Karstais ūdens Jelgavas novadā šovasar kļuvis par luksusa preci

Jelgavas novada Ānes, Ozolnieku un Branku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji bija pirmie, kuriem pagājušajā rudenī nācās izjust straujo apkures cenu kāpumu. Uzrunātie iedzīvotāji teica, ka pirmais rudens mēnesis bijis ļoti grūts.

"Pirmais mēnesis, kad [tarifs] pacēlās, bija šoks, bet mums ir regulējamie radiatori, tad bišķi piedomājam," stāstīja Ozolnieku iedzīvotāja Sandra.

Aizvadītajā apkures sezonā daļu no cenu kāpuma kompensēja valsts atbalsts, kas noslēdzās 30. aprīlī. Aprīlī arī vairumam māju apkure atslēgta, bet karstā ūdens uzsildīšana Ozolnieku ciemā tagad maksā 100 eiro par MWh, kas ir vēl dārgāk nekā apkures sezonā.

"Ozolnieku ciemā ir speciāla sagatavošanas iekārta, kur gatavo ūdeni vasaras periodā, un tā ir uz gāzi. Tur kaut vai ir šķeldas katlu māja, ziemas periodā katlu māja nodrošina apkuri ar šķeldu, bet tā katlu mājas jauda ir tik liela, ka to nevar mazam daudzumam iedarbināt," skaidroja novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis no partijas "Latvijas attīstībai".

Par kubikmetru karstā ūdens Ozolnieku iedzīvotājiem šovasar būs jāmaksā seši eiro. Tas gan ir krietni lētāk kā, piemēram, Jaunjelgavā, kur no maija kubikmetrs karstā ūdens maksā vairāk nekā 11 eiro, vai Rēzeknē , kur karstais ūdens ir vēl dārgāks. Ozolniekos uzrunātie daudzdzīvokļu namu iemītnieki gan teica, ka seši eiro par kubikmetru esot ļoti dārgi.

Ozolnieku iedzīvotāja Larisa stāstīja, ka mēnesī kopā ar vīru izlietojot ap trīs kubikmetriem karstā ūdens, un vairāk ieekonomēt neesot iespējams.

"Seši eiro par kubikmetru... summa būs pasakaina. Tas ir nereāli. (..) Nestādos priekšā, kā iztikt bez karstā ūdens. Mēs strādājam. Vasarā vajag gan no rīta, gan vakarā dušā ieiet, kā bez ūdens iztikt?"

Savukārt Sandra nepatīkamo jaunumu uzņēma ar humoru. "Iesim peldēties uz ezeru. Bet, ja nopietni, taupīsim. Ko lai dara, mēs jau nevaram neko citu."

Centralizētā apkure Jelgavas novadā ir piecos ciemos, bet centralizētais karstais ūdens vasarā tikai Ozolniekos. Ānes ciemā no karstā ūdens atteikušies jau sen un vairums dzīvokļos uzstādīti boileri. Palielinoties elektroenerģijas cenai, kāps arī izmaksas, tomēr Ānē uzrunātā Tatjana teica, ka boileris ļaujot vairāk ekonomēt. "Protams, ka labāk. Viņi [lielie bērni] caurām dienām darbā, bērns skolā. Mazāk taču tērējas."

Kā skaidroja novada domes priekšsēdētājs, lai gan pašreiz tēriņos esot piesardzīgi, mājokļa pabalsts mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām būšot.

"Tie, kuri ir šobrīd grūtībās, mēs cenšamies maksimāli būt toleranti. Diskutējam, sociālais dienests uzreiz iesaistās. Palīdzam, skaidrojam to situāciju," teica Lasmanis, atzīstot, ka nevar pateikt, par cik varētu pieaugt mājokļu pabalstu pieprasītāju skaits, jo šādu aplēšu nav. "Faktiskā pieteikšanās nav pieaugusi pret vidējiem rādītājiem, bet tādā iekšējā rezervē mēs turam domu, ka par 10-20% varētu pieaugt."

Pašreiz gan tiekot meklēts risinājums, lai nākamajā vasarā samazinātu gan karstā ūdens izmaksas Ozolniekos, gan jau šoruden apkures tarifu arī citos ciemos. 

"Šobrīd diezgan intensīvi gatavojam projektus un esam pieteikušies Ekonomikas ministrijā, lai saņemtu valsts un ES līdzekļus katlu māju modernizācijai. Ir plāns piecās apdzīvotās vietās mainīt apkures veidu, kas, pēc mūsu aprēķiniem, arī pie visas dārdzības par kādiem 40% ļautu samazināt apkures rēķinus iedzīvotājiem," lēsa Lasmanis.

Tiekot plānots, ka pirmās katlu mājas, kurās kā kurināmais tikšot izmantota šķelda, jau rudenī varētu sākt darboties Kalnciemā un Ānē, kur, pēc priekšsēdētāja teiktā, esot visvairāk mazākaizsargāto cilvēku.