Bērnudārzos Ziemassvētku svinēšana neizpaliek arī pandēmijas laikā, mainās pieeja

Ziemassvētku laiku bērnudārzos ik gadu atzīmē īpaši, taču nu jau otro gadu ierastās svētku tradīcijas tiek mainītas, jo kopš pandēmijas sākuma publiski pasākumi izglītības iestādēs nenotiek. Tātad ierastie svētku koncerti, kur bērni demonstrē vecākiem, ko ir iemācījušies, tādā formā kā iepriekš vairs nenotiek. 

Svētkus rīko vienas grupiņas ietvaros, taču tas netraucē tos svinēt, pastāstīja Jelgavas Izglītības pārvaldes speciāliste Sarmīte Joma.

"Šobrīd ļoti dominē dažādi uzvedumi, ko bērni iestudē kopā ar skolotājiem. Dažādas Ziemassvētku pasakas, piemēram, par pelīšu ziemassvētkiem, Vecīša cimdiņu, par kraukšķīti – dažādas šīs pasakas," paskaidroja Joma. "Tad iestāde nodrošina, ka šīs izrādes demonstrējums tiek ierakstīts un vecākiem ir iespēja ierakstā vērot, kā tad bērni spēlē teātri un svin šos Ziemassvētkus."

Līdzīga kārtība ir arī dārziņos Rīgā un Valmierā, vienīgi bērnu izrādes vecākiem ierakstā ir iespēja vērot tikai daļā dārziņu.

Kā ir ar Ziemassvētku vecīti? Pandēmijas laikā bērniem nav jāiztiek arī bez tā.

Piemēram, Jelgavā pie bērniem svētku laikā kā pārsteigums mēdz ierasties dažādi tēli, tostarp arī vecītis. Drošības dēļ gan Ziemassvētku vecītis, gan citi tēli izvēlēti no bērnudārza iekšējiem cilvēku resursiem.

"Nereti piedalās arī kāds rūķis. Iespējams, ka tas ir kāds pedagogs no izglītības iestādes," par situāciju Rīgas dārziņos pastāstīja Izglītības departamenta pārstāve Indra Vilde. "Iespējams, ka tā ir arī kāda trešā persona, bet tad ir jābūt saistošiem šiem zaļā režīma noteikumiem, kas nozīmē, ka cilvēkam ir jābūt vakcinētam, jābūt sertifikātam un, protams, arī negatīvam testam. Tikai tad varam pieņemt šo viesmākslinieku."

Arī daļā Valmieras dārziņu vecītis šogad būs, piemēram,

pie kāda dārziņa Salaveča namiņš izveidots ārā un tikšanās ar viesi rīkos svaigā gaisā.

Protams, iestādes bērniem sagatavo arī paciņas ar saldumiem, pastāstīja Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže.

"Svētku laikā bērni iziet dažādas darbnīcas. Iestādes ietvaros, konkrētā telpā," teica Pāže."Vai nu tā ir pikošanās, vai laimes liešana. Ir dārziņi, kas to dara ārā. Bet arī tikai vienas grupas ietvaros. Svētki ir un bērni gaida šos svētkus, bet nu kā katra iestāde to dara. Ja viņi vienā gadā darīja tā, tad citā gadā kaut ko pamaina, lai bērniem ir interesanti."

Pašvaldībās stāsta, ka neskatoties uz situāciju, svētku tradīcijas dārziņos tiek saglabātas, tikai tās tiek mainītas un iegūst jaunu izpildījumu, kā arī tiek veidotas jaunas, kas iespējams saglabāsies vēl ilgi.