Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 14 °C Mērens vējš, 7.9 m/s no R-DR
Svētdiena, 2019. gada 15. SeptembrisVārda dienu svin: Sandra, Gunvaldis, Gunvaris, Sondra

Pasniedz Spertālu balvu un atklāj izstādi

Anastasija Miteniece
Šodien, 25. aprīlī, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā svinīgās noskaņās pasniegta atjaunotā Spertālu balva un atklāta izstāde «Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai – 100».

Scenogrāfam, pasteļgleznotājam un Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram Edvīnam Kalneniekam par mūža ieguldījumu scenogrāfijā pasniegta Arvīda un Margas Spertālu balva, kura šogad atjaunota pēc A.Spertāla mazdēla Ginta Strēļa ierosinājuma. Dāvāt pateicības vārdus par 52 gadu ilgu sadarbību ar Ādolfa Alunāna Jelgavas teātri, balvas pasniegšanas brīdī devās Ā.Alunāna teātra direktors Arvīds Matisons. Balvas saņēmējs tikmēr atzina, ka jūtas pagodināts, taču pārsteigts. «Tas ir liels pārsteigums, un ir sajūta, ka mani sajaukuši ar kādu aktieri,» smejas E.Kalnenieks, piebilstot, ka tas ir ļoti liels gods – saņemt šādu balvu. Savukārt rotkalis Gints Strēlis skaidroja, ka balva jeb pasniegtā figūra veidota, iedvesmojoties no Margas Spertāles lellēm, kuras būs apskatāmas izstādē.

Pasākuma ievada daļā Ģederta Eliasa muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību Marija Kaupere teica, ka komanda, kurā darbojās gan muzeja darbinieki, gan kolēģi un jomas speciālisti no citiem muzejiem un iestādēm, vienoja spēkus un zināšanas kopīgam mērķim – mākslas atdzimšanai, kura spēj uzrunāt arī bez vārdiem, – teātrim. «Izstādes tā vai citādi saistās ar teātri,» tā M.Kaupere, piebilstot, ka šis bijis ilgs un grūts gatavošanās posms divu gadu garumā. Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš papildināja, ka veidot galeriju un pētīt cilvēkus, kuri ir saistīti ar Jelgavu, ir ļoti būtiski. «Simtgadē vēlamies dāvināt laika ratu par notikumiem, tādēļ turpināsim stāstu par cilvēkiem, kuri veidojuši Latviju. Tie, kuri nezina savu vēsturi, nevar runāt par nākotni,» uzsvēra A.Rāviņš.

Pēc daudziem pateicības vārdiem Mārim Brancim un daudziem citiem pasākuma organizatoriem un palīgiem, ar Jelgavas teātra gonga skaņām, kas kādreiz pildījis teātra zvana funkciju, pasākuma viesi tika aicināti uz izstādi.

Izstādē akcents likts uz profesionālo Jelgavas Latviešu teātri 20. gadsimta 20. līdz 30. gados. Šajā laikā Spertālu profesionalitāte cēla teātra izrāžu māksliniecisko līmeni, ļaujot konkurēt ar Latvijas labākajiem teātriem. Izstādē par A.Spertāla dekorācijām var spriest no skicēm un izrāžu maketiem. Izstādē varēs apskatīt, piemēram, 1955. gadā iestudētās Rūdolfa Blaumaņa lugas «Skroderdienas Silmačos» skices, par šo izrādi ekspozīcijā vēstīs arī M.Spertāles radītie tērpi Antas Klints atveidotajai Pindacīšai un Antonijai, ko spēlēja E.Radziņa. Būs redzami arī A.Spertāla portreti, kas zīmēti ar grafītu vai ogli, un daudzas gleznas, kur attēlota vecā Jelgava un Vircava. Izstādē būs skatāms arī 1940. gadā gleznotais «Stērstu Andreja portrets» un «Teodora Zaļkalna portrets». Muzeja informācija liecina, ka 1937. gadā A.Spertāls saņēmis arī Kultūras fonda prēmiju par gleznu «Meitēns».

Savukārt Margas Spertāles kostīmu veikumu apliecina Jelgavas teātra izrādēm zīmētie kostīmu meti, Rakstniecības un mūzikas muzejā saglabātie tērpu oriģināli – Elzas Radziņas leģendārais Žoržas Sandas tērps, kas tapis 1969. gada iestudējumam «Vasara Noānā», un Veras Singajevskas greznā veste Jelgavas teātra izrādei «Izlietais trauks». Mūža pēdējos gadu desmitos M.Spertāle darināja lelles ar dramatisko un baleta izrāžu personāžu tērpiem, un jāsaka, ka izstādē tās guvušas īpaši lielu interesi. Jāpiebilst, ka iejusties teātra atmosfērā palīdz fotogrāfijas, kurās iemūžināti Arvīda un Margas Spertālu personīgās dzīves mirkļi un skati no Jelgavas teātra izrādēm.

Ar paldies vārdiem īpaši sveikti arī Spertālu ģimenes locekļi, kuri ieradušies uz izstādes atklāšanu – vecākā meita Asja Strēle un viņas dēls Gints Strēlis, jaunākā meita Lelde Bindere un viņas dēli Einārs un Māris Binderi.

Jāpiebilst, ka Margas un Arvīda Spertālu piemiņas pasākumi turpināsies visu gadu, turpmāk iepazīstinot jelgavniekus ar filmu «Pa Spertālu ceļu».

Izstāde būs apskatāma līdz 4. jūnijam.

Foto: Austris Auziņš

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti