Meklēšanas forma

Apmācies 2 °C Lēns vējš, 4.3 m/s no DA
Piektdiena, 2019. gada 13. DecembrisVārda dienu svin: Lūcija, Veldze

Muzejā atklāta izcilo grāmatizdevēju Stefenhāgenu dzimtai veltīta izstāde

Ritma Gaidamoviča
Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «Jelgavas Stefenhāgeni 1769 – 1919», kas veltīta izcilā Kurzemes hercogistes grāmatizdevēja dzimtas un viņa grāmatniecības uzņēmuma «J.F.Stefenhāgens un dēls» vēsturei. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veidotā izstāde ļauj iepazīt Stefenhāgenu arhīvu dokumentus un dzimtas vēstures materiālus, kā arī viņu izdotās grāmatas 150 gadu garumā.

Stefenhāgenu izdevniecība tika dibināta pirms 250 gadiem – 1769. gadā Jelgavā un tā darbojās līdz pat 1919. gadam. Šogad aprit tieši 100 gadi, kopš tā vairs nestrādā, taču tās tradīcijas mūsu pilsētā turpina SIA «Jelgavas tipogrāfija». Tās vārds šodien tika piesaukts vairākkārt, sakot lielu paldies par to, ka ne tikai nāca ar ideju par šādas izstādes rīkošanu, bet kopā ar LNB un Jelgavas muzeju iesaistījās tās veidošanā.

Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās arī Stefenhāgenu dzimtas pēctecis no Vācijas Ulfs Šaks-Stefenhāgens un pēctecis no Latvijas – jelgavnieks Normunds Štefenhagens. U.Šaks-Stefenhāgens no Minhenes bija ieradies kopā ar ģimeni un trim māsīcām. Viņš pauda gandarījumu par to, ka viņa senči Jelgavā tiek turēti tik lielā godā, un mūsu pilsētā joprojām tiek drukātas grāmatas, ko veiksmīgi turpina darīt «Jelgavas tipogrāfija». «Mūsu ģimene ir ārkārtīgi priecīga par šo plašo, pētniecisko un izzinošo izstādi. Paldies visiem iesaistītajiem un, lai izstādei ir daudz skatītāju,» tā U.Šaks-Stefenhāgens, kurš, pateicībā par ieguldījumu un tradīciju turpināšanu, «Jelgavas tipogrāfijas» valdes priekšsēdētājam Mārim Matrevicam dāvināja ģimenē glabātus Johana Frīdriha Stefenhāgena un viņa dēla portretus, kas līdz šim bija eksponēti viņa mājas viesistabā. M.Matrevics gan saņemto dāvanu uzreiz atdāvināja muzejam, norādot, ka tā būs tiem īstā vieta un rosināja ar gleznām papildināt izstādi. Arī M.Matrevics bija sarūpējis dāvanu U.Šakam-Stefenhāgenam – Latviešu literatūras biedrības žurnālu, kas iespiests Stefenhāgenu izdevniecībā. N.Štefenhagens atzina, ka pats ar grāmatām ir uz «jūs», bet viņa sievai ļoti patīk lasīt, taču viņš no dzimtas ir mantojis uzņēmēja gēnus, jo ikdienā strādā uzņēmējdarbībā un arī muzicē.

«Lai domātu par nākotni, ir jāatskatās pagātnē. Stefenhāgeni ir devuši ļoti būtisku ieguldījumu, kultivējot latviešu grāmatu garu Latvijā. Mums kā bibliotēkai šis ir liels pārdzīvojums, jo pirmo reizi tik lielu savas bibliotēkas krājumu izvedam ārpus savām telpām, taču esam ārkārtīgi priecīgi un gandarīti par to, ka šī unikālā izstāde ir eksponēta Jelgavā – pilsētā, kurā uzņēmums strādāja,» izstādes atklāšanā atzina LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa.

Kad 1769. gadā Johans Frīdrihs Stefenhāgens (1744–1812) kļuva par Kurzemes hercoga iespiedēju, viņš kļuva arī par vadošo latviešu grāmatu izdevēju un ieviesa jaunus uzņēmējdarbības principus. «Stefenhāgeniem cauri paaudzēm piemita unikāla spēja uztvert publikas pieprasījumu, tālredzīgi izvēlēties grāmatu repertuāru un atrast arvien jaunus manuskriptus. Izdevējdarbībā viņi sekoja līdzi jaunākajām tendencēm modernajā poligrāfijā un grāmatu noformēšanā atbilstoši rokoko un klasicisma stilam. Enerģiskais uzņēmēja temperaments padarīja Stefenhāgena apgādu un spiestuvi par sava laikmeta veiksmes stāstu,» norāda izstādes autori. Visvairāk panākumus Stefenhāgens guva iespiežot grāmatas tieši latviešu valodā. Tādējādi viņam bijusi izcila nozīme 18. gadsimta latviešu izglītības veicināšanā. 150 uzņēmuma darbības gados Stefenhāgenu uzņēmumā dienasgaismu ieraudzīja ap 1870 iespieddarbu latviešu valodā un pāri par 2000 citās valodās.

Jāpiebilst, ka izstāde Jelgavā ir papildināta arī ar pirmo ābeci, kas tika iespiesta 1787. gadā, digitālā formātā, kurā ikviens apmeklētājs var iepazīt veco druku. Tāpat Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ir izveidojis pedagoģisko programmu «No burta līdz ābecei» pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.  Tajā bērnudārznieki un skolēni var uzzināt, kā bērniem mācīja lasīt vēl laikos pirms ābeces izdošanas, kā arī – kāda bija pirmā ābece latviešu valodā. Nodarbību dalībniekiem ir iespēja pašiem izdomāt mīklu vai citu tekstu, kas atbilst kādam no alfabēta burtiem. Vecākie bērni var izmēģināt pirmos soļus kaligrāfijā. Sīkāks programmas nodarbību piedāvājums apskatāms muzeja mājaslapā jvmm.lv.

Izstādi Jelgavā atbalsta SIA «Jelgavas tipogrāfija», izstādes satura un teksta autori ir Pauls Daija un Lilija Limane, projekta vadītāji – Kristiāna Kirša, Anda Boluža, dizaina autore – Una Grants, bet izstādi iekārtoja Ainārs Egle un Jevgenijs Sisojevs.

Jāpiebilst, ka šai izstādei ir izdots arī katalogs «Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919», kas nopērkams muzejā, kā arī ir pieejams Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

Stefenhāgeniem veltītā izstāde Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz pat 12. janvārim.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti