Krīžu dzīvokļu izveide – pašlaik pašvaldību pašu iniciatīva

Mājām vajadzētu būt drošākajai vietai pasaulē, bet ģimenēs, kurās kāds cieš no vardarbības, mājas var būt arī pēdējā vieta, kurā justies pasargātam. Bet, kur doties brīdī, kad mājās palikt kļūst bīstami? Šādiem mērķiem visā Latvijā kalpo krīzes centri. Tomēr tās ir vietas, kurās varmākas mēdz meklēt savus upurus un kovida laikā arī krīzes centri mēdz būt piepildīti. Anonīmu patvērumu aizvien ir par maz.

"Tajā brīdī, kad tu pārtrauc šīs vardarbīgās attiecības, tas dzīvības apdraudējums ir ļoti augsts, jo tad vardarbības veicējs var izšķirties arī par tādiem ļoti radikāliem soļiem un sievietes var zaudēt savu dzīvību.

Tieši tāpēc ir būtiski, ka ir, kur patverties un būt drošībā," teica centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce.

Pagājušā gada sabiedrisko mediju labdarības maratonā tika vākti ziedojumi, lai palīdzētu izrauties no vardarbības apļa. Par saziedotajiem līdzekļiem šī gada laikā daudzām sievietēm ar bērniem palīdzēts uz laiku pārlaist ikdienu viesnīcās, jo anonīmo dzīvokļu nepietiek. "Martas" centram tādi ir divi, vēl viens ir biedrībai "Palīdzēsim viens otram" un no decembra viens šāds dzīvoklis ir arī Jelgavā.

"Tā ir Jelgavas pašvaldības iniciatīva. No domes un no mūsu speciālistiem nāk. Tā kā mēs kopīgi to problēmu vēlamies atrisināt. Jaunais pakalpojums ir izveidots ar mērķi kā starpposms. Starp krīzes centru un patstāvīgu dzīvi. Gadās tā, ka māmiņa ar bērniem uzreiz nevar īrēt dzīvokli," norādīja Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece Jeļena Laškova.

Beidzoties pagājušā gada "Dod pieci!" maratonam, sabiedriskie mediji aicināja amatpersonas nodrošināt šādus dzīvokļus. Centra "Marta" vadītāja sacīja, ka diemžēl patlaban tā palikusi pašvaldību un NVO pašiniciatīva.

"Es arī zinu, ka vairākās pašvaldībās ir savas iniciatīvas, bet tāda droša politika vai kaut kāds rīcības virziens pagaidām nav," sacīja Lāce.

Labklājības ministrijā (LM) pirms gada solīja meklēt naudu šādu dzīvokļu nodrošināšanai. Tagad naudu sola meklēt vien nākamgad. Vispirms esot jāgroza attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Tikai pēc tam varēšot prasīt naudu.

"Ir noteikts dzīvokļu apjoms uz Latviju, ko valsts varētu iepirkt kā pakalpojumu. Bet, vai tā tas būs? Šobrīd mums ir tieši plānā konsultācijas ar pašvaldībām, jo pašvaldības ir mūsu partneris, un, kā jau jūs teicāt, viņi ir pat mums priekšā, jo viņiem šādi dzīvokļi ir," teica LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše.

Šogad to neesot izdevies realizēt, jo šis neesot vienīgais jautājums, ar ko ierēdņi nodarbojas.