Jelgavas poliklīnikā darbu uzsākušas divas mediķes no Ukrainas; apgūst latviešu valodu

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bēgļu gaitās devās arī Olena Rešetniaka un Valentīna Kuharčuka, kuras nonākušas Latvijā un atradušas darbu savā specialitātē Jelgavas poliklīnikā. Viņu bērni skolojas vietējās mācību iestādēs, un ģimenes cītīgi apgūst latviešu valodu, informēja poliklīnika.

Olena Rešetniaka darbu “Jelgavas poliklīnikā” uzsākusi vienā no ģimenes ārsta praksēm kā papildu ārste Brigitas Kļavkalnes praksē ģimenes ārsta Alda Siliņa uzraudzībā. Ārpus darba laika viņa apgūst latviešu valodu un, pieņemot pacientu, jau prot teju skaidrā latviešu valodā iepazīstināt ar sevi.

Ukrainā Olena kā ģimenes ārste praktizēja kopš 2012.gada. Dzīvojusi Doneckas apgabalā, vēlāk pārcēlusies uz Ukrainas rietumiem. Taču karš rimto dzīves ikdienu sagrieza kājām gaisā, un augusta vidū Olena ar ģimeni ieradās Latvijā.

Abi viņas bērni mācās Jelgavas izglītības iestādēs. Atrasts arī mājoklis, kā arī atsāktas darba gaitas. Par atgriešanos dzimtenē Olena patlaban nedomā: „Ukrainā ir palikušas tikai drupas. Elektrība, gāze, ūdens – nekas no tā nav pieejams. Nav iespējams nodrošināt normālus dzīves apstākļus. Būs nepieciešams ļoti ilgs laiks, līdz šī Ukrainas daļa spēs atgūties.”

Savukārt kopš aprīļa Jelgavas poliklīnikā strādā medicīnas māsa Valentīna Kuharčuka no Kijivas. Sākoties karam, viņa neplānoja doties prom no Ukrainas, taču meita un mazdēls pierunājuši.

“Vairāk baidījos viņus vienus palaist, nekā palikt. Sapratu arī, ka drošība ir pirmajā vietā, tāpēc ātri kravāju mantas un devāmies ceļā,” stāstījusi Valentīna.

Latvija izvēlēta, jo meita strādā starptautiskā uzņēmumā, kas darbojas arī mūsu valstī, tāpēc bija cerība, ka vismaz vienam no ģimenes būs iespēja strādāt un nodrošināt pārējos. Ierodoties Latvijā, liels bija pārsteigums par atsaucību un sistēmu, kas izstrādāta, lai sniegtu atbalstu bēgļiem. Valentīna priecājas, ka var atsākt darbu savā specialitātē.

Pacienti tiek informēti, ka speciāliste ir no Ukrainas, tādēļ nav iebildumu sarunā izmantot krievu valodu. Bet, ja pacientam ir grūtības runāt svešvalodā, tiek nodrošināts tulkojums, paziņojumā medijiem norādīja medicīnas iestāde.

“Latviešu valoda ir grūta, taču esmu motivēta to iemācīties,” apņēmīga ir medicīnas māsa.

KONTEKSTS:

Šogad līdz augusta vidum Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) 113 Ukrainas ārstiem un zobārstiem bija izsniegusi atļaujas praktizēt Latvijā. Mediķi no Ukrainas strādā gan Rīgas Austrumu slimnīcā, gan Daugavpilī.