Meklēšanas forma

Skaidras debesis 15 °C D-DA vējš 3.6 m/s
Pirmdiena, 2018. gada 15. OktobrisVārda dienu svin: Eda, Hedviga, Helvijs

No daļēji slēgtas teritorijas līdz publiskajai bibliotēkai

Jana Bahmane
«Es uzskatu, ka ir svarīgi izzināt ēku, kurā dzīvo, strādā – tas vairo piederības izjūtu. Mums ir jāsaprot, kādam laikaposmam konkrētais nams pieder, ko tas mums var pavēstīt. Līdz šim Jelgavas pilsētas bibliotēkas ēka kā arhitektūras piemineklis nekad nav pētīta – jā, daudziem ir zināms, ka šī ir viena no retajām ēkām pilsētā, kas gandrīz neskarta saglabājusies pēc Otrā pasaules kara, bibliotēkai ir unikāls balkoniņš ar 19. gadsimta sākumam raksturīgiem čuguna mežģīņu lējumiem, bet ir vēl daudz neizzinātā,» stāsta Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga, kura nupat aizstāvējusi maģistra darbu «Jelgavas pilsētas bibliotēka Akadēmijas ielā 26: ainavas kultūrvēsturiska lasīšana» un interesentiem piedāvā bibliotēkas vēstures lappusēs ielūkoties caur izzinošām ekskursijām.

B.Īvāne-Kronberga maģistra darbu izstrādāja, studējot Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā. «Tā bija gan profesionāla interese, gan arī dziļa iekšējā motivācija. Protams, Jelgava savā ziņā ir fenomens, jo 1944. gadā tika nopostīta teju visa pilsēta, taču nevar dzīvot ar pieņēmumu, ka nekas nav saglabājies. Bibliotēkā sāku strādāt pirms diviem gadiem un saskāros ar lasītāju un bibliotēkas darbinieku interesi par to, kas šajā ēkā ir bijis agrāk. Sapratu – mums ne tik ļoti pietrūkst skaistu, jaunu telpu, cik izpratnes un zināšanu par ēku, kurā strādājam,» vērtē B.Īvāne-Kronberga, piebilstot, ka Jelgava neapšaubāmi ļoti mainījusies un ir sakoptāka nekā pirms gadiem desmit, kad viņa šeit ieradās.

Pēta ēkas arhitektoniskās detaļas

Tiek uzskatīts, ka ēka, kurā šobrīd atrodas Jelgavas pilsētas bibliotēka, kā īres nams būvēta 20. gadsimta sākumā, taču B.Īvāne-Kronberga izsaka pieņēmumu, ka tā varētu būt celta nedaudz agrāk – 19. gadsimta beigās. «Par to liecina ēkas eklektiskā arhitektūra, kas vairāk raksturīga 19. gadsimta beigām, kā arī citi pavedieni, kas pirms publiskošanas vēl jāpārbauda turpmākos pētījumos. Viena no interesantām oriģinālajām detaļām, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir īres namam neraksturīgi plašās parādes kāpnes. Apsekojot ēku kopā ar arhitekti Liesmu Markovu, secinājām, ka, iespējams, ēkai bijušas arī sabiedriskas funkcijas – periodikā bibliotēkas adresē minēti divi ārsti – Alfrēds Zīriņš un Jānis Urjānis –, kuri pirmskara Jelgavā pieņēmuši pacientus. Taču tikpat labi plašā un reprezentatīvā kāpņu telpa var būt arī vienkārši arhitekta iecere,» skaidro maģistra darba autore.

Bija pat dzīvoklis ar astoņām istabām

Sadarbībā ar arhitekti L.Markovu B.Īvāne-Kronberga izzināja ēkas arhitektoniku, taču par cilvēkiem, kuri šeit dzīvojuši, un viņu likteņiem vēstīja arhīvos iegūtā informācija un intervijas ar šīs ēkas un kaimiņmāju iedzīvotājiem. «Viena no šobrīd vērtīgākajām dokumentācijām ir Latvijas Nacionālajā arhīvā atrastās nama dzīvokļu kartītes ar 1935. gada tautas skaitīšanas datiem. Tie liecina par to, ka Latvijas neatkarības laikā, 1930. gados, ēkā bija 8–9 dzīvokļi, kuros mita ārsti, tirgotāji, arī atslēdznieks un upju padziļināšanas darbinieks, proti, cilvēki ar visdažādāko nodarbošanos, kuru vidū bija gan latvieši, gan ebreji. Piemēram, lielākais dzīvoklis tolaik piederēja kādam ebrejam – tajā bija astoņas istabas, un pieejamā informācija liecina, ka viņš tās ir izīrējis,» atklāj bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja.

Nams – daļēji slēgta teritorija

Taču ēkas funkcijas krasi mainījās pēc Otrā pasaules kara, kad tā tika nodota Iekšlietu ministrijas vajadzībām, – tad tur dzīvoja Jelgavas cietuma darbinieki ar savām ģimenēm. «Cik zināms, ēkai pēc kara bija izdedzis jumts, bet tās konstrukcija bija maz bojāta, tādēļ arī mūsdienās ēka izskatās gandrīz tāpat. 1949. gadā nams tika atjaunots un nodots cietuma vajadzībām. Salīdzinot ar valsts neatkarības gadiem, pēckara laikā ēkā notika nozīmīgas pārmaiņas – agrāko astoņu dzīvokļu vietā bija ap 30,» skaidro B.Īvāne-Kronberga. Intervējot blakusmāju iedzīvotājus, kas mitinājušies šajā Akadēmijas ielas posmā pēc Otrā pasaules kara, maģistra darba autore atklājusi, ka tolaik cilvēki no tās vairījās, gāja ar līkumu, nams bija daļēji slēgta teritorija, turklāt diezgan nolaista. «Manam aicinājumam dalīties atmiņās par bibliotēkas ēku atsaucās trīs kādreizējie ēkas iedzīvotāji – divi kungi, kuri šeit dzīvoja pēc Otrā pasaules kara, būdami bērni, un kundze, kura šeit mitinājās ap 1960. gadu. Bērnības atmiņās parādās izolētības sajūta – ēkai ir liels pagalms, ko toreiz apjoza augsts žogs, un bērni lielākoties spēlējās un uzturējās šajā teritorijā. Sadzīve pēckara Jelgavā nebija viegla, un arī mūsu nama iedzīvotājus dzīve nebija lutinājusi,» stāsta darba autore. Viņa piebilst, ka intervijas esot bijušas emocionālas un plašas, un nav tik viegli uzlikt uz papīra šo cilvēku likteņus.

Piedāvā ekskursijas

Šis ir tikai neliels ieskats tajos stāstos, ko atklājusi un analizējusi pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja, bet, kā uzskata viņa, tomēr ir daudz neizzinātā, ir ko meklēt arhīvos, kā arī jāpaspēj pierakstīt to iedzīvotāju atmiņas, kas vēl atceras dzīvi pēckara Jelgavā. «Viena no bibliotēkas kā atmiņas institūcijas funkcijām ir kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana un popularizēšana, tādēļ, pamatojoties uz šo pētījumu, piedāvājam ekskursijas, kurās var iepazīt bibliotēkas vēstures stāstu,» tā maģistra darba autore.

Pieteikties bezmaksas ekskursijai var pa tālruni 63007747 vai pa e-pastu info@biblioteka.jelgava.lv – optimālais grupas dalībnieku skaits ir apmēram desmit cilvēku.

«Protams, tagad uz bibliotēkas ēku raugos citādāk – ievēroju detaļas, kurām ikdienā vienkārši gāju garām, piemēram, bibliotēkas fasādes krāsu toņu atšķirību, neparastās ķieģeļu arhitektūras nianses,» tā B.Īvāne-Kronberga. Jāatgādina, ka bibliotēka ēkā Akadēmijas ielā 26 atrodas kopš 1984. gada.

Foto: Jelgavas pilsētas Būvvaldes arhīvs, 1139. fonds

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti