Meklēšanas forma

Skaidrs laiks 16 °C DR vējš 4.2 m/s
Ceturdiena, 2018. gada 21. JūnijsVārda dienu svin: Emīls, Egita, Monvīds

Pirmo Gada balvu airēšanā saņem jelgavnieki

Ritma Gaidamoviča
Šogad Latvijas Airēšanas federācija pirmo reizi sporta veida vēsturē pasniegusi Gada balvu akadēmiskajā airēšanā desmit nominācijās. Par labākajiem Latvijā šogad atzīti arī divi jelgavnieki – Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) airētāji Jānis Timbors un Kristīne Bumbiere. «Es lepojos ar jauniešu sasniegumiem un ceru, ka entuziasms un cīņasspars neapsīks arī nākamajā sezonā,» saka jauniešu trenere Agita Puriņa, piebilstot: šāda balva ir novērtējums tam, ko sportisti darījuši sezonas garumā.

J.Timbors atzīts par labāko airētāju junioru A grupā (līdz 18 gadu vecumam), bet K.Bumbiere – par labāko juniori C grupā (vecumā līdz 14 gadiem). «Starp balvas pretendentiem bija vairāki jelgavnieki, taču Gada balvu ieguva divi – Jānis un Kristīne. Mēs par to priecājamies, jo katrs novērtējums sportistam ir ļoti svarīgs. Gada balva pasniegta labākajiem sportistiem ne tikai žūrijas, bet arī sabiedrības balsojumā, un tas, manuprāt, arī sniedz lielāko gandarījumu – ja novērtē to, ko tu dari,» tā trenere, kura Gada balvai bija izvirzīta nominācijā «Gada treneris».

Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Renāte Līne uzsver, ka Gada balvas pasākums ir iespēja vienuviet sapulcināt Latvijas airētājus un kopīgi izvērtēt iepriekšējo sezonu, pārrunāt turpmākos plānus. «Jau sen domāju par to, kāpēc visos sporta veidos ir sava Gada balva, bet mums – airētājiem – nav. Manuprāt, šāda balva saliedē sportistus, dod iespēju viņiem satikties ne tikai uz ūdens, kur viens uz otru raugās kā uz konkurentiem, bet arī šādā svinīgā pasākumā, iepazīstoties tuvāk citos apstākļos,» tā federācijas prezidente, cerot, ka iedibinātā tradīcija turpināsies.

J.Timboram aizvadītā sezona bija ļoti veiksmīga – izcīnīta 1. vieta Latvijas ziemas divcīņā airēšanā, 1. vieta vīriešiem vieniniekos, divniekos un četriniekos Latvijas junioru čempionāta A grupā, 2. vieta Latvijas čempionātā vīriešiem, 3. vieta Latvijas čempionātā četriniekos vīriešiem un 8. vieta pasaules junioru čempionātā, 1. vieta Baltijas čempionātā 2000 un 500 metru distancē vīriešiem. «Sezona Jānim ir bijusi laba, taču, lai tiktu līdz šādam rezultātam, ieguldīts milzīgs darbs,» atzīst trenere.

Nākamsezon Jānis sāks startēt U-23 vecuma grupā, un, kā norāda trenere, tas būs ļoti grūts uzdevums – konkurēt ar piecus gadus vecākiem puišiem, turklāt vasarā Jānis absolvēs Jelgavas Valsts ģimnāziju, tāpēc būs jādomā, kā studijas apvienot ar treniņiem. «Uzlabojoties rezultātiem, bija cerība piesaistīt finansējumu no Latvijas Olimpiskās komitejas, bet diemžēl pagaidām esam saņēmuši atteikumu. Viens no kritērijiem atbalsta saņemšanai ir vieta sešiniekā pasaules čempionātā, bet Jānis bija astotais, turklāt vēl pāries uz citu vecuma grupu, kur savas pozīcijas jāiekaro no jauna,» tā trenere, sakot paldies par atbalstu pašvaldībai – bez tā diez vai izdotos gūt panākumus. Sportists ir apņēmības pilns strādāt un pierādīt sevi.

Savukārt K.Bumbiere aizvadītajā sezonā izcīnīja 2. vietu Latvijas ziemas divcīņā airēšanā, 2. vietu sacensībās «Latvijas pavasara kauss», 4. vietu Latvijas junioru čempionātā sievietēm vieniniekos B grupā un 2. vietu Latvijas junioru čempionātā četriniekos sievietēm B grupā. «Kristīne ir mūsu nākamā čempione. Meitene ar airēšanu nodarbojas tikai nedaudz vairāk kā gadu, taču jau ar atzīstamiem panākumiem. Viņa ir ļoti atbildīga, čakla un centīga. Kristīnei ir potenciāls, darbaspējas, tikai jāstrādā un jātiecas uz jaunām virsotnēm. Es ceru, ka viņas entuziasms neapsīks,» saka trenere, piebilstot, ka K.Bumbierei ne tikai padodas airēšana, bet arī mācības – vidējā atzīme ir 9,8 balles –, turklāt papildus airēšanai viņa paspēj apmeklēt Jelgavas Mūzikas skolu. Kristīne ļoti cer, ka akadēmiskajai airēšanai pievērsīsies vairāk meiteņu, lai Jelgavā varētu nokomplektēt četrinieku – šajā disciplīnā viņa gribētu izmēģināt spēkus nākamsezon.

Jāpiebilst, ka BJSS akadēmiskajā airēšanā trenējas ap 20 jauniešu. A.Puriņa uzsver, ka akadēmiskā airēšana ir grūts sporta veids un nopietni rezultāti sportistiem sāk parādīties pēc 20 gadu sasniegšanas. Diemžēl Latvijā sportisti pēc U-23 vecuma ar šo sporta veidu lielākoties vairs nenodarbojas nepietiekamā valsts atbalsta dēļ.

Foto: Santis Zībergs

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti