Meklēšanas forma

Apmācies 16 °C Vēja vēsma, 1.2 m/s no D-DA
Trešdiena, 2019. gada 26. JūnijsVārda dienu svin: Ausma, Inguna, Ingūna, Inguns, Ausmis

«Meksikā nekas nesākas laikā»

Ritma Gaidamoviča
Ar spilgtiem iespaidiem no koncerttūres Meksikā atgriezušies deju studijas «Benefice» dejotāji. Jelgavnieki Meksikā pavadīja gandrīz 20 dienas, sniedzot 16 koncertus četros Meksikas štatos. Vērienīgākais no tiem – koncertzālē ar 2000 skatītāju vietām, kas bija aizpildītas. «Man šī Meksikā bija jau trešā reize, tāpēc neizbrīnīja nekas, taču dejotājus mazliet nokaitināja meksikāņu netikums – viņi nekad un nekur neierodas laikā,» saka studijas vadītāja Annika Andersone.

Ar to viņi saskārušies, jau tikko ierodoties Meksikā. «Ielidojām, kamēr vēl visas muitas izgājām, jau pagāja krietns laiks, taču pēc 12 stundu lidojuma mums nācās pagaidīt vēl divas stundas lidostā savu gidu Eduardo. Pēc divām stundām, kad viņš ieradās, vienkārši paziņoja: bija lieli sastrēgumi. Punktualitāte uztrauc tikai mūs, viņi par tādām lietām neiespringst. Tas ir dzīves sīkums,» stāsta A.Andersone. Vēl piemērs – koncerta dienā norunāts, ka pulksten 10 būs klāt autobuss, dejotāji steidz saģērbties, liek grimu un ar tērpu pakaramo jau stāv pie durvīm, bet autobusa nav. «Ārā karsts, grims tek, tērpos karsti, bet mēs stundu sēžam un «cepamies» vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē,» stāsta A.Andersone, piebilstot, ka meksikāņi par pašsaprotamu uzskata arī to, ka īsi pirms koncerta sākuma var ienākt aizkulisēs un paziņot: pagaidīsim vēl 30 minūtes, skatītāji vēl nav sanākuši. «Vienīgais mierinājums – skatītāji tiešām atnāks, jo viņi kavē,» smaidot nosaka A.Andersone.

Deju studijas vadītāja stāsta, ka gan viņa, gan dejotāji ļoti novērtējuši iespēju katru dienu neierobežotā daudzumā baudīt dažādus augļus, īpaši papaju, kas garšo pavisam citādāk nekā mūsu veikalos nopērkamā. «Protams, mūs cienāja arī ar tarakāniem, prusakiem un sienāžiem. Tiesa, lielākā daļa dejotāju tos atveda uz mājām kā suvenīrus, lai parādītu saviem draugiem un klasesbiedriem, ko viņiem piedāvāja ēst Meksikā,» stāsta A.Andersone. Dejotājiem un viņu vēderiem liels bijis pārsteigums par to, ka katrā ēdienreizē viņiem tika piedāvāta kola, spraits vai fanta, kas «Benefices» dejotājiem Latvijā ir aizliegtais auglis. «Dejotāji šos dzērienus ikdienā nelieto un nevarēja saprast, ko darīt, vai, ja nedzers, neizrādīs necieņu meksikāņiem,» piebilst A.Andersone.

Uz Meksiku devās 35 jelgavnieku delegācija, tostarp divi dziedātāji un divi tautas deju kolektīva «Vēja zirdziņš» dejotāji, kas uzstājās laikā, kamēr «Benefices» dejotāji pārģērbās nākamajiem priekšnesumiem. Kopumā jelgavnieki Meksikā sniedza 16 koncertus, uzstājoties vienu līdz divas reizes dienā visdažādākās vietās. «Uzstājāmies skolu pagalmos, pilsētiņu centros, bet iespaidīgākais koncerts bija koncertzālē ar plašu skatuvi, kurai ir padziļinājums, labs segums, daudz grimētavu un teju 2000 skatītāju vietas. Lai gan koncerts notika pulksten 13 dienā, zāle bija pilna. Par kaut ko tādu sapņojam arī mēs,» atzīst studijas vadītāja. Viņa min, ka daži koncerti bijuši ļoti smagi, jo klimats Meksikas reģionos atšķiras. «Tā sauktajos tropos bija traki – tērpi lipa klāt, padejot grūti. Daži man dejoja pat desmit dejas, taču dejotāji bija stipri,» saka vadītāja.

Interesants bijis arī piedzīvojums, kad jelgavnieki Meksikā gatavojuši latviskās vakariņas 80 cilvēkiem – ģimenēm, kuras uzņēma «Benefices» dejotājus. Proti, visi dejotāji lielāko ceļojuma laiku dzīvoja pie ģimenēm, iepazīstot tuvāk tās un viņu tradīcijas. Bērni latviešu vakarā meksikāņiem piedāvāja pašu gatavotas kartupeļu pankūkas, pelēkos zirņus, šķovētus kāpostus ar gaļu, Latvijā ražotus sierus, auzu pārslu putru ar ievārījumu, rupjmaizes kārtojumu, pīrādziņus un citus ēdienus. «Pasākums izvērtās ļoti emocionāls, un meksikāņi novērtēja mūsu ieguldījumu,» saka studijas vadītāja.   

A.Andersone atzīst, ka Meksika kopumā ir diezgan lēta valsts. «Ja vēl iet iepirkties uz dažādiem tirdziņiem, vispār daudz ko par simboliskām naudiņām var dabūt. Smieklīgākais, ko novēroju: meksikāņiem ļoti populāri ir tie viņu saucamie pančo džemperi. Mūsējie tā aizdomīgi uz tiem skatījās, taču pēc pāris dienām jau redzu, ka katram trešajam jau tāds ir mugurā. Vakaros, kad krasi, salīdzinājumā ar dienu, nokrīt gaisa temperatūra, tajā ir silti un labi. Bet ceļojuma noslēgumā, kuriem vēl tāds nebija iegādāts, ģimene to uzdāvināja, un nu visai delegācijai katram ir pa savam pančo. Tiesa, es nezinu, vai tie šobrīd Jelgavā tiek vilkti arī ārpus mājām, vai tas ir tikai mājas tērps,» stāsta A.Andersone, piebilstot, ka šie džemperi ir Meksikā dzīvojošo indiāņu dāmu roku darbs. «Saviem deju centra «Cukurfabrika» kolēģiem arī atvedu šos džemperus, lai tad nu mums visiem ir silti un krāsaini,» piebilst A.Andersone.

Viņa atklāj, ka pa starpu koncertiem, kas notikuši četros dažādos Meksikas štatos, dejotājiem izdevies doties arī vairākās ekskursijās, piemēram, pastaigājām gar Klusā okeāna krastu, kur smiltis bija tik karstas, ka pat gumijas čības sāka kust. «Lai arī meksikāņiem klibo precizitāte, viņi ir ļoti sirsnīgi, un ar bērniem runājām, ka tieši tāpēc viņiem ļoti tur patika – jutāmies ļoti gaidīti,» stāsta vadītāja.

Jāpiebilst, ka «Benefice», tikai citā sastāvā, Meksikā viesojās jau trešo reizi un pēc šī brauciena saņēmusi arī ielūgumu atkal braukt uz šo valsti, tikai uzstāties citā Meksikas štatā.  

Foto: no A.Andersones personīgā arhīva

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti