Meklēšanas forma

Lietus 4 °C D vējš 5.4 m/s
Piektdiena, 2017. gada 24. NovembrisVārda dienu svin: Velta, Velda

«Latvijas valsts simtgade ir iespēja pārmaiņām sabiedrībā»

Jānis Kovaļevskis
«Esmu pārliecināta, ka Latvijas valsts simtgade ir nozīmīgs atskaites punkts ikvienam no mums. Tā ir iespēja atskatīties uz to, kādi esam bijuši, un vienoties par tām vērtībām, uz kurām turpmāk vēlamies balstīt savu lielāko bagātību – mūsu valsti,» saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece un Latvijas simtgades pasākumu darba grupas vadītāja Rita Vectirāne, uzsverot, ka svētki būs izdevušies tikai tad, ja šī īpašā Latvijas sajūta sasniegs ikvienu no mums.

Sarunā ar R.Vectirāni – plašāk par to, kā Jelgavā tiks atzīmēti līdz šim nozīmīgākie valsts svētki Latvijas vēsturē.

Latvijas simtgade ir iespēja saliedēt cilvēkus, veicināt patriotismu pret savu valsti un vienoties par kopīgām vērtībām. Vai esam pietiekami labi sagatavojušies, lai šo iespēju izmantotu?

Latvijas valsts simtgades birojs kopā ar sadarbības partneriem ir paveicis lielu darbu, un ikvienam, kurš vēlēsies piedalīties simtgades svinībās, būs iespēja izvēlēties, kur un kā to darīt. Liels akcents tiek likts uz vēstures apzināšanu ar kino, literatūras un cita veida mākslinieciskās izteiksmes veidiem. Skolu jaunatnei projektā «Latvijas skolas soma», sākot no 2018. gada septembra, tiks nodrošināta iespēja iepazīt Latvijas kultūras un dabas vērtības. Šajā aktivitātē plaši iesaistīsies arī mūsu pilsētas izglītības iestādes.

Ar valsts simtgadei veltīto svētku programmu var iepazīties mājaslapā www.lv100.lv. Tā ir pietiekami plaša, tādēļ meklējām iespēju, kā Jelgava varētu iekļauties un papildināt kopējo valsts svētku programmu.

Kuri pasākumi ir plānoti kā centrālie Latvijas simtgades svētku gadā Jelgavā?

Šajā ziņā jāizceļ trīs datumi. 4. maijā, Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, visās Latvijas lielākajās pilsētās, kurās ir Brīvības bulvāris vai Brīvības iela, tiks svinēti šai ielai veltīti svētki. To norisē iesaistīsim visu paaudžu jelgavniekus – jaunieši pētīs Brīvības bulvāra vēsturi un attīstību, bet vecāka gadagājuma pilsētnieki dalīsies atmiņās par pieredzēto. 4. maijā tiks atklāts arī vides objekts «Laika rats 100» skvērā starp Lielo un Jāņa Asara ielu. Tas būs veltījums nākamajām paaudzēm Latvijas valsts simtgadē.

14. septembrī par godu pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes dzimšanas dienai uz Lielupes tiks veidots 3D multimediāls uzvedums, kas veltīts pirmajiem četriem Latvijas Valsts prezidentiem – J.Čakstem, Gustavam Zemgalam, Albertam Kviesim un Kārlim Ulmanim –, kuri cieši saistīti ar Zemgali un Jelgavu. 14. un 15. septembrī pilsētā uzņemsim arī Latvijas tautu kultūru festivālu, kas pulcēs vairāk nekā tūkstoti dalībnieku, dažādu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību biedrību un organizāciju pārstāvjus.

Īpašs pasākums plānots arī 22. septembrī, kad atzīmēsim Baltu vienības dienu, jo simtgadi 2018. gadā svinēs arī mūsu kaimiņi – Lietuva. Par godu šai dienai Jelgavā viesosies Lietuvas Seima priekšsēdētājs.

Savukārt 2018. gada 18. novembrī jau oficiāli atzīmēsim valsts simtgadi ar īpašu svētku programmu, pie kuras satura darbs vēl turpinās.

Kas ir Latvijas tautu kultūras festivāls, un kā tajā varēs iekļauties jelgavnieki?

Tas ir Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūras popularizēšanai veltīts pasākums, ko ar Kultūras ministrijas atbalstu iecerēts organizēt reizi divos gados. Pirmais festivāls norisinājās 2016. gadā Daugavpilī, un tajā aktīvi piedalījās arī Jelgavas mazākumtautību biedrību pārstāvji. Festivāla mērķauditorija ir ikviens no mums, jo paralēli dažādiem koncertiem cilvēki tiks aicināti iesaistīties meistarklasēs, apