Kā lauksaimnieki dzīvo Covid-19 un energoresursu cenu krīzes laikā? «Mežacīruļu» pieredze

1 week ago 83
ARTICLE AD BOX

Kā lauksaimnieki izdzīvo Covid-19 un energoresursu cenu krīzes laikā

Piena lopkopībā samazinājums

''Mežacīruļu'' saimniecība Jelgavas novadā savu darbību pirms trīsdesmit gadiem uzsāka ar trīs govīm, divdesmit aitām un sešām sivēnmātēm. Aitas un cūkas tur gan vairs nesastapt, bet slaucamas govis ir aptuveni 300.

Lai gan elektrības rēķins līdzšinējo 3000 eiro vietā jau sasniedzis sešus tūkstošus eiro, darbaspēka izmaksas palielinājušās par aptuveni 10% un būtiski kāpušas arī citas izmaksas, “Mežacīruļos” piena lopkopība joprojām esot uzskatāma par pamatnozari.

“Mums jau krīze sākās septembrī, kad iepirktajai lopbarībai cēlās cenas. Rapšu spraukumiem cēlās cenas, sojai cēlās, un dubultā cēlās visas tās cenas. Tās piena iepirkuma cenas jau necēlās tik strauji, kā visas tās izmaksas,” pastāstīja uzņēmuma vadītājs Pēteris Cīrulis.

''Mežacīruļu'' saimniecība Jelgavas novadā.

Foto: Edgars Kupčs/Latvijas Radio

Piens no ''Mežacīruļu '' gotiņām nonāk Lietuvā. Un labā ziņa esot tā, ka šogad piena iepirkuma cena esot pakāpusies par astoņiem centiem litrā. Tas ļaušot izdzīvot arī turpmāk.

Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki pētījumā par piena nozari secinājuši, ka pēdējo piecu gadu laikā piena lopkopības saimniecību skaits samazinājies par 42%.

''Mežacīruļu'' saimnieks norādīja, ka tā varot gadīties, ja attīstībai piesaista Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, kas paredz sasniegt noteiktu izslaukumu. Savukārt lauksaimnieku lielākās organizācijas ''Zemnieku saeima'' priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre to skaidroja ar paaudžu maiņu.

“Tas ir tāds dabīgs process, jo mums atšķirībā no lielākās daļas ES valstu, ļoti daudz bija saimniecību, varētu pat teikt – mājsaimniecību ar savu piena gotiņu. Veci cilvēki, kamēr viņi fiziski spēja, viņi to vienu vai divas gotiņas turēja,” skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

''Mežacīruļu'' attīstību deviņdesmitajos gados uzsāka Pētera tēvs, kurš jau toreiz centās, tā teikt, ”visas olas nelikt vienā groziņā”. Un šāda pieeja arī šobrīd ļaujot pārdzīvot kārtējo krīzi.

Covid-19 ietekme

Neraugoties uz trīskāršu minerālmēslu sadārdzinājumu un cenu kāpumu degvielai, pašreiz par stabilu tiek saukta arī graudkopība.

Tomēr ''Mežacīruļu'' saimnieks pastāstīja, ka siltumnīcu komplekss, kurā daudzus gadus audzēti dažnedažādi zaļumi, gan esot likvidēts un, visticamāk, atjaunots netikšot. “Ar biogāzi mēs vairāk saimniecībā nenodarbojamies. Līgums beidzās. Uz desmit gadiem bija līgums, un vairāk nepagarināja. Vajadzēja investēt biogāzei, bet banka tajā brīdī kredītu nedeva, un tā mēs to uzņēmuma daļu apturējām un līdz ar to arī siltumnīcu, jo siltuma jau nav vairāk,” skaidroja Cīrulis.

Vēlmi meklēt risinājumu mazināja arī pandēmija, jo siltumnīcā strādājuši sezonas strādnieki. Saimnieks atzina, ka bažījušies, ka tādējādi vīruss varētu nokļūt saimniecībā, apdraudot 300 raibaļu apkopi.

Tikmēr ''Zemnieku saeimas'' priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka pašreiz grūti esot visām nozarēm gan Covid-19, gan cenu kāpuma dēļ. Vissliktākā situācija esot cūkkopībā. “Lai arī izdevumu daļa ļoti būtiski ir pieaugusi visiem, bet iepirkums, cena, par kuru var pārdot cūkgaļu, ir ļoti zema.

Līdz ar to cūkkopībā pašreizējā brīdī ir slikti,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Vienlaikus viņa pauda, ka bankrota vilnis saimniecībās energoresursu cenu kāpuma dēļ, visticamāk, neesot gaidāms nevienā lauksaimniecības nozarē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article