Būvniecības izmaksu kāpums sadārdzinās un paildzinās arī Latvijas slimnīcu lielos projektus

1 month ago 337
ARTICLE AD BOX

ĪSUMĀ:

  • Būvniecības izmaksu pieaugums ietekmēs arī slimnīcu projektus.
  • Ar ES fondu atbalstu projekti top 15 slimnīcās.
  • VM attiecās no sarunas par to, kā rīkoties.
  • Stradiņa slimnīcā apsver izskatīt prioritātes, ja sadārdzinājums būs pārāk liels.
  • Jelgavas slimnīcā veido iekrājumus, lai projektu sadārdzinājumu varētu apmaksāt.

Būvniecības izmaksu sadārdzinājums un izejmateriālu deficīts radījis bažas par to, vai būvniecības projektus būs iespējams veikt laikā un, iekļaujoties plānotajās izmaksās. Dažādi būvprojekti top arī slimnīcās. Veselības ministrijas (VM) informācija liecina, ka ar Eiropas Savienības fondu atbalstu pašlaik top 15 projekti slimnīcas visā Latvijā. Iespaidīgākais ir vairāk nekā 92 miljonus vērtais Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts. Skatot augstas gatavības projektus, tādi ir pieci. Visdārgākais ir Bērnu slimnīcas energoefektivitātes palielināšanas un jaunu ventilācijas iekārtu ierīkošanas projekts. Tam no budžeta atvēlēti vairāk nekā 4,5 miljoni eiro, bet faktiski iztērēti jau teju seši miljoni. VM gan sarunai par to, kā slimnīcām rīkoties, ja ieplānotajiem projektiem naudas vairs nepietiek, nepiekrita. Tikmēr Finanšu ministrijā (FM) apzinās iespējamās problēmas. Tajā skaidroja, ka slimnīcām jāseko līdzi aktuālajai situācijai un nepieciešamības gadījumā no kaut kā arī jāatsakās. Taču lielā mērā risinājums tomēr ir VM atbildība.

Būvniecības izmaksu kāpums sadārdzinās un paildzinās arī Latvijas slimnīcu lielos projektus

00:00 / 03:30

Lejuplādēt

Kristaps Feldmanis/Latvijas Radio

"Primāri Veselības ministrijai ir jāizanalizē šī brīža situācija, jāanalizē projektu realizācijas nosacījumi, izpildes stadijas, kā arī jānosaka prioritātes. Savukārt jautājums par valsts budžeta finansējuma palielinājumu turpmākajiem gadiem jau tad skatāms būtu 2023. gada budžeta sagatavošanas procesā," sacīja FM pārstāve Lelde Grīnvalde.

Piemēram, Stradiņa slimnīcā pašlaik aktīva būvniecība notiek sešos objektos. Slimnīcas valdes locekle Agra Ločmele skaidroja - lielākie objekti ir A2 korpusa būvniecība un arī moduļu mājas projekts, kas tuvojas noslēgumam un palīdzēs risināt telpu trūkumu. Ločmele apzinās, ka esošā situācija ietekmēs būvniecības izmaksas.

"No būvnieku puses kādi konkrēti cipari par kādām pozīcijām nav mūsu rīcībā. Šobrīd ir bijusi vispārīga informācija, ka šādi riski pastāv. Protams, apzināmies, ka šīs ieviestās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmē virkni preču un materiālu piegādes. Gan metālu, gan kokmateriālu. Mēs katru gadījumu gan jau līdz šim, gan arī turpmāk vērtēsim atsevišķi. Arī katru šo sadārdzinājuma stāstu. Risinām un risināsim šo situāciju, skatot iespēju piesaistīt no slimnīcas budžeta resursiem šo finansējumu. Vai, ja situācija būs kritiska, tad vērtēsim šo projektu tālāko realizāciju," stāstīja Ločmele.

Būvnieku vidū ir arī viesstrādnieki no Ukrainas, kuri nu devušies karot un aizstāvēt savu valsti.

"Ir būvnieki devušies aizstāvēt savu valsti pret agresoru, bet indikācijas, ka tas varētu apdraudēt sekmīgu būvdarbu norisi, mums šobrīd nav," norādīja Ločmele.

Jelgavas slimnīcā tiek projektēta gaidāmā infektoloģijas nodaļa, kura tiks izbūvēta tā arī nekad nepabeigtās dzemdniecības nodaļas vietā. Tur plānots īstenot arī rehabilitācijas un hronisko pacientu aprūpes pakalpojumu. Slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga ir pārliecināts – lai arī pati būvniecība vēl nav sākusies, jau tagad saprotams, ka būs jāmaksā vairāk.

"Ja mēs kādreiz prognozējām 5 - 6 miljonus šī projekta realizācijai, tad tagad galvā jāsāk rēķināt 20 – 30% iespējamais sadārdzinājums. Protams, tirgus var arī atgriezties savās sliedēs, bet patreizējā situācija rāda, ka sadārdzinājums var atstāt arī nopietnu ietekmi uz gala cenu," sacīja Smilga.

Jelgavas slimnīca līdzīgi citām, veido iekrājumus, lai iespējamo sadārdzinājumu finansētu no saviem resursiem un no iecerētajiem projektiem nebūtu jāatsakās.

Enerģijas cenu kāpums un ar to saistītais būvmateriālu un to piegādes izmaksu pieaugums ievērojami sadārdzinājis būvniecībai nepieciešamo izejmateriālu cenu. Tāpat sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju – arī nenoliedzami “sit” pa būvniecības sektoru. Karš Ukrainā celtniecības nozari ietekmējis vēl kādā veidā – ukriaņu viesstrādnieki pametuši darbu, lai skrietu cīnīties pret Krievijas iebrukumu savā dzimtenē. Kā ar esošo situāciju būvniecības nozarē tiek galā slimnīcas, kuras šobrīd īsteno lielākus un mazākus infrastruktūras attīstības projektus, Kristapa Feldmaņa ierakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article