Apkures tarifu aina Latvijā – dažās pašvaldībās tie atšķiras pat septiņas reizes

1 month ago 288
ARTICLE AD BOX

ĪSUMĀ:

Kā veidojas cenas par apkuri?

Siltumapgādes joma ir regulēts tirgus. Katrā pilsētā vai novadā var būt viens vai pat vairāki siltuma ražotāji. Lielākoties siltuma piegādātājs gan ir viens, taču apkalpoto daudzdzīvokļu ēku skaits tiem var ievērojami atšķirties. Kāds nodrošinās siltumu visai pilsētai, kāds – tikai dažām mājām. Lai piegādātājs neliktu cenas, kādas vien ienāk prātā, starp šo uzņēmumu un siltuma saņēmēju ir cenas regulators, kas vai nu apstiprina, vai arī neapstiprina uzņēmuma piedāvāto cenu jeb apkures tarifu.

Latvijā to dara Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), un, tiklīdz kāds uzņēmums grib celt tarifu, tā jāiet pie regulatora, kurš skatās, kā uzņēmuma cena veidojas, kādas izmaksas ir pamatotas, bet kādas – varbūt ne. Tas viss notiek atbilstoši tarifa noteikšanas metodikai.

Regulators skatās, piemēram, par cik uzņēmums pērk izejvielas, cik lielas darbiniekiem ir algas.

SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons paskaidroja: "Ja tas ir, piemēram, par kurināmo, tad parasti tiek pārbaudīts kurināmā iepirkšanas līgums; ja tā ir iekārtu uzturēšana, tad līgums ar komersantu, kas veic iekārtu apkalpošanu un uzturēšanu. Attiecībā uz darbaspēku tiek skatīts komersanta pilnais štatu saraksts, noteiktais algu lielums. Eksperti to salīdzina arī ar publicētajiem vidējiem rādītājiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē, Statistikas pārvaldes datubāzē."

Visas šīs pozīcijas saskaitot kopā, vēl tiek arī noteiktas tirdzniecības izmaksas par lietotāju apkalpošanu, kas kopumā veido siltuma gala tarifus, skaidroja SPRK.

Vienu no lielākajām izmaksu pozīcijām nav grūti uzminēt. Kā paskaidroja Miķelsons: "Faktiski kurināmais ir tā noteicošā pozīcija, kas atkarībā no kurināmā veida ir 50, 60% līdz pat 80% no visām kopējām izmaksām, kas ietekmē siltuma gala tarifu."

Katra uzņēmuma brīva izvēle ir, kādu katlu mājas būvēt, ar ko kurināt un no kā kurināmo pirkt. Latvijā šajā jomā lielākoties strādā pašvaldību uzņēmumi. Var teikt, ka tā ir arī katras pašvaldības politika.

Apkures tarifi uz 1. oktobri

Lielās pilsētas. Tarifs šogad uz 1. oktobri par megavatstundu (bez pievienotās vērtības nodokļa):

  • Ventspils 55 eiro,
  • Jelgava 94,
  • Jēkabpils 118,
  • Liepāja 154,
  • Valmiera 159,
  • Rīga 171,
  • Daugavpils 176 eiro.

Lielākie centrālapkures tarifi ir Rēzeknē – 217 eiro par megavatstundu, taču rekordiste ar 226 eiro ir Jūrmala.

Šeit gan jāpiebilst, ka šis nav gluži tarifs, ko noteikti maksās iedzīvotāji, jo vēl būs arī valsts piešķirtais atbalsts, tomēr no šī tarifa lieluma izriet, vai un cik liels tas būs, kā arī tas, kam un cik lieli tiks tērēti valsts budžeta līdzekļi, tāpēc šie tarifi ir būtiski.

Cik daudz var apkurināt ar vienu megavatstundu?

"Aizliegtais paņēmiens" padomu lūdza siltumapgādes speciālistam, Latvijas Elektronerģētiķu un energobūvnieku asociācijas pārstāvim Gunāram Valdmanim.

Protams, siltuma patēriņš ir atkarīgs, piemēram, no tā, cik lieli ir siltuma zudumi dzīvoklī, bet ļoti aptuvens aprēķins no speciālista puses ir šāds:

Lai uzturētu dzīvoklī aptuveni 19 grādu temperatūru, uz vienu kvadrātmetru mēnesī vajag apmēram 34 kilovatstundas. Piemēram, ja ir 50 kvadrātmetru liels dzīvoklis – vajag 1700 kilovatstundas jeb 1,7 megavatstundas. Tālāk jau katrs var parēķināt savējās. Piemēram, par 60 kvadrātmetru dzīvokli būs jau divas megavatstundas mēnesī un tā tālāk.

Vēl jāpiebilst, ka tas ir tikai par centrālapkuri – karstais ūdens ir vēl atsevišķi.        

Latvijas tarifu aina ārpus lielajām pilsētām

Kopumā lielākie tarifi valstī, kur ir vairāk par 150 par vienu megavatstundu, ir:

  • Dobelē 170 eiro,
  • Ādažos 185,
  • Piņķos, Babītē 270,
  • Ķekavā 280.

Bet divas tarifa ziņā dārgākās vietas Latvijā ir Mārupe ar 313 eiro par megavatstundu, kā arī Ikšķile ar 324 eiro par vienu megavatstundu.

Savukārt zemākie tarifi valstī uz 1. oktobri – tarifs zem 60 eiro par megavatstundu – ir:

  • Saldū, Talsos 57 eiro,
  • Limbažos 56,
  • Alūksnē 55,
  • Kuldīgā, Bauskā 53 eiro,
  • Balvos 52,
  • Tukumā 51 eiro.

Bet, piemēram, Ludzā – tikai 46 eiro par megavatstundu jeb, salīdzinot ar Ikšķili, tarifs ir septiņas reizes zemāks.

Salīdzinājumam –  apkures tarifs šogad 1. oktobrī pret pagājušā gada 1. oktobri – daži spilgtākie piemēri valstī:

  • Rēzekne. Pērn 1. oktobrī 30 eiro par megavatstundu, šogad 217. Pieaugums septiņkārtīgs.
  • Ķekava. Pērn 40 eiro, šobrīd 280. Arī septiņkārtīgs pieaugums.
  • Ikšķile. Pērn 56, šobrīd 324 eiro, – aptuveni reiz seši.
  • Mārupe. Pērn 75, šobrīd 313 eiro. Aptuveni reiz četri.
  • Rīga, Daugavpils, Valmiera, Liepāja – pieaugums aptuveni trīs reizes.

Tiesa, uzreiz arī jāatzīmē, ka daudzās pašvaldībās šis tarifs ir stāvējis uz vietas:

  • Saldus, Talsi pērn oktobrī bija 57, šogad 1. oktobrī arī 57 eiro par megavatstundu.
  • Bauska – bija 53, ir 53;
  • Tukums 51 un 51;
  • Kuldīga 53 un 53.
  • Arī pieminētā Ludza – 46 un 46.

Kā redzams, kādā pašvaldībā tarifs kopš pērnā gada oktobra palicis nemainīgs, bet citviet tas trīskāršojies, četrkāršojies vai pat septiņkāršojies.

Kādēļ tā? 

  • Ikšķile

Te tarifs tagad ir 324 eiro par vienu megavatstundu. Pēc novadu reformas Ikšķile tagad ietilpst Ogres novadā. Zīmīgi, ka Ikšķilē ir 324 eiro, bet, piemēram, turpat blakus esošajā Ogrē apkures tarifs ir 101 eiro jeb trīs reizes zemāks.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš (Nacionālā apvienība/"Latvijas Zemnieku savienība"/Latvijas Zaļā partija) skaidroja tā iemeslus: ""Ikšķiles māja" šobrīd simtprocentīgi lieto dabasgāzi. Tas ir izveidojies vēsturiski, jo Ikšķiles vēsturiskā pašvaldība nebija devusi uzstādījumu "Ikšķiles mājai" pāriet uz alternatīviem kurināmā veidiem. Negribētu teikt, ka tas ir pareizs vai nepareizs lēmums. Tajā laikā, kad gāze maksāja 20 eiro par megavatstundu, droši vien tas iedzīvotājiem bija izdevīgākais risinājums. (..) Bet Ogrē tajā pašā laikā, jau no 2015. gada, ar tā laika domes priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa iniciatīvu bija uzdots šo alternatīvo šo kurināmo veidu ražošanas uzsākšanu, un tas – mēs runājam par šķeldu. Ogrē ir apjomīga šķeldas katlu māja, kas nodrošina Ogres pilsētu līdz pat 80% no kopējā patēriņa."

Tā ir arī galvenā atbilde, kāpēc dažās vietās Latvijā tarifs ir pat 300 eiro robežās, un dārgās gāzes cēlonis jau zināms, – Krievijas sāktais karš Ukrainā, izraisot gāzes tirgū masu psihozi, kad cenas auga pa dienām.

Bet ne tikai tas.

Sīviņš skaidroja: "Protams, pavasarī šis uzstādījums bija iepirkt, zinot situāciju (..) bet Lielvārdē un Ikšķilē to nebija iespējas izdarīt, jo viņiem vienkārši nebija brīvu finanšu līdzekļu. Faktiski tirgotāji piedāvāja apmaksāt 50 vai 100 procentus uz visu apkures sezonu uz priekšu."

Kamēr Ogre meklēja naudu, cena kāpa un kāpa.

Kā piemēru Sīviņš minēja, ka maija beigās, jūnija sākumā viņiem bijusi iespēja gāzi nopirkt par 115 eiro megavatstundā, bet vajadzēja aizņēmumu. Tātad jābūt domes lēmumam, tad vēl sarunas ar Valsts kasi, un jūnija beigās, kad viss bija sakārtots, gāzes cena vairs nebija 115, bet jau 180 eiro. Un gribi pērc, negribi nepērc.

Proti, dabūji gāzi lētāk, tarifs zemāks, samaksāji dārgāk – tarifs augstāks. Tas arī ievieš atšķirības tarifos pašvaldību starpā, – kad, kurš, ko nopircis.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis skaidroja: "Jārēķinās, ka ne visiem siltumražotājiem līgumi ir slēgti vienlaicīgi un ne visos gadījumos tie ir vienādi. (..) Situācija pilnīgi noteikti ļoti atšķīrās dažādās pašvaldībās, un iepirkuma iespējas arī bija pavasarī ierobežotas arī pašvaldībām, – tas attiecās gan uz dabasgāzi, gan dažos gadījumos arī uz šķeldu. (..) Ja līgums tiek noslēgts ļoti neizdevīgā mirklī, tad diemžēl nav iespēju īpaši kaut ko šajā procesā ietekmēt."

  • Mārupe ar 313 eiro par megavatstundu.

Tarifs arī ļoti augsts – otrais augstākais rādītājs Latvijā. Te gan jāpiebilst, ka uz lielu daļu Mārupes iedzīvotāju centrālapkure īsti neattiecas, jo daudziem ir privātmājas ar saviem apkures veidiem. Savas katlu mājas ir arī nesen celtajiem daudzdzīvokļu māju kompleksiem, taču daļu iedzīvotāju novada centrālapkure tomēr aptver.

Arī šeit augstā tarifa skaidrojums ir tas pats.

Mārupes novada pašvaldības izpilddirektors Kristaps Ločs (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja: "Pašlaik Mārupes pašvaldībā tā ir dabasgāze, ar kuru tiek ražota siltumenerģija. To dara divas mūsu kapitālsabiedrības, kas arī sniedz šo siltumenerģijas pakalpojumu. Un, jā, tas ir pamatkurināmā veids. (..) Principā ilgus laikus dabasgāze ir bijis kā pamata kurināmais, jo tas bijis visekonomiski pamatotākais risinājums Mārupes pašvaldībā."

Vaicāts, vai apsvērti citi varianti, Ločs sacīja: "Principā, domājot par alternatīvām, tad pēdējā laikā šis ir ļoti aktualizējies jautājums, bet pirms tam īsti pamatot, kādēļ izvēlēties citu alternatīvu, ja šis ir ekonomiski izdevīgākais risinājums, īsti nebija, jo tad iedzīvotāji tajā brīdī nesaprastu. Protams, laiks ir gājis uz priekšu, ir notikuši dažādi notikumi, kas visu šo situāciju ir mainījis."

Proti – ja gāze lēta, un tā bija lēta, tad ko tur lieki pūlēties ar alternatīvām.

  • Ķekava, tarifs 280 eiro. 

Pie iemesliem arī gāzes faktors.

"Siltuma ražošanai daudzdzīvokļu mājām un pašvaldības iestādēm, uzņēmums izmanto 22 autonomas gāzes apkures katlu mājas Ķekavā, Valdlaučos, Rāmavā un Katlakalnā," teikts apsaimniekotāja vietnē.

  • Babīte, Piņķi. Tarifs 270 eiro.

Iemesls – arī gāze.

Valsts līmenī neviens arī nebija teicis, ka obligāti un noteikti vajag vēl ko citu. Tā, no vienas puses, ir taisnība, atzina Ekonomikas ministrijā, bet, no otras...       

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns teica: "Droši vien ar likumiem, noteikumiem tiešā tekstā, ka nedrīkst izmantot dabasgāzi vai fosilos kurināmos, tāds nav bijis, bet skaidrs, ka valsts līmenī ir bijuši plānošanas dokumenti. Viens no pēdējiem, kas mums bija Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kurā bija nepārprotami rakstīts šis virziens uz zaļo mērķu sasniegšanu, tai skaitā uz centralizēto siltumapgādi – pāreju uz biomasu, lokāliem kurināmajiem. (..) Tā kā tāds kopējais politikas uzstādījums, ka mēs ejam uz šo zaļo enerģiju, uz atjaunojamo energoresursu, uz vietējo kurināmo, nu tāds, protams, ka ir bijis."

No Eiropas Savienības bijuši pieejami arī naudas līdzekļi, lai šo virzienu ietu un gāzei veidotu alternatīvas. Ir pašvaldības, kas to centušās izmantot, un šobrīd tas atspoguļojas arī tarifos. Ja kā kurināmais ir daļa gāze, daļa šķelda, tad tarifs jau mazliet zemāks.

  • Jūrmala, tarifs 220 eiro par megavatstundu. 

Arī ne maz, bet ne gluži 300 eiro.     

SIA "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš norādīja: "Mums ir apmēram 50/50. Mēs patiesībā šobrīd veicam vienas katlumājas būvniecību, šķeldas katlumājas būvniecību, un mūsu projektā ir vēl vienas katlumājas būvniecība. Aptuveni līdz nākošā gada beigām mēs paredzam faktiski divu jaunu katlumāju atrašanos Jūrmalā."

Vītoliņš skaidroja, ka proporcija pēc saražotajām megavatstundām varētu būt apmēram 30% līdz 40% gāze atkarībā no tā, cik auksta ziema ir, savukārt pārējā būs šķelda.

"Protams, jāatzīst, ka lielā mērā tas bija saistīts ar Eiropas naudas pieejamību, jo izbūvēt šķeldas katlu ir dārgāk, nekā izbūvēt gāzes katlu," sacīja Vītoliņš.

Pavisam atteikties no gāzes Jūrmalā neplāno, bet nākotnē samazināt līdz minimumam gan.

  • Rīga, tarifs uz 1. oktobri – 171 eiro par megavatstundu.

Kurināmais – pārsvarā gāze, bet ir arī šķelda.

AS "Rīgas siltums" siltumavotu direktors Imants Urtāns pauda: ""Rīgas siltums" pats ražo 50% ar šķeldu, un tas mums ļauj savu ražošanas pašizmaksu uzturēt diezgan zemu. Bet apmēram 70 procentus siltumenerģijas mums ir jāiepērk. Un tur ir liela daļa "Latvenergo" saražotās enerģijas, kas tiek ražota ar dabasgāzi. (..) Rīgas labajā krastā ir tendence, ka parādās jauni ražotāji, kas atņem "Latvenergo" to viņu enerģijas daļu. Es pieļauju, ka pēc vairākiem gadiem, proporcija nebūs 30 pret 70 kā šobrīd – šķelda, gāze. Biokurināmais var sasniegt vairāk nekā pusi no kopējās bilances Rīgā."

Galvaspilsētā zaļajā virzienā tiek iets, bet pavisam neaiziet, jo Rīgai specifiski ir vēsturiska sasaiste ar "Latvenergo" termoelektrocentrālēm (TEC), kas, strādājot koģenerācijas režīmā, ražo vienlaikus gan elektrību, gan arī siltumu, kas kaut kur ir jāliek, bet TEC viss tiek ražots no gāzes.

Šaicāns norādīja: "TEC mums būs kā bāzes jaudas, elektrību ražos, līdz ar to jautājums ir, vai mēs to siltumu izmantojam lietderīgi. Vai mēs viņu izmantojam, vai mēs caur dzesētājiem laižam gaisā, kas ir neracionāla izmantošana."

Rīgas tarifu kontekstā cerības ir vien uz to, ka gāze tik dārga kā šogad nebūs mūžīgi un ka līdz ar topošajām piegādes alternatīvām, piemēram, ar sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli Igaunijā  situācija stabilizēsies un cenas mazināsies.

Runājot par gāzi, labā ziņa ir, ka visiem tā esot, un problēmām ziemā nevajadzētu būt, bet tās izcelsme – var būt arī no Krievijas?

SIA "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš teica: "Mēs gāzi iegādājāmies, pašreiz mēs pērkam no "Latvenergo", jo mēs uzskatījām, ka tai brīdī, kad mēs gājām uz šo soli, ka tas bija vienīgais drošais avots, uz ko var paļauties."

Savukārt AS "Rīgas siltums" siltumavotu direktors Imants Urtāns norādīja: "Nu, tie komersanti, kas ir Latvijā parasti tirgo – "Enefit", "Latvijas gāze", "AJ Power" un tamlīdzīgas firmas. Mēs līgumos nenosakām gāzes izcelsmes valsti, bet ar jauno gadu būs skaidrs atbilstoši likumam, konkrēti norādot, ka Krievijas izcelsmes gāze nevar būt."

Bet kā ir šobrīd?

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns norādīja: "Tas, ko mēs varam pietiekoši skaidri pateikt, ka lielākais gāzes apjoms plūst no Lietuvas. Tā ir LNG [sašķidrinātā] gāze, kas noteikti nav Krievijas gāze. Arī visai gāzei, kas tiek iepirkta valsts uzdevumā "Latvenergo", galvenais nosacījums pēc būtības ir, lai tā nav Krievijas gāze. (..) Ja mēs skatāmies arī no plūsmām, kas ir gājušas iekšā, kaut kādas plūsmas no Krievijas ir nākušas iekšā. (..) Nu, mēs to aizliegt, protams, nevienam klientam, no kā viņš pērk gāzi, nevaram."

"Ja viņi ir gatavi pirkt Krievijas gāzi, droši vien tā ir viņu, kā saka, valdes un vadības atbildība - gan morālā, gan ētiskā atbildība," piebilda Šaicāns.

  • Pilsēta, kas noteikti šobrīd vairāk vai mazāk atviegloti var uzelpot, ir Valmiera, kur oktobra tarifs ir 159 eiro.

To nevar uzskatīt par īpaši zemu, bet te varēja būt arī 300, jo vēl salīdzinoši nesen visa pilsēta sildījās tikai ar gāzi.

Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") norādīja: "Es varu atgādināt tikai to, ka mēs jau šo uzsākām 2014. gadā – pāreju no gāzes uz lokālo kurināmo, jo vēl 2014. gadā faktiski Valmiera 99% gandrīz kurināja ar dabasgāzi. Šobrīd šis īpatsvars mums ir palicis vairs tikai 20% gāze, un katrā ziņā laiki ir bijuši interesanti – [kurināšana] ar gāzi bijusi ļoti lēta, un tas varbūt arī ne vienmēr ir veicinājis vēlmi pāriet uz lokālo kurināmo, jo iedzīvotājiem arī labi, ka tarifs ir lēts, bet šobrīd mēs redzam, ka citas izejas nav."

Un jau pieņemts lēmums, lai no gāzes pilsētā atteiktos pavisam.

"Pie "Valmieras piena" blakus tiek būvēta jauna katlumāja, kur pamata kurināmais ir vietējais kurināmais, arī šķelda, un faktiski nākamā gada sākumā šīs katlu mājas būvniecība arī sāksies, lai mēs praktiski pilnībā pārietu uz lokālo kurināmo un mazinātu atkarību no gāzes. (..) Un skatāmies šobrīd optimistiski, ka 2024. gada sākumā šī katlu māja varētu tikt uzbūvēta pilnībā," teica Baiks.

  • Šajā virzienā gājusi arī Liepāja, kur tarifs ir 154 eiro par megavatstundu.

Saskaņā ar pašvaldības datiem, kurināmā proporcija 2021. gadā bijusi šķelda – 76%, bet dabasgāze – 24%.

  • Savukārt pilsēta, kas to visu lielā mērā izdarījusi jau sen, ir Jelgava, kur apkures tarifs oktobrī 94 eiro.

Lielās pārmaiņas te notika teju pirms desmit gadiem – 2013. gadā, kad Somijas uzņēmums "Fortum" Jelgavā uzcēla milzu koģenerācijas staciju, kurā gan elektrību, gan siltumu centrālapkurei ražo no šķeldas. Pērn šo biznesu somi pārdeva investīciju kompānijai "Partners Group", kas tagad šo staciju pārvalda ar zīmolu "Gren".

Bet kāda gan nozīme, galvenais, ka apkures tarifs ir 94 eiro, kamēr Ikšķilē pāri 300 eiro. Tiesa, 94 eiro būs tikai vēl oktobrī, jo no 1. novembra tas plānots mazliet lielāks – 103 eiro par megavatstundu, jo gāzes ietekmē augusi arī biomasas cena.

Tomēr vēl ir virkne pilsētu, kurās tarifs uz 1. oktobri ir vēl zemāks, 50 līdz 60 eiro robežās, bet Ludzā pat 46.

Un pirmais, kas jāsaka, gandrīz visas šīs vietas vieno šāda karte, kas norāda, kur Latvijā ir izbūvētās gāzes caurules un kur to nav, jeb kamēr vienām pašvaldībām bija ļoti jāspriež un jādomā – atteikties vai neattiekties no lētās gāzes par labu biomasai, un investēt vai arī neinvestēt lielu naudu šķeldas katlos, citām – nav trubas, nav problēmu.

Tukums, Ventspils, Kuldīga, Talsi, puse no Kurzemes, vēl liela daļa no Latgales un Vidzemes, kur no gāzes caurulēm ne miņas, tātad ar gāzi neko īsti nepasildīt.

Lielā mērā tas viss ir padomju mantojums, kas sākās 1962. gadā ar maģistrālajām gāzes caurulēm no Dašavas Ukrainā caur Minsku, caur Viļņu uz Rīgu, un beidzās 1986. gadā ar gāzes pieslēgumu Daugavpilij. Šobrīd var teikt – labi, ka tā, ka caurules nepaguva sabūvēt vēl vairāk.

  • Tikmēr Kuldīga kurina ar biomasu, un viss jau ir sarūpēts. Tarifs uz 1. oktobri 53 eiro.

SIA "Kuldīgas siltumtīkli" valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš norādīja: "Mums nav tikai šķeldas katlumājas, mums ir arī granulu. (..) Faktiski katru nedēļu gandrīz traucējām pretimnākošos, kas vismaz cēla klausuli – granulu ražotājus, un vienojāmies par nepieciešamajiem apjomiem. Arī atradām piegādātājus, man liekas, bijām pirmie (vai arī ne) Latvijā, bet sagādājām arī saulespuķu sēklu granulas."

"Jā, kā mēs zinām, Liepāja, mūsu lielie kaimiņi ir daļēji ar gāzi apkurināti, līdz ar to katlumājas ir izbūvētas ar gāzi. Mūsu pusē tāda iespēja nav bijusi agrāk, jāsaka – paldies Dievam šoreiz," viņš norādīja.

  • Talsi, tarifs uz 1. oktobri 57 eiro par megavatstundu.

SIA "Talsu Bio-Enerģija" valdes priekšsēdētājs Jurijs Zaļupe teica: "Mēs principā kurinām tikai ar šķeldu. Mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, no 1999. gada kurinām tikai šķeldu. Pateicoties tam, ka mums, pirmkārt, gāzes šeit nav, loģiski. Ja būtu gāze, visticamāk, mēs ar gāzi kurinātu."

SIA "Ludzas Bio-Enerģija" valdes loceklis Edgars Vīgants pauda: "Jau pirms 22 gadiem mēs te, Ludzā, atteicāmies no mazuta izmantošanas siltumapgādē un pārgājām uz vietējās biomasas, respektīvi, šķeldas izmantošanu 2000. gadā."

  • Ventspils, 55 eiro, zemākais tarifs starp lielajām pilsētām.

SIA "Ventspils siltums" valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris norādīja: "Mēs deklarējām, var teikt, visiem stāstījām, ka mums ir vairāk nekā 90% biokurināmais. Tad mums par to neviens paldies neteica, bet pārmeta par to, ka mums ir augstāks tarifs nekā tiem, kuri kurina ar gāzi. (..) Nu, ja runā par "Latvijas gāzi", tad nav bijusi šāda doma viņiem arī, cik es saprotu, pievilkt šos vadus uz Ventspili. Ja runā par dažādiem termināļiem, kur bija doma varbūt uzlikt kaut kur ostā un tā tālāk, tad šo gadu laikā, kopš es strādāju, man liekas vismaz trīs tādi dažādi varianti ir bijuši, bet tad, kad nonāk sarunas līdz konkrētām lietām, līdz darīšanai, tad diemžēl viņi visi pazuda."

Izrādās, ka daudzi jau vasarā regulatoram bija iesnieguši jaunos plānotos tarifus, gaidīja, kad apstiprinās, jo cenas auga, un sarunāt – ne mazāk sarežģīt kā ar gāzi.

SIA "Kuldīgas siltumtīkli" valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš  skaidroja: "Maija sākumā neviens no uzņēmumiem īsti negribēja piedāvāt vairāk ilgtermiņa līgumus, un arī bijām attiecīgi elastīgi, nācām pretī un saīsinājām termiņus pat līdz mēnesim. Un attiecīgi katru mēnesi veicām atkal cenu aptauju, apzinot visus piegādātājus. (..) Daudz kas balstījās uz attiecību veidošanu ar piegādātājiem, lai saglabātu vismaz lokālos, varētu teikt, lokālpatriotiskos šķeldas ražotājus un kokapstrādes uzņēmumus. Attiecīgi tas nesis rezultātu. Mēs esam ļoti pateicīgi vietējām mazajām kokzāģētavām, kuras mums palīdzēja šai vasarā."

SIA "Ludzas Bio-Enerģija" valdes loceklis Edgars Vīgants skaidroja: "Jo tā problēma, ka pie tik zemiem tarifiem arī bankas... Mēs mēģinājām atgriezties pie bankām ar lūgumu piešķir kredītlīniju, lai mēs varam nofinansēt šo iztrūkumu naudas plūsmā. Diemžēl bankas saprot, ka pie tik zemiem tarifiem, tarifa, kas ir zemāks nekā kurināmā izmaksas, nekāds kredīts un kredīta līnijas mums nespīd. Mums viss tika atteikts."

Bet SIA "Talsu Bio-Enerģija" valdes priekšsēdētājs Jurijs Zaļupe pauda: "Neviens nepiedāvā nekādu fiksētu cenu. Jautājums ir – šodien tāda un rīt tāda, ja nepatīk – vedīsim citur."

Viņš norādīja, ka savus tarifus uzņēmums regulatoram iesniedza jūnijā. "Pa šo laiku mēs jau esam arī esam šo to finansiāli pazaudējuši. Nu, ne pazaudējuši, mēs varam viņu iekļaut nākošo gadu tarifos. Jā, bet tas arī nav tāds labs risinājums."

Lai arī iesniegts vasarā, tikai tagad, oktobra vidū, pagājušās nedēļas trešdienā regulators daudziem viņu iesniegtos tarifus arī apstiprināja, un tie stājas spēkā no 15. oktobra, sestdienas.

Kopš 1. oktobra aina ir būtiski ir mainījusies:

  • Saldus. Bija 57 eiro, tagad 106 eiro.
  • Limbaži. Bija 56, tagad 99 eiro.
  • Tukums. Bija 51 eiro, tagad 80.
  • Alūksne. No 55 uz 84 eiro.
  • Balvi. No 52 uz 89 eiro eiro.
  • Bauska. No 53 uz 91 eiro.
  • Ludzai tagad tas būs aptuveni 100 eiro.
  • Talsiem 97 eiro.
  • Kuldīgai – 74 eiro.

Kāpums kā kuram – vieniem uz pusi, vieniem, kā redzams, reiz divi, bet tomēr gala tarifs ne tuvu nav tam kā siltumpiegādātājiem citās pašvaldībās, kuriem kaut daļa jākurina ar gāzi.

Tiesa, šajos regulatora lēmumos neredzam Ventspili, kur tarifs bija 55 eiro par megavatstundu.

SIA "Ventspils siltums" valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris to skaidroja šādi: "Tarifu visreālāk mēs mainīsim ne ātrāk kā marta sākumā. Tas nozīmē, ka mēs tagad, protams, gatavosim iesniegšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā – nedaudz palielināt tarifu, jo šķeldas cenas ir pieaugušas. Bet tā kā šī izskatīšana notiek vismaz kādus četrus piecus mēnešus, tad, kā es teicu, realitāte – tas ir ne ātrāk kā 1. marts, varbūt pat arī aprīlis. Visa ziema paies ar tarifu 54 eiro 90 eirocenti par megavatstundu.

Izskatās, ka šoziem tas varētu būt zemākais apkures tarifs visā valstī. Ventspils gadījumā tas nozīmē, ka paši ventspilnieki arī maksās par apkures rēķiniem – te valsts atbalsta nebūs, jo tas sākas no 68 eiro atzīmes.

Kā palīdzēs valsts

Ņemot vērā straujo cenu pieaugum, kas dažviet pat būtu septiņkārtīgs, valsts daļu no šiem apkures rēķiniem nolēmusi līdzfinansēt. Kopējā šobrīd tam valsts budžetā paredzētā summa – aptuveni 255 miljoni eiro tieši centrālapkures saņēmējiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns norādīja: "Tas modelis šobrīd ir atrasts tāds, ka vismaz tiem iedzīvotājiem, kuriem ir visgrūtāk samaksāt, tad valsts nāk talkā visvairāk."

Par tarifa slieksni līdz 68 eiro par vienu megavatstundu valsts atbalsta nav, bet tālāk tarifa daļai no 68 līdz 150 eiro – atbalsts 50%, savukārt tarifa daļai, kas pārsniedz 150 eiro valsts atbalsts ir 90% apmērā.

Par piemēru ņemot Ķekavu, kur šogad oktobrī tarifs ir 280 eiro, par pirmajiem 68 eiro valsts atbalsts 0% jeb iedzīvotājiem jāmaksā visi 68 eiro. Tālāk – no 69 līdz 150 eiro, valsts atbalsts 50%. 150 mīnus 69 un dalīts ar divi ir 40,5 eiro, proti, vienu pusi maksā iedzīvotājs, otru valsts. Savukārt par tarifa daļu virs 150 eiro valsts atbalsts ir jau 90%. Ķekavas gadījumā 280 mīnus 151 ir 129, un 90% no tā jeb 116,1 eiro maksā valsts, savukārt 10% jeb 12,9 eiro maksā iedzīvotājs.

Tātad iedzīvotāja samaksājamā daļa ir 121,4 eiro plus 12% PVN.

Savukārt valsts atbalsts – 156,6 eiro.

