Gandrīz gadu vērtē, kam uzticēt atlikušās pasažieru pārvadājumu maršruta tīkla daļas

Ar kampaņu "Turpmāk – labāk!" Autotransporta direkcija cer popularizēt pārmaiņas, ko nesis jaunais pasažieru pārvadājumu konkurss.

Direkcija uzsver, ka vietās, kur iepirkumu izdevies novest līdz galam un 10 gadu līgumi ar pārvadātājiem noslēgti, vidējais autobusu vecums ir 2,4 gadi.

Līdzi nākušas dažādas ērtības, piemēram, internets, kondicionieris, maksāšana ar karti. Tomēr ieguvumus aizēnojuši dažādi skandāli un tas, ka pārvadātāju izraudzīšana turpinās jau trīs gadus.

"Īstenībā šis trešais gads kopš 2019. gada beigām ir ļoti mokošs tādēļ, ka mēs nevaram plānot nekādus turpmākos kapitālizdevumus, respektīvi, nekādas investīcijas," norāda Valmieras pašvaldībai piederošā uzņēmuma "VTU Valmiera" valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. Viņš norāda, ka neziņā par nākotni ir arī darbinieki: "Arī šoferi nāk un prasa, kas būs pēc gada, kas būs pēc dažiem gadiem. Arī viņi veido savu dzīvi, un arī tur ir tā neskaidrība."

Trīs gadu laikā vairākos konkursos izdevies atrast pārvadātājus deviņām maršruta tīkla daļām. Savukārt atlikušajās septiņās daļās jeb aptuveni pusē Latvijas teritorijas atkārtots iepirkums tika izsludināts pērn maijā, piedāvājumi bija jāiesniedz līdz augusta beigām, taču rezultāta joprojām nav. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks uzskata, ka turpināt konkursu vairs nav jēgas: "Šāds energoresursu cenu kāpums nebija pat vēl domās, līdz ar to visi šie piedāvājumi īsti nav atbilstoši esošajai situācijai. Kā arī jāņem vērā fakts, ka vairāk kā deviņus mēnešus jau šobrīd pasūtītājs vēl nav devis vērtējumu šiem piedāvājumiem, un beigušās šo piedāvājumu garantijas."

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš stāsta, ka cenu kāpumu iepirkuma komisija ņēmusi vērā, un tieši tas arī iepirkumu aizkavējis.

Direkcija visiem pretendentiem pārprasījusi, vai piedāvātas cenas aizvien ir spēkā. Visi atbildējuši, ka jā. "Iepirkuma komisija vērtēja šo atbilžu pamatotību, finanšu piedāvājumu dzīvotspēju, un tas paņem laiku. Jāņem vērā, ka ir 55 piedāvājumi," teica Godiņš.

Līdz šim lielākā ieguvēja pēc maršrutu pārdales ir bijušajam VDK darbiniekam un "Latvijas gāzes" padomes loceklim Jurim Savickim gandrīz pilnībā piederošā firma "Nordeka". Tai pasūtījuma apjoms ir tuvu vienam pretendentam maksimāli atļautajiem 15 miljoniem kilometru gadā – nepilni 13,7 miljoni kilometru. Tālāk seko bijušā premjera Andra Šķēles un politiķa Aināra Šlesera ģimeņu locekļiem daļēji piederošā firma "Liepājas autobusu parks" ar 10,5 miljoniem kilometru, savukārt trešajā vietā ir SIA "Latvijas Sabiedriskais autobuss" ar 4,6 miljoniem kilometru gadā.

"Latvijas Sabiedriskais autobuss" ir viens no uzņēmumiem, kas pieteicies pasažierus vadāt visās septiņās atlikušajās maršruta daļās, turklāt izredzes tirgus daļu palielināt firmai ir labas.

Visos maršrutos tieši "Latvijas Sabiedriskais autobuss" iesniedzis valstij finansiāli visizdevīgāko piedāvājumu.

Par šīs firmas īpašniekiem neskaidrība ir lielāka. Oficiāli īpašnieks caur SIA "B-Bus" un Īrijā reģistrētu firmu ir ilggadējais valdes loceklis Vitālijs Komars, taču joprojām saskatāmas saites ar bijušo patieso labuma guvēju Aleksandru Brandavu, kuru 2019. gadā KNAB īslaicīgi aizturēja aizdomās par kukuļošanu. Brandavam joprojām kriminālprocesā ir aizdomās turētā statuss, apliecināja KNAB. Komars "B-Bus" daļas ir ieķīlājis, un ķīlas ņēmējs ir ar Brandavu saistīs Beļģijas pilsonis Marks D’Eigens. Informācija Beļģijas komercreģistrā rāda, ka D’Eigens ir direktors iepriekšējā "B-Bus" īpašniecē firmā "B-International", un šī firma joprojām varētu būt Brandava kontrolē. Par to liecina Brandava tēva bijušās firmas "B-Noma" sadalīšanas dokumenti, kurus kā tēva pārstāvis parakstījis Aleksandrs Brandavs un kur starp nododamo mantu minētas arī "B-International" kapitāldaļas.

Brandavs uz telefona zvaniem neatbildēja, arī "Latvijas Sabiedriskā autobusa" oficiālais īpašnieks Vitālijs Komars intervijai pieejams nebija, jo atrodoties ārzemēs. Savukārt rakstiskās atbildēs saistības ar Brandavu, D’Eiganu, kā arī komercķīlas mērķus Komars neskaidroja.

Lai gan cena nav izšķirošs kritērijs, priekšroku pār konkurentiem tā var dot. Īpaši liels atrāviens ir Jelgavas un Dobeles maršrutos, kur "Latvijas Sabiedriskā autobusa" piedāvātā cena ir par 16% lētāka nekā tuvākajam konkurentam.

"Tas ir vēl viens aspekts, kas paprasa laiku, vērtējot papildus visus šos 55 piedāvājumus, jo iepirkuma komisija visos gadījumos, kur cena ir zemāka, tajā skaitā arī "Latvijas Sabiedriskajam autobusam", par katru pozīciju lūdza sniegt precizējumu, kā tad jūs to nodrošināsiet par šādu cenu," norādīja Autotransporta direkcijas vadītājs Godiņš.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstījusi, ka "Latvijas Sabiedriskais autobuss" bijis starp uzņēmumiem, kas taupījis uz šoferu algām. Daļa minimālās likmes maksāta kā prēmija.

Taču tagad direkcija to vairs nepieļaušot, un ar uzņēmumiem panākta vienošanās no oktobra minimālo likmi maksāt kā pamatalgu. 

Direkcijas vadītājs sola uzmanību pievērst arī "Liepājas autobusu parkam", kas pasažierus pieteicies pārvadāt vēl trīs maršruta daļās, kaut gan nav varējis tikt galā ar pienākumiem Aizkrauklē un Ogrē.

Kopš 1. jūlija "Liepājas autobusu parks" nav izpildījis aptuveni 430 reisus. Godiņš norāda, ka līgumu ar "Liepājas autobusu parku" varētu lauzt tad, ja pārkāpumi turpināsies septembrī.

No viņa teiktā izriet, ka arī gadījumā, ja līgums lauzts netiks, konkurencē par atlikušajām maršruta daļām "Liepājas autobusu parkam" reisu neizpilda var traucēt: "Es nesaku, ka tāds lēmums ir, bet var būt arī situācija – vienalga, tas būtu "Liepājas autobusu parks" vai cits uzņēmums, kad iepirkuma komisija, redzot, kā strādā uzņēmums, var uzskatīt, ka ir apdraudēta pakalpojuma nepārtrauktība, un ka viņu menedžmenta resurss, ne finanšu, jo mēs redzam, ka aprīkojums ir, bet menedžmenta resurss nav pietiekams, lai uzņemtos jaunu saistību izpildi."

"Liepājas autobusu parka" vadītājs Leonīds Krongorns tikmēr rakstiski atbildēja, ka faktiski uzņēmums pretendē uz vienu papildu maršruta daļu, jo tad būs sasniegti vienam pārvadātājam atļautais kilometru apjoms. Par rīcību līguma laušanas gadījumā uzņēmums nedomājot, uzsverot, ka procentuāli neizpildīto reisu skaits esot neliels.