Meklēšanas forma

Skaidrs laiks 13 °C Lēns vējš, 3.5 m/s no R-ZR
Piektdiena, 2019. gada 19. JūlijsVārda dienu svin: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Jelgavas skolu direktoru viedokļi par skolu tīkla attīstību

Kristīne Langenfelde
Šobrīd izglītības iestāžu vadītāju un Izglītības pārvaldes piedāvātais Ilgtspējīga Jelgavas pilsētas skolu tīkla izveides pasākumu plāns ir iesniegts pašvaldībā. Savukārt pašvaldība sagatavos lēmumprojektu par pilsētas skolu tīkla attīstību, kas būs jāskata Jelgavas domes deputātiem – vispirms februāra domes komiteju sēdēs, bet gala lēmums būs jāpieņem Jelgavas domes sēdē 28. februārī. Kādi ir skolu direktoru viedokļi par skolu tīkla attīstību?

«Mēs gaidām domes lēmumu»

Juris Skrupskis, Jelgavas 3. sākumskolas direktors:

«Skolu direktoru vairākuma atbalstītais skolu tīkla attīstības scenārija B variants ir loģisks un ekonomiski pamatots. Jāsaprot, ka pilsētas skolās ir 1000 brīvu vietu, līdz ar to viena bērna izglītības izmaksas ir augstas, un tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas tiek tērēta izglītības iestāžu uzturēšanai. Skolu tīkla sakārtošana ir nepieciešama. Kāpēc B variants? 5. vidusskola un 2. pamatskola atrodas līdzās viena otrai, bet Pārlielupē ir tikai viena mazākumtautību skola. Ņemot vērā to, ka Pārlielupē joprojām ir augsts pieprasījums pēc mazākumtautību izglītības programmām, variants, kurā katrā upes krastā tiek saglabāta viena mazākumtautību skola, ir optimāls.

Esam gatavi un piekrītam arī stratēģijas izstrādātāju piedāvājumam, ka Jelgavas 3. sākumskola pakāpeniski kļūst par Jelgavas Centra pamatskolu, sākot ar bērnu uzņemšanu 7. klasēs. Mūsu skolas kapacitāte ļauj uzņemt vairāk audzēkņu, un tendences apliecina, ka pilsētā tuvākajos gados 7.–9. klašu posmā sāks pietrūkt vietu. Protams, lai īstenotu šādas izmaiņas, būs jāizstrādā jauns skolas nolikums, jāmaina skolas nosaukums, jālicencē jaunas izglītības programmas – tam visam esam gatavi, taču tas prasa noteiktu laiku, tāpēc gaidām domes lēmumu par izmaiņām skolu tīklā.

Nozīmīgākais darbs, kas šādā variantā skolai būs jāpaveic, – jāpiesaista fizikas un ķīmijas priekšmetu pedagogi, kas sākumskolā nav nepieciešami, jo šos priekšmetus sāk pasniegt no 8. klases. Taču arī šajā gadījumā mums būs divi gadi, lai šim procesam sagatavotos, un tas ir pietiekami.»

 

«Esam gatavi uzņemt 2. pamatskolas audzēkņus»

Natela Seļiščeva, Jelgavas 5. vidusskolas direktore:

«Vienmēr jāatceras: gan skolai, gan skolotājam ir jāstrādā bērna interesēs. Tāpēc, arī vērtējot gaidāmās izmaiņas pilsētas skolu tīklā, pirmkārt jādomā par to, lai ieguvējs būtu skolēns. Plānotās pārmaiņas, manuprāt, ir saprotamas un pamatotas. Visbūtiskākās izmaiņas pilsētā paredzētas skolās, kas īsteno mazākumtautību programmas, un tas ir likumsakarīgi, jo jau šobrīd visas trīs skolas nav aizpildītas. Mazākumtautību izglītības programmās tuvākajos gados pakāpeniski tiek palielināta mācība satura apgūšana latviešu valodā – no 50 līdz 80 procentiem pamatskolas klasēs, un eksāmenus skolēni kārtos latviešu valodā. Savukārt vidusskolā visa mācību viela pakāpeniski jau būs jāapgūst tikai latviešu valodā, ikdienas un valsts pārbaudījumus skolēni kārtos latviešu valodā. Tāpēc pieļauju, ka skolēnu skaits šajās klašu grupās nākotnē mazākumtautību skolās varētu vēl sarukt, bet neizslēdzu, ka, nodrošinot kvalitatīvu izglītību latviešu valodā un saglabājot skolēniem iespēju labā līmenī apgūt mazākumtautību (krievu valodas) programmas, tās būs pieprasītas. Tieši domājot par to, lai ērtāk būtu skolēniem, manuprāt, variants, kurā tiek saglabāta iespēja mazākumtautību izglītības programmās mācīties gan Pārlielupē, gan pilsētas centrālajā daļā, ir vispārdomātākais. Šādā variantā esam gatavi savā skolā uzņemt 2. pamatskolas sākumskolas klašu skolēnus.

Vēlos uzsvērt, ka 5. vidusskolā skolēni tiek uzņemti bez iestājpārbaudījumiem, arī sekmju izraksts netiek vērtēts. Vienīgais nosacījums ir vecāku izvēle. Tāpat, ja akcentējam bērna intereses, īpaši sākumskolas klasēs skolēnam psiholoģiski ļoti svarīgs ir viņa skolotājs – klases audzinātājs –, tāpēc, lai izvairītos no pārmaiņu radīta stresa, vislabākais variants būtu, ja uz vienu vai otru skolu pārceltos visa klase kopā ar savu skolotāju, līdz ar to būtu vieglāka adaptācija. Tādā gadījumā skolēniem mainītos tikai mācību vide. Protams, šādu jautājumu var izlemt tikai konkrētās klases skolēnu vecāki kopā ar skolotāju.

Jāatzīst, ka pēc jau publiskotās informācijas par iespējamo skolu tīkla attīstību 5. vidusskolā ir vērsušies vecāki, lai noskaidrotu interesējošos jautājumus. Mēs atbildam uz katra vecāka jautājumiem un esam gatavi sadarbībai. Tāpat sadarbība būs jāturpina skolu direktoriem, kad Jelgavas dome pieņems lēmumu.»

 

«Skola nav ēka»

Ilze Vilkārse, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore:

«Mūsu skola kā neviena cita zina, ko nozīmē pārmaiņas, jo esam piedzīvojuši septiņas dažādas ēkas. Taču es vienmēr uzsveru, ka skola nav ēka – skola ir gars un idejas, skolas kolektīvs ir tas, kas uztur un rada vidi, lai skolēns vienmēr zinātu, ka ir vieta, kur viņš tiek gaidīts. Mēs jau ļoti sen vēlamies jaunas telpas, jo esošās ne tikai neatbilst normatīviem, bet arī ierobežo mūs attīstīties. Protams, mēs priecātos par jaunas skaistas skolas uzbūvēšanu, taču arī saviem skolēniem stāstu, ka tad, ja ģimenei pieder trīs dzīvokļi, no kuriem viens stāv tukšs un tam ilgstoši nevar atrast īrnieku, jādomā, vai tas ģimenei ir izdevīgi. Nez kāpēc tad, kad tas skar paša maku, mēs to izprotam, bet tad, kad runājam par pašvaldības budžetu, uz lietām raugāmies citādi. Manuprāt, domājot par pilsētas skolu tīkla attīstību, nevar atrauti skatīt vienas skolas vajadzības – ir būtiski redzēt kopainu, skatīties plašāk un domāt ilgtermiņā. Pilsētas skolu tīklā pārmaiņas ir nepieciešamas, jo skolu noslodze ir nevienmērīga. Tāpat, mūsuprāt, būtiski ir Pārlielupē saglabāt mikrorajona nozīmes pamatskolu, tāpēc arī mēs atbalstījām variantu, kas paredz apvienot 6. vidusskolu un 2. pamatskolu.

Domājot par gaidāmajām pārmaiņām mūsu skolai, daudz būtiskāka par ēkas maiņu ir vēlme attīstīties un piedāvāt skolēniem arvien kvalitatīvāku izglītību. Tieši tāpēc esam apņēmušies piedāvāt starptautiskā bakalaurāta programmu. Doma par šādu programmu mums bija jau sen, taču šķita, ka neesam tai gatavi, jo šajā programmā liela daļa priekšmetu jāpasniedz angļu valodā. Taču ir notikusi pedagogu paaudzes maiņa, un jau šobrīd varam nodrošināt sešu priekšmetu pasniegšanu angļu valodā. Tāpēc arī esam izvirzījuši mērķi tuvāko divu gadu laikā skolā sertificēt starptautiskā bakalaurāta programmu un piedāvāt to apgūt saviem skolēniem.»

 

«Neesmu pret skolu tīkla sakārtošanu»

Ināra Keiša, Jelgavas 2. pamatskolas direktore:

«Neesmu pret skolu tīkla sakārtošanu, esmu par izaugsmi un attīstību. Taču jautājums ir par to, ka, sakārtojot un attīstot, nedrīkst iznīcināt kaut ko labu. Arī es strādāju skolu direktoru un Izglītības pārvaldes darba grupas sanāksmēs, kurās vairākums atbalstīja mūsu skolas pievienošanu 6. vidusskolai. Es cienu vairākuma viedokli un arī to, ka man ir iespēja paust savu viedokli.

Diemžēl mūsu skola nevar atbalstīt šādu attīstības scenāriju, jo tas nozīmē, ka 2. pamatskola tiek iznīcināta, piedāvājot skolēniem mācīties citās pilsētas izglītības iestādēs. Manuprāt, šobrīd šis process ir sasteigts. Ja diskusijas notiktu nesteidzīgi, tad, iespējams, varētu rast arī citus risinājumus, kas mūsu skolai ļautu turpināt strādāt. Vai, manuprāt, labāks risinājums būtu, ja Pārlielupē tiktu likvidēta mazākumtautību skola? Es teiktu, ka nevajag strēbt karstu.»

 

«Vidusskolas klasēs skolēnu skaits sarūk»

Ilze Arbidāne, Jelgavas 6. vidusskolas direktore:

«Ja pamatskolas klašu grupā mūsu skolā audzēkņu skaits ir stabils, tad vidusskolā tas gadu no gada samazinās, tāpēc, izvērtējot skolu attīstību ilgtermiņā, arī mūsuprāt ir loģiski, ja pilsētā tiek saglabāta viena mazākumtautību vidusskola, kas šajā gadījumā ir 5. vidusskola.

Mūsu pamatskolas skolēni lielākoties dzīvo mikrorajonos ap 6. vidusskolu, un, tā kā arī Izglītības likums nosaka, ka sākumskolas audzēkņiem ir jānodrošina iespēja mācīties dzīvesvietai tuvākajā skolā, arī mēs, skatoties uz pilsētas kopējo skolu tīklu, atbalstījām variantu, kas paredz apvienot mūsu skolu un 2. pamatskolu, jo šādā veidā gan Pārlielupes mazākumtautību bērniem, gan centra bērniem ir nodrošināta iespēja mācīties tuvāk dzīvesvietai, jo abos upes krastos tiek saglabāta mazākumtautību skola.»

 

«Pārmaiņām esam gatavi»

Edīte Bišere, Jelgavas Amatu vidusskolas direktore:

«Mēs jau esam tikušies ar Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas direktori, tāpat tiksimies ar katru skolas pedagogu un audzēkņiem, lai individuāli un detalizēti pārrunātu paredzamo abu skolu apvienošanu.

Gaidāmās pārmaiņas mūsu skolai nav nekas jauns, jo jau deviņus gadus Amatu vidusskola saviem audzēkņiem piedāvā apgūt arī vispārizglītojošos priekšmetus, rezultātā ļaujot iegūt pamata vai vidējo izglītību. Tāpēc, tiklīdz dome pieņems lēmumu, mēs būsim gatavi skolu apvienošanai. Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņiem izmaiņas mācību procesā nebūs, jo mācību darbu varam organizēt līdzīgi tam, kā tas skolā noticis līdz šim. Mainīsies tikai ēka, kur mācības notiks.

Tāpat vakarskolas audzēkņiem esam gatavi piedāvāt vienlaikus ar vispārējo izglītību iegūt arī profesiju.»

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti