsojot – ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Jāpiebilst, ka šis bija vienīgais aizklātais balsojums Saeimā.

• Jāmaksā ne vien par gāzes patēriņu, bet arī pieslēgumu

No šī gada maksājumu par dabasgāzes sadales pakalpojumiem veidos divas daļas – fiksētā daļa par sadales jaudas uzturēšanu un mainīgā, kas būs atkarīga no patērētās dabasgāzes apjoma. Līdz šim dabasgāzes patērētāji tika diferencēti pēc to gada patēriņa, neņemot vērā lietotāja pieslēguma jaudu un jaudas izmantošanas efektivitāti. Turpmāk, diferencējot lietotājus, paredzēts ņemt vērā to patēriņu, atļauto slodzi un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāti. Saskaņā ar jauno tarifu projektu patērētājiem, kas dabasgāzi izmanto gāzes plītij vai siltā ūdens nodrošināšanai, kā arī apkurei, ir noteikts vienādots fiksētais maksājums tipiskajām jaudas kategorijām. Kopējā rēķina summa pieaugs vismaz par 1,77 eiro mēnesī. Pieslēguma maksa būs jāsedz arī tad, ja konkrētajā mēnesī dabasgāze nav patērēta.

• Veikalos vairs nav bezmaksas plastmasas maisiņu

Ar mērķi mazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu no 1. janvāra tirdzniecības vietās vairs nedrīkst bez maksas izsniegt plastmasas – tostarp vieglās plastmasas un oksonoārdāmās plastmasas – iepirkumu maisiņus. Izņēmums ir ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus. Izmaiņas arī paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās būs jāaizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriālu.

Foto: revolucija.eu

Viedokļi

Pievienot komentāru