Meklēšanas forma

Apmācies 7 °C Lēns vējš, 4 m/s no DA
Svētdiena, 2019. gada 17. NovembrisVārda dienu svin: Hugo, Uga, Uģis

Pilsētā attīstās privātie bērnu pieskatīšanas pakalpojumi

Ritma Gaidamoviča
Šobrīd viens no populārākajiem alternatīvajiem bērnu uzraudzības pakalpojuma modeļiem ir tā sauktie mājdārziņi, kad vairākas aukles apvienojušās un izveidojušas minibērnudārzu. Uzrunāto mājdārziņu dibinātājas atzīst: «Vecāki šādu modeli vērtē kā nopietnāku, jo dienas režīms ir gandrīz tāds pats kā parastā bērnudārzā. Arī auklēm tas ir ieguvums – kaut vai iespēja sadalīt pienākumus vai apmainīties idejām.»

Precīzs skaits, cik mājdārziņu pilsētā šobrīd ir, nav pieejams, jo Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā tie netiek atsevišķi uzskaitīti, turklāt aukles, kuras apvienojušās un kopā strādā mājdārziņā, reģistrējušās kā fiziskas personas. Liela daļa mājdārziņu izveidotāju sākotnēji strādājušas individuāli, bet, attīstot pakalpojumu, nolēmušas apvienoties.

Izdevīgāk nekā strādāt individuāli

Martā trīs gadu jubileju nosvinēja mājdārziņš «Mazie soļi», kuru izveidoja Rūta Mantiņa. «Strādāju par bērnudārza audzinātāju Rīgā, bet, pārceļoties uz Jelgavu, sāku sniegt aukles pakalpojumu un pieskatīju mazos savā dzīvoklī. Pieprasījums auga, un es pieaicināju vēl vienu auklīti, taču dzīvoklī kļuva par šauru, tāpēc meklējām telpas pilsētā, lai paplašinātos,» stāsta R.Mantiņa, norādot, ka «Mazie soļi» šobrīd apvieno trīs aukles un 12 bērnus vecumā no viena līdz trīsarpus gadiem.

Mājdārziņu ģimenes privātmājā izveidojušas arī māsas Marta un Madara Veilandes. «Pēc profesijas esmu pirmsskolas pedagoģe, taču atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atturēja atalgojums, un arī pašas bērnam vietas pašvaldības bērnudārzā vēl nebija. Nolēmu reizē ar savu bērnu pieskatīt vēl citus, bet pēc pusgada māsa pabeidza aukļu kursus un man pievienojās. Izveidojām mājdārziņu, kurā šobrīd mācās astoņi bērni no gada līdz trīs gadu vecumam,» stāsta Marta.

Atšķirīgs stāsts ir SIA «5 Vēji», kuras dibinātāja Jana Cimaškeviča kā pirmsskolas pedagoģe jau astoņus gadus praktizē Montesori pedagoģiju. «Izveidoju savu studiju, pasniedzot Montesori nodarbības. Pieprasījums bija ļoti liels, un vecāki rosināja veidot bērnudārzu. Atzīšos, es šaubījos, jo tā ir liela atbildība. Izskatīju divus scenārijus – privātais bērnudārzs vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs. Otrajā variantā ir atvieglotāki noteikumi, taču es neatmetu arī domu par privāto dārziņu,» stāsta Montesori bērnu attīstības studijas «5 Vēji» izveidotāja. Šajā mājdārziņā šobrīd ir 15 bērni no gada līdz sešu gadu vecumam un strādā četras aukles.

Vecāki mājdārziņu uztver nopietnāk

Mājdārziņu dibinātājas atzīst, ka šādam modelim ir vairākas priekšrocības – var veidot grupu nodarbības, rīkot pasākumus, jo ir vairāk bērnu, sadalīt pienākumus, piemēram, viena aukle darbojas ar bērniem, otra – gatavo ēst, trešā – veic citus darbus, un arī bērniem tā ir interesantāk. Mājdārziņos uzsver, ka tie pielīdzināmi bērnudārzam, jo dienas ritms ir praktiski tāds pats, vienīgās atšķirības – jauktās grupas un netiek īstenota licencēta pedagoģiskā programma. Taču arī tur bērniem tiek mācītas sociālās prasmes, viņi apgūst saskarsmi, paši ēst, pareizi rokās turēt zīmuli, pieklājības normas, dziedāt, dejot, zīmēt… Aukles spriež, ka vecāki mājdārziņu uztver nopietnāk par aukli, jo viņiem ir pārliecība, ka mājdārziņā mazie iemācīsies vairāk.

Tiesa, aukle un mājdārziņš ģimenēm izmaksā dārgāk – pēc šī pakalpojuma sniedzēju informācijas, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu, vecākiem vēl jārēķinās ar līdzmaksājumu vidēji 200 eiro mēnesī. Pēc Jelgavas Izglītības pārvaldes datiem, aukles, kurām ir pašvaldības līdzfinansējums, no vecākiem par bērnu saņem vēl 70–200 eiro mēnesī atkarībā no pakalpojuma sniegšanas biežuma. Mājdārziņu izveidotājas pašvaldības lēmumu palielināt līdzfinansējumu auklēm vērtē atzinīgi, jo līdz ar to jau martā esot samazināta maksa vecākiem, un tas viņiem ir nozīmīgs atspaids. Tāpat pozitīvi tiek vērtēta iecere auklēm pilsētā rīkot profesionālās pilnveides kursus.