Ķekavas gadījumā no faktiskā siltumapgādes uzņēmuma tarifa, kas ir 280 eiro par megavatstundu, iedzīvotājs maksā aptuveni 43%, bet 57% sedz valsts.

Aplēšot, kā tas izskatās, ja tarifs ir aptuveni 100 eiro kā, piemēram, Limbažos: par pirmajiem 68 eiro atbalsta nav, visus 68 iedzīvotājs maksā pats, bet par pārējiem no 68 eiro līdz 100 eiro 50% maksā iedzīvotājs, 50% valsts.

Gala proporcija – iedzīvotājs maksā 84 eiro, bet valsts piemaksā – 16 eiro.

Valmierā, kur tarifs ir 159 eiro sanāk, ka iedzīvotājiem jāmaksā aptuveni 110 eiro, bet valsts daļa ir 49 eiro.

Bet kā tas varētu izskatīties jau faktiskā rēķinā un kā – salīdzinot ar pagājušā gada oktobri?

Pieturoties pie speciālista aprēķiniem, ka, piemēram, 60 kvadrātmetru lielam dzīvoklim apkurei vienā mēnesī vajadzētu aptuveni divas megavatstundas un par piemēru ņemot Rīgu, kur šogad oktobrī tarifs ir 171 eiro par vienu megavatstundu, divas megavatstundas maksātu 342 eiro.

Valsts atbalsta gadījumā par vienu megavatstundu iedzīvotājam jāmaksā 111 eiro, valsts daļa – 60 eiro, bet par divām megavatstundām – iedzīvotāja daļa 222 eiro valsts – 120 eiro.

Salīdzinot ar gadu iepriekš:

Pērn oktobrī apkures tarifs Rīgā bija 57 eiro par vienu megavatstundu, par divām tātad – 114 eiro. Šajā oktobrī pret pagājušo oktobri pieaugums ir par 108 eiro jeb 95%. Proti, divas reizes dārgāk arī ar visu valsts atbalstu. Tiesa, ja atbalsta nebūtu, tad apkures cena būtu dārgāka pat veselas trīs reizes.

"Aizliegtais paņēmiens" secināja – lai arī valsts atbalsts ir, daudzviet apkures rēķini vienalga būs krietni augstāki nekā pērn oktobrī. Rīgā reiz divi, savukārt Rēzeknē pat gandrīz reiz četri. Proti, pērn oktobrī siltumapgādes tarifs te bija 30 eiro par megavatstundu, bet šobrīd 117 eiro ar visu valsts atbalstu.

Starpība ievērojama. Vai visi spēs samaksāt?         

Rēzeknes pašvaldības pārvaldes "Sociālais dienests" vadītājs Gunārs Arbidāns atbildēja: "Protams, ka nē – vienā teikumā. Būs, protams, mērķgrupas jeb iedzīvotāji, kas situēti un kas nodrošināti, kā valstī definēts ar vidējo algu 1300, tas ir – kaut kur kaut kas varēs. Bet pie mums vidējā alga tomēr, ja paskata arī to pašu sociālo dienestu amatus un darbiniekiem, vidējā alga ir 660 uz papīra."

Daļa – ar mazturīgo statusu – vēl varēs pretendēt uz mājokļa atbalstu, vēl daļai plānots vienreizējs atbalsts 200 eiro apmērā.

"Tas ir kā atbalsts no pašvaldības. (..) To varēs saņemt maznodrošinātās personas un trūcīgās, kuri neiekļaujas mājokļa pabalsta ietvaros. (..) Viņš tajā formulā neiekļaujas, tāpēc pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, ka tādus, kā arī iepriekš pabalsts bija vienreizējs gadā par siltumu, mēs viņu arī saglabājām šajā periodā, un izmaksāsim maznodrošinātājiem tieši par siltumu," sacīja Arbidāns.

Tāpat "Aizliegtais paņēmiens" secināja, ka nevarētu gluži piekrist ministrijas pārstāvja citātam, ka atbalsts būtu tēmēts uz iedzīvotājiem, kuriem ir visgrūtāk ko samaksāt.           

"Tas modelis šobrīd ir atrasts tāds, ka vismaz tiem iedzīvotājiem, kuriem ir visgrūtāk samaksāt, tad valsts nāk talkā visvairāk," viņš sacīja. Tomēr raidījums secinājis, ka tā nesanāk, jo, kā to viegli var saprast jau no pašas atbalsta formulas, visvairāk valsts naudas atbalstam aizies tur, kur ir augstākie apkures tarifi. Tā būs Ikšķile, Mārupe, Ķekava, Piņķi, Babīte – jeb Pierīga, kā arī Jūrmala. Var teikt – turīgākā Latvijas daļa.  

Read Entire Article