«De facto»: Koalīcijā notikusi stīvēšanās par valsts uzņēmumu peļņas izmantošanu

2 weeks ago 106
ARTICLE AD BOX

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) sola uzstāt uz to, lai, atšķirībā no līdzšinējās prakses, tiktu ieviesti visiem saprotami principi. Un intervijā “De facto”

Kariņš saka: “Es atzīšu, ka diemžēl ne visi ministri vēl to ir sapratuši, ka viņu pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības nav viņu kabatas naudas pelnītāji, bet tā ir visas sabiedrības nauda,

un tas princips visiem ir skaidri saprotams. Bet ne visi līdz galam pieņēmuši. Es aizkadrā strādāju, veidojot budžetu – kad beidzot visi šo saprastu, ka tas nav viņu īpašums, tas ir, sabiedrības īpašums. Process nav viegls, es viņu izturēšu.”

“Latvijas Valsts mežiem” (LVM) 2022. gads nāca ar rekordlielu peļņu – tā varētu būt līdz pat divsimt miljoniem eiro. Uzņēmuma stratēģija paredz, ka tas ik gadu var ziedot piecus līdz desmit procentus no peļņas. Pēc vēl rudenī veiktiem aprēķiniem, maksimāli iespējamā ziedojumiem atvēlamā summa bija 11 miljoni, Zemkopības ministrija piedāvāja ziedojumiem sadalīt 9 487 850 miljonus eiro*

Tā kā starp ziedojuma saņēmējiem bija tādas organizācijas, kas izraisīja ministru strīdus, iepriekšējā valdība to kavējās apstiprināt, savukārt jaunā valdība vispār izņēma no dienaskārtības. Ja ziedojumu nepaguva izdarīt līdz gadu mijai, šogad to vairs nevar izdarīt. Līdz ar to jaunā valdība vienojusies konceptuāli izbeigt šo ziedošanas praksi. Bet peļņā iegūtos līdzekļus sadalīt atbilstoši kopēji noteiktām prioritātēm.

Jau vairāk nekā desmit gadus LVM ziedojumu dalīšanu pavadījušas arī bažas par to, cik lielā mērā tas notiek sabiedrības, un cik –  šauru grupu interesēs. Bijuši vairāki mēģinājumi to sakārtot.

“Es nespēju izvērtēt, vai regbijs, vai vēl kāds cits [sporta veids] - tad man jāsāk iedziļināties sporta politikā. Es nedomāju, ka tas jādara zemkopības ministram. Bet valstī nepieciešama vienota kārtīga caurspīdīga kārtība, lai nebūtu [raidījumam] “de facto” ko darīt,” tā 2011. gada novembrī intervijā LTV raidījumam “de facto” teica tā laika zemkopības ministre Laimdota Straujuma. 

Drīz pēc tam LVM ziedojumi tika dalīti četru – sporta, labdarības, kultūras un meža nozaru jumta organizācijām, kas izlēma par tālāku naudas sadali. Caurspīdīgumam – par ziedošanu bija jānoziņo arī valdībai, bet pārskaitījumu akceptē finanšu ministrs. Taču pakāpeniski tiešo ziedojumu saņēmēju skaits atkal paplašinājās. Tam uzmanību pievērsa jau pirms sešiem gadiem, kad 200 000 eiro pārskaitīja autosporta federācijai, faktiski – diviem sportistiem.

Tolaik, 2016. gada decembrī federācijas vadītājs Jānis Naglis raidījumam teica: “Autosports ir dārgs sports. (..) viena ģimene nespēj nofinansēt šo dalību. Tas ir neiespējami!” Savukārt Jānis Dūklavs, kurš toreiz bija zemkopības ministrs stāstīja, ka “bija doma, ka vajag vienreiz viņus atbalstīt, jo viņi ne [LVM] ziedojumus, ne valsts atbalstu līdz šim nav saņēmuši nevienu gadu savā pastāvēšanas vēsturē.”

Arī caur Valsts Kultūrkapitāla fondu skaitīti ziedojumi, kuru mērķi noteikuši LVM, kā, piemēram, 150 tūkstoši eiro Māra Gaiļa vadītajai Riharda Vāgnera biedrībai, bet no sporta aprindām īpaša labvēlība parādījās arī pret Zēģelētāju savienību (arī tās Goda prezidenta amatā ir Māris Gailis), kas 2021. gadā tika pie 100 000 eiro ziedojuma.

Aizvadītā gada 13. decembrī tobrīd Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents Leonīds Loginovs LTV Sporta ziņām par to, kā savienība tikusi pie ziedojuma, teica: “Godīgi runājot, esmu apstaigājis daudzas durvis un daudzus. Ja pa durvīm ārā, tad pa logu atpakaļ, apmēram tādā stilā.” 

Pērn zēģelētājiem bija ieplānots jau daudz lielāks mežu ziedojums – 200 000 eiro. Kāpēc iedota divreiz lielāka summa, bijušā zemkopības ministra K.Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) atbild: “Jā, bet arī peļņa “Latvijas valsts mežiem” ir arī citos apjomos! Bet arī konkrēti, tā lieta, par kuru es esmu pārliecināts - ir jāņem vērā inflācijas procents. Mēs vairs nedzīvojam 2019. gadā, cenas ir krietni mainījušās!”

Caur ziedojumiem, kas nonāca zemkopības ministra vadītajā Meža attīstības fondā, dāsni tika finansēti arī dažādi pašu mežu publicitātes projekti un mediji.

Bet 2019. gadā LVM, svinot apaļu jubileju, akcionāram ierosināja ziedot pa pusmiljonam bērnu laukumiņiem trim pašvaldībām – Rēzeknei, Jelgavai un Valmierai.

Tā laika izvēli skaidro LVM pārstāvis Tomass Kotovičs: “Mēs no meža nozares to redzam tā, ka viņas ir nozīmīgas meža nozarei. Tās pilsētas ir nozīmīgi nozares centri, kaut vai Jelgava ar visu mežu izglītību un ar ļoti daudzām koka ēkām, tas, kas tur ir būvēts, tāpat arī Valmiera un Rēzekne, kur ir gan “Latvijas Valsts mežu” klientu centrs, gan arī tas būtībā ir visa reģiona tāds Mežsaimniecības un mežrūpniecības centrs.”

Pēc divu gadu pārtraukuma šī prakse atgriezusies ar jaunu jaudu un nu jau sarakstā bija iekļautas sešas pašvaldības – Jēkabpils, Liepājas, Ogres, Saulkrastu, Siguldas un Gulbenes, kas kopumā bērnu spēļu laukumiem lūdza ziedot 2,3 miljonus eiro.

“Nacionālā apvienības pārvaldītā ministrija ir devusi pilsētām galīgi kas nav nacionālās apvienības (..) Līdz ar to, manuprāt, šis godīguma princips, ja tā tiešām tāda iespēja ziedot šajā gadā ir bijusi lielāka, tad šobrīd tās, man liekas, bija sešas pašvaldības, kurām šis piedāvājums, iespējams, būtu bijis ļoti labs - tas būtu bijis tikai godīgi,” saka Saeimas deputāts, bijušais Siguldas mērs Uģis Mitrēvics (Nacionālā apvienība).

Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) “De facto” saka: “Es domāju, ka tas bija tīri, kā lai saka… Mēs meklējām to iespēju, kāds pateica, ka iepriekšējos gados tāda iespēja ir bijusi, un tad tika meklēts kontakts, kā varētu šo dabūt.”

Cits Jēkabpils novada domes pārstāvis gan neslēpj, ka padoms par pieteikšanos nācis no Leonīda Salcēviča, bijušā finanšu ministra padomnieka.

Lai gan iepriekš ziedot pašvaldībām rotaļlaukumu izbūvei bijusi vienreiz, vairāki politiķi to jau nodēvē par tradīciju vai pat zināmu programmu. Kā Liepāja uzzinājusi par iespēju pieteikties ziedojumam, stāsta pilsētas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija): “Tad mēs sākām meklēt dažādas iniciatīvas…  Un konstatējām, ka arī LVM vēsturiski ir bijusi programma, kas bijusi saistīta ar sabiedrības līdzdalību. Tāpēc mēs uzrakstījām vēstuli, ka mēs arī gribētu, un es arī tikos ar LVM valdes priekšsēdētāju.” 

“Es nezinu, kā viņi piešķīra, vienkārši mēs toreiz skatījāmies un nolēmām, ka jāraksta, un attiecīgi arī uzrakstījām pieteikumu,” saka Saulkrastu novada mērs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu Apvienība).

Decembrī, tobrīd vēl Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija, pēdējā brīdī pirms valdību nomaiņas, atkārtoti mēģināja iekļaut jautājumu valdības ārkārtas sēdē, kas bija sasaukta citu iemeslu dēļ. No ziedošanas saraksta jau bija svītroti atsevišķi saņēmēji no sporta aprindām, bet ne pašvaldības. Taču tehniska problēma liegusi jautājumu konkrētajā dienā skatīt.

LVM akcionārs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs atzīst, ka bijis žēl par to.

“Ļoti žēl. Tāpēc, ka visas organizācijas, kas tā kā rēķinājās, ka šis ziedojums būs, viņi vienkārši nesaņēma šo ziedojumu. Protams, ir politiskā vienošanās vai politiķu vienošanās, ka sportisti saņems, Dziesmusvētki saņems un tā tālāk. Tas ir ļoti labi, bet manā uzskatā, spēles noteikumus nevarēja mainīt pēdējā brīdī, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis,” saka Kronbergs.

Kronbergs kā akcionārs vēl pašās gada beigās mēģināja pārskaitīt kā ziedojumu divus miljonus eiro Ukrainas kara bēgļiem, Bērnu fondam un Meža fondam, taču finanšu ministrija atļauju nedeva. 

Jaunā ministra Didža Šmita (Apvienotais Saraksts) plāns bijis šādu ziedošanas praksi pārtraukt ar nākamo, 2024. gadu. Taču tas izdarīts jau uzreiz, jo nav vēlējies rediģēt saņēmēju sarakstu.

“Es saņemu sarakstu, kur es nevaru pamatot, kāpēc šim jā un tam nē. Un, manuprāt, ar pildspalvu strīpot šo sarakstu arī ir politiska iejaukšanās. Tas varēja aiziet tāds, kāds viņš oriģināli bija, kādu “Latvijas valsts meži” bija sataisījuši un tad ar 2024. gadu beidzam. Vai, ja tas jālabo, tad mana nostāja bija tāda, un mēs ar Ministru prezidentu ātri vienojāmies, ka - beidzam to tagad, nav ko vēl vienu gadu vilkt. Nocērtam to tagad, liekam budžetā un dalām atbilstoši prioritātēm kopējā kontekstā,” saka Šmits.

Neraugoties uz to, ka līdzīgi ziņojumi par ziedojumiem skatīti arī iepriekš, premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) ieskatā šo ir bijis laiks pārtraukt, un valdību maiņa bijusi iespēja to izdarīt.
 

“Tā ir perversa uztvere par to, kas ir valsts nodokļu maksātāju nauda, jo visas mūsu valsts kapitālsabiedrības nav ne ministrijas, ne ministra, ne politiskās partijas īpašums, tas ir sabiedrības īpašums. Un visa viņu peļņa ir visas sabiedrības. Tātad, tas pareizais princips ir - ja ir peļņa un mēs varam tikai priecāties, mūsu valsts kapitāla kapitālsabiedrības nes peļņu, šī peļņa ir ieskaitāma valsts budžetā, un pārdalāma pēc saprotamiem, atklātiem principiem valsts budžeta pieņemšanas procesā,” raidījumam saka Kariņš.

Ar šādu lēmumu nebija mierā trešais valdības partneris, Nacionālā apvienība.

“Kamēr ziedojumi bija tām pašvaldībām, to pašvaldību vajadzībām, kuras vada citu politisko organizāciju vadītāji, tikmēr viss kārtībā. Kad tā ir Nacionālā apvienība, tad nē, tas tā nenotiks! Tas man šķita nekorekti, bet mēs nedomājam, šī iemesla dēļ sāk kaut kādu politisko cīniņu,” saka Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars. 


Tomēr tieši diskusijas par valstij piederošo kapitālsabiedrību peļņas izmantošanu bija viens no strīdus āboliem arī budžeta veidošanas procesā.

Otrs pelnošais valsts uzņēmums ir “Latvenergo”, kas ir Nacionālās apvienības pārraudzītās Ekonomikas ministrijas paspārnē. 

“Tas ir kā papildus resurss, kas tiek vērtēts kopējā budžeta projektā un, visdrīzāk, mēs varētu vienoties, ka tas varētu tikt izmantots, varētu teikt, tādam drošības spilvenam dažādām vajadzībām. Bet, protams, būs jau iezīmētas paredzamās lietas, kur tas varētu nonākt tad, kad mēs zināsim, cik būs nepieciešams resursu,” saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nscionālā apvienība)

Politiķi solījuši papildu budžeta finansējumu sportam, lai segtu iepriekš no ziedojumiem plānotos izdevumus. Tomēr saņēmēju loks un summas gan atšķirsies.

“Es uzskatu, ka tam ir jābūt citādāk, un man liekas, ka pats svarīgākais - tas naudas sadales veids, kā tas ir noticis, un resursu, no kura tas ir ņemts, nav pieņemams šobrīd. (..) Tā ideja ir, ka mēs pakāpeniski pārejam, jo, ņemot vērā, ka budžets varētu būt tikai no pirmā aprīļa, tad, lai būtu šī pareizā pāreja ar skaidriem kritērijiem, ka tas varētu būt tātad no 2024. gada 1. janvāra, tātad – no jaunā budžeta,” saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība).

Uz šo brīdi politiķi vienojušies būtiski palielināt Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, kas ļaus finansēt līdzšinējās programmas, tai skaitā Dziesmusvētku.

Pagaidām atklāts paliek jautājums, kas notiks ar maksājumiem Meža attīstības fondā, caur kuru naudu saņēma dažādas mežu nozares organizācijas un dāsni tika maksāts dažādiem medijiem par komplimentāru publicitāti. 

*     Zemkopības ministrijas priekšlikums LVM ziedojumiem (neapstiprināts, plāns uz 03.12.22):

Kopā: 9 487 850,54 EUR 

No tā:

SPORTS  – 3 749 211,54 EUR, 
t.sk. mērķziedojumi: 

  • 200 000 eiro – “Latvijas Zēģelētāju savienība”;
  • 300 000 eiro  – “Latvijas Automobiļu federācija”;
  • 300 000 eiro – “Latvijas Kamaniņu sporta federācija”;
  • 250 000 eiro – “Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija”;
  • 429 211 eiro – LOK – Vieglatlētikas manēžas jumta seguma maiņai;
  • 20 000 eiro – Alfrēda Kraukļa piemiņas fondam;
  • 50 000 eiro – Latvijas Bobsleja un Skeletona federācijai.

KULTŪRA  – 1 180 000 EUR
t.sk. mērķprogrammas: 

  • 70 000 eiro LVM atbalsts nozīmīgiem nacionāla mēroga projektiem;
  • 340 000 eiro LVM atbalsts kultūras programmām Latvijas reģionos;
  • 110 000 eiro LVM atbalsts koru un tautas deju tradīciju attīstībai;

t.sk.mērķziedojumi:

  • 300 000 eiro XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII deju svētku atbalstam (nodibinājumam “Svētku fonds”);
  • 300 000 eiro - atbalsts spēlfilmas “Neredzamais cietoksnis”  tapšanai (SIA “Sāga films”);
  • 35 000 eiro Latvijas Mākslas akadēmijai – LVM stipendijas mākslā izveidei;
  • 25 000 eiro „Sēlijas kultūras programmas 2023” finansējumam. 

 
IZGLĪTĪBA, ZINĀTNE – 1 100 000 EUR
t.sk: mērķziedojums: 

  • 300 000 eiro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātei (LLU) Meža fakultātes izglītības infrastruktūras pilnveidei.

SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA – 3 458 639 EUR 
t.sk. mērķziedojumi: 

  •     200 000 eiro Ukrainas bēgļu atbalstam;
  •     320 000 eiro “Latvijas Bērnu fonds”;
  •     1800 “Dzīvības vērtība”;

t.sk sporta un atpūtas laukumu izveidei: 

  • 500 000 eiro Jēkabpilī;
  • 600 000 eiro Liepājā;
  • 600 000 eiro Ogrē;
  • 86 839 eiro Zvejniekciemā, Saulkrastu pagastā, Saulkrastu novadā ;
  • 500 000 eiro Siguldā;
  • 50 000 Gulbenes novada pašvaldībai (sadarbības kopprojekta attīstīšanai.
Read Entire Article