No aukles darba līdz privātajam bērnudārzam

Kopš pagājušās vasaras Jelgavā darbojas privātā pirmsskolas izglītības iestāde «Paulas Karlsons», kuras pirmsākumi ir tieši aukles pakalpojuma sniegšana. «Šobrīd iestādē ir trīs grupiņas ar 37 bērniem no pusotra līdz trim gadiem un strādā deviņi darbinieki, tostarp četri pedagogi,» stāsta bērnudārza vadītāja Mārīte Zvirgzdiņa-Karpova. Vadītāja atklāj, ka ideja par privātā bērnudārza izveidi pieder jelgavniecei Paulai Čuhalovai, kura pirms vairākiem gadiem kā auklīte sāka pieskatīt bērnus un vēlāk kopā ar mammas māsu izveidoja mājdārziņu. P.Čuhalova atzīst, ka ceļš uz privāto bērnudārzu nebija viegls un ilga aptuveni divus gadus, bet tas ir attaisnojies. «Manuprāt, īstenojot pirmsskolas izglītības programmu, darbs ir produktīvāks. Tā nav tikai saturīga laika pavadīšana – mēs pēc konkrēta plāna arī mācāmies, un man ir pārliecība, ka privātais bērnudārzs ir stabilāks par pieskatīšanas centru. Protams, tam ir arī striktākas prasības un daudz lielāks administratīvais slogs un atbildība,» spriež P.Čuhalova. Iestādes vadītāja piebilst, ka privātais bērnudārzs arī var saņemt ievērojami lielāku līdzfinansējumu no pašvaldības, un tas nav mazsvarīgi, domājot par vecākiem.

 

Kā vecāki vērtē privātos bērnu pieskatīšanas pakalpojumus?

Oļegs Kurčiņins, divgadīgais dēls mācās mājdārziņā:

«Mājdārziņu izvēlējāmies, jo bija pārliecība: ja citi vecāki tur ved bērnus, tad būs labi arī mums. Vēl svarīgi – mājdārziņā ir vairāk bērnu, plašākas socializēšanās iespējas. Protams, par šo pakalpojumu attiecīgi arī maksājam un esam priecīgi par pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanu, kas ģimenes budžetā ļaus ietaupīt ap 600 eiro gadā, jo jau šobrīd mūsu mājdārziņš vecākiem ir samazinājis maksājumu par 50 eiro mēnesī.»

 

 

Karīna Kirilova, ģimenes divus bērnus pieskata aukle:

«Jaunākajam bērnam ir 11 mēneši, un viņu ne mājdārziņā, ne bērnudārzā vēl neņem, tāpēc, lai abi puikas būtu kopā, nācās izvēlēties aukli. Ar pirmajām četrām, kuras nebija reģistrētas aukļu reģistrā, mums bija bēdīga pieredze, un sapratām, ka ir svarīgi meklēt reģistrētu aukli, kura turklāt var saņemt pašvaldības līdzfinansējumu. Tas ir kaut kāds garants gan pakalpojuma kvalitātei, gan aukles godprātībai.»

 

 

Laine Stobiasa, dēls mācās mājdārziņā:

«Brīdī, kad man bija jāatgriežas darbā, mazais netika ne pašvaldības, ne arī pilsētas centrā esošajos privātajos bērnudārzos. Šī iemesla dēļ izvēlējāmies aukli, kura vēlāk izveidoja mājdārziņu. Šis minibērnudārza modelis ir kolosāls variants – bērnu nav daudz, bet ir dārziņa režīms. Tas ir lielisks risinājums, ja pašvaldības bērnudārzā rinda vēl nav pienākusi. Patīkami, ka pašvaldība ir palielinājusi atbalstu arī mājdārziņiem – tiklīdz tā palielina līdzfinansējumu, mūsu mājdārziņš ļoti korekti samazina vecāku maksājumu. Mēs piedzīvojam jau otro pašvaldības atbalsta palielinājumu, un šoreiz tie 50 eiro mēnesī ir būtisks atspaids.»

 

 

Veronika Grīnberga, martā dēls no aukles pārgāja uz privāto bērnudārzu:

«Astoņus mēnešus dēlu pieskatīja auklīte, kas bija ģimenei pazīstama un saņēma pašvaldības līdzfinansējumu. Ar pakalpojumu bijām apmierināti, bet martā puiku palaidām uz privāto bērnudārzu, jo dēls aug, un uzskatu, ka tur viņš labāk tiks sagatavots skolai. Pašam bērnam arī patīk, jo iegūti jauni draugi un arī nodarbju ir vairāk.»

 

 

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti