Meklēšanas forma

Apmācies 15 °C Vēja vēsma, 1.5 m/s no ZR
Trešdiena, 2019. gada 21. AugustsVārda dienu svin: Janīna, Linda

«Mums ir svarīgi, lai skolēni gribētu piedalīties olimpiādēs»

Anastasija Miteniece
Šodien pilsētā tiešsaistē norisinājās ķīmijas olimpiāde – skolēni, kuri uzrādīs labākos rezultātus, iegūs iespēju piedalīties olimpiādē valsts kārtā. Šajā mācību gadā Jelgavā ir notikušas olimpiādes jau 13 mācību priekšmetos, un ķīmijas olimpiāde ir viena no pēdējām. Ja citos priekšmetos jau ir ierasts, ka olimpiāde notiek tiešsaistē, tad vēstures olimpiāde tiešsaistē šogad risinājās pirmoreiz. Kā norāda Valsts izglītības satura centrā (VISC), viens no digitalizācijas mērķiem ir panākt, lai arvien vairāk skolēnu piedalās olimpiādēs, un atsevišķos priekšmetos tas novērojams arī Jelgavā. Pilsētas skolēni tiešsaistes formātu vērtē atzinīgi, bet uzsver – tas liek būt arī daudz rūpīgākam.

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra (ZRKAC) galvenā speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Dace Pētersone-Gūtmane norāda, ka šogad pilsētā tiešsaistē varēja piedalīties bioloģijas, fizikas, ekonomikas, ķīmijas, kā arī latviešu valodas un literatūras olimpiādēs. Pirmo reizi Jelgavā tiešsaistē notika arī vēstures olimpiāde, kurai bija pieteicies arī lielākais dalībnieku skaits – 84 skolēni. Šogad dalībnieku skaits Jelgavā palielinājies arī Eiropas Savienības Dabaszinātņu olimpiādē (EUSO), kurā skolēniem bija jādemonstrē plaša spektra zināšanas uzreiz trīs priekšmetos – fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Šajā olimpiādē piedalījās 53 pilsētas izglītības iestāžu audzēkņi. Jāpiebilst, ka šī olimpiāde ir īpaša ar to, ka uz nākamo posmu valsts līmenī tiks nevis Jelgavas pilsētas labāko rezultātu ieguvēji, bet gan 50 labāko rezultātu ieguvēji no visas Latvijas. Savukārt vēlāk tiks izvēlēti daži skolēni, kuri Latviju pārstāvēs Eiropas mēroga olimpiādē Portugālē.

Parasti jauniešiem piedalīties pilsētas olimpiādē rosina pedagogs, bet gala lēmumu skolēni pieņem paši. Vairums audzēkņu portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzīst, ka tā ir iespēja nopelnīt papildu atzīmi kādā no priekšmetiem, tomēr daudzus saista arī iespēja pārbaudīt savas zināšanas, kas īpaši aktuāli ir 9. un 12. klases skolēniem pirms gaidāmajiem eksāmeniem.

Tiešsaistes olimpiāžu norisi skolēni vērtē pozitīvi, norādot – šādam formātam ir virkne ieguvumu. Piemēram, 11. klases audzēkne Karīna Vedļa novērtē iespēju redzēt provizorisko rezultātu. «Šogad esmu piedalījusies bioloģijas, fizikas un ķīmijas olimpiādēs. Tiešsaistes formāts man šķiet ērts, turklāt jau pēc testa daļas pabeigšanas saņemam provizorisku vērtējumu,» tā jauniete, papildinot: papīra formāta olimpiāžu rezultāti vienmēr jāgaida vismaz nedēļu, savukārt šeit uzreiz ir skaidrs aptuvenais rezultāts. Savukārt 9. klases audzēkne Kristīne Bumbiere stāsta, ka tiešsaistes formāts taupa laiku. «Šogad piedalījos vēstures olimpiādē un, lai gan darbs bija apjomīgs, pildīt to bija gana interesanti un viegli. Sapratu, ka lasīt datorā un orientēties tekstā man sanāk pat ātrāk nekā uz papīra,» tā K.Bumbiere. 12. klases audzēkne Anželika Zorova gan piebilst – lielākais izaicinājums ir ievērot visus noteikumus. «Sistēmai nav cilvēciskā faktora, tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgiem – komats punkta vietā, un atbilde ir nepareiza. Arī tad, ja aprēķināts ir pareizi,» viņa skaidro, par piemēru minot fizikas vai ķīmijas olimpiādes uzdevumus.

Vērtējot tiešsaistes formāta ieviešanu pērn latviešu valodas un literatūras olimpiādē, bet šogad arī vēstures olimpiādē, Valsts izglītības satura centra projektu vadītāja Liene Voroņenko uzsver virkni ieguvumu. «Mēs ieviešam pārmaiņas eksperimentālā veidā, lai pilnveidotu olimpiāžu norisi un saturu. Viens no mērķiem, ieviešot tiešsaistes formātu, bija palielināt dalībnieku skaitu olimpiādēs, un tas šobrīd ir izdevies – vēstures olimpiādē šogad tiešsaistē piedalījušies 2045 skolēni, kas ir gandrīz divreiz lielāks dalībnieku skaits nekā pagājušajā gadā. Tāpat elektroniskais formāts palīdz atrisināt organizatoriskos jautājumus. Ja iepriekš pilsētas skolotāji laboja pilsētas audzēkņu darbus un reizēm bija pretenzijas par nepietiekamu anonimitāti, tad šobrīd tās ir izzudušas, jo anonīmus darbus iedala sistēma. Vienlaikus tas ir labvēlīgi arī pedagogiem, kuri labo darbus, jo viņi var redzēt un salīdzināt dažādu audzēkņu zināšanu līmeni un redzēt biežākās kļūdas. Visbeidzot tiešsaistes formāts ļauj radīt arī interaktīvākus uzdevumus, kuri ir bērniem saistošāki – mums ir svarīgi, lai skolēni gribētu piedalīties olimpiādēs,» uzsver L.Voroņenko, lielu pateicību izsakot brīvprātīgajiem pedagogiem, kuri piesakās darbus labot.

Dažās no notikušajām olimpiādēm jau ir zināmi pilsētas posma rezultāti. Bioloģijas olimpiādē 9.–12. klašu skolēniem no 66 skolēniem uz valsts kārtu pārstāvēt Jelgavu dosies divas skolnieces. Vēstures olimpiādē 9.–12. klasēm no 84 dalībniekiem – trīs skolēni. Fizikas olimpiādē 9.–12. klasēm no 60 dalībniekiem valstī pārstāvēt Jelgavu varēs viens 9. klases skolēns.

Ekonomikas olimpiādē šogad piedalījās 31 skolēns, latviešu valodā un literatūrā – 29 dalībnieki, EUSO olimpiādē piedalījās 53 skolēni, bet ķīmijas olimpiādē – 70 skolēni. Jāpiebilst, ka šajās olimpiādēs rezultāti vēl nav zināmi.

Jāuzsver, ka 10.–12. klašu skolēniem 20. februārī tiešsaistē notiks vēl arī ģeogrāfijas olimpiāde, 5.–8. klašu audzēkņiem 15. februārī un 4. klasēm 7. martā būs iespēja piedalīties matemātikas olimpiādē, bet krievu valodas olimpiāde 6. klasēm, kā arī 7.–8. notiks 1. un 21. martā.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru