Finanšu pratību var apgūt jau bērnībā; Latvijā vidējām zināšanām par naudu neseko rīcība

1 year ago 1286
ARTICLE AD BOX

Finanšu pratību var apgūt jau bērnībā; Latvijā vidējām zināšanām par naudu neseko rīcība

Otrklasnieks Mārtiņš Ginters no Liepājas katoļu pamatskolas uz Rīgu atbraucis kopā ar tēti Gati. Viņš konkursā "Mana vārdnīciņa" kopā ar tēti un opi skaidroja dažādus finanšu terminus, tai skaitā – kas ir nauda.

Mārtiņš: Ar naudu visu var nopirkt, ne tikai ēdienu, arī traukus. Ja tev ir ļoti daudz naudas, var nopirkt mašīnu, visādas iekārtas.

Kā tev iet matemātikā?

Ļoti labi, man patīk.

Tu māki saskaitīt līdz cik eiro?

Līdz 100 protu noteikti.

Kad ar bērnu jāsāk runāt par naudu?

Mārtiņa tētis Gatis: Es domāju – jo agrāk, jo labāk. Ja mēs gribam pagatavot, uzcept pankūkas vai kēksu, tam ir sastāvdaļas, kuras mēs veikalā iegādājamies un redzam, cik tad ir vajadzīga šī nauda, lai dabūtu šīs izejvielas, lai pēc tam radītu gala preci vai to ēdienu. Es domāju, ka katram jāsāk ar sīknaudu un skaidru naudu, tad viņš apzinās to naudas vērtību. Ar bankas karti ir tik viegli maksāt un, kamēr nauda kontā ir, nejūt, ka tā nauda pazūd. Un tāpēc arī man liekas, ka bērnam jāapzinās, ka viņi spēj sākumā ar to skaidro naudu operēt un pēc tam lielākiem vai mazākiem tēriņiem, tad var arī ar bankas karti.

Kristians Aivars Krūmiņš mācās Jelgavas tehnoloģiju vidusskolā, bet Betija Lurdesa Jermiļina – Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijā. Kā pusaudži 14 un 15 gadu vecumā vērtē savas zināšanas finanšu jomā?

Kristians: Skolā man mazākajās klasēs bija tādas komerczinības, kurās es mācījos par šitādām lietām. Un man arī, protams, bija vecāki, kas mācīja, jo manam tētim pieder pašam bizness. Viņš par šādām lietām ļoti bieži ar mani runā.

Meitenes ātri iztērē naudu veikalā?

Betija: Nu jā, varētu to paņemt, tas izskatās smuki. Bet tagad arī cenas uzkāpušas visur, tā kā, piemēram, manai ģimenei nav daudz naudas, un mums ir daudz jācīnās ar mājvietu. Tāpēc ir jādomā, lai mēs varam nomaksāt apartamentus, cik jāatstāj ēšanai, cik man paliks pāri, lai to varētu iztērēt skaistās lietās.

Gribas par tām naudas lietām domāt jeb lai par to domā vecāki?

Betija: Ir jādomā, nav īsti izvēles. Es uz skolu braukāju katru rītu ar vilcienu. Tā kā mana mamma man iedod 2 eiro uz nedēļu.

Kristians: Man kabatas naudu baigi nedod, izņemot katrus divus mēnešus, lai es kārtīgi var iziet ar draugiem.

Abi skolēni piedalījās Latvijas Bankas un "Junior Achievement Latvija" organizētajos finanšu pratības konkursos. Kopš šī gada sākuma tieši Latvijas Bankas uzdevums ir veicināt finanšu pratību. Bankas finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis stāstīja, ka par naudu ar bērniem jāsāk runāt jau bērnībā.

"Šādi konkursi un, protams, balvas to palīdz darīt motivējošāk. Dažādi pētījumi liecina, ka zināšanu līmenis Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti viduvējs.

Finanšu pratība – tās ir gan prasmes, gan attieksme un motivācija rīkoties ar naudu. Un tieši šajā attieksmju un uzvedības, ja tā var teikt, ziņā, tur gan mums vēl ir salīdzinoši daudz, ko darīt.

Te ir runa gan par budžeta plānošanu, tātad pietiekamu līdzekļu atlikšanu nebaltām dienām. Tur ir runa par plānošanu jau vecumdienām, kad jāsāk krāt pensijai. Tur ir runa par dažādiem finanšu pakalpojumiem, kuri kļūst arvien sarežģītāki. Tur ir krāpniecības riski. Tam visam pievēršam uzmanību finanšu pratības jomā," stāstīja Kravinskis.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāstīja, ka arī "Swedbank" rīko nodarbības visu vecumu skolēniem. Jaunākie var piedalīties mazā finansista spēlē, bet no 4. līdz 12. klasei var darboties finanšu laboratorijā, kur spēlē ar izlaušanās elementiem iekļauta mācību viela.

"Bērni izpilda vairākas stacijas, vairākus ar finansēm saistītus uzdevumus. It kā šķiet bērnam, ka viņš atnāca un izspēlēja spēli, bet patiesībā tās atziņas, ko bērni pēc tam iegūst, pilnīgi noteikti var pēc tam izmantot. Kā praktiski rīkoties ar naudu. Galvenais, pārdomāti rīkoties jau pašam ar savu naudu. Jo, kā mēs zinām, pieļauj kļūdas visi, bet ir ārkārtīgi svarīgi, savukārt, ko tu ar to pieļauto kļūdu dari – mācies vai nemācies no tās. Un tas ir ārkārtīgi būtisks moments. Ko dod, ja es zinu, kā ir jārīkojas pareizi, bet es nedaru to?

 Un es domāju, ka tas ir lielākais izaicinājums – būt sinhroniem ar tām zināšanām," stāstīja Kropa.

Šogad notiks aptauja, kas tiek rīkota reizi trīs gados un kurā tiek vērtēta arī iedzīvotāju finanšu pratība. Gada beigās redzēsim, vai iedzīvotāju zināšanas par naudas lietām uzlabojas vai tomēr nē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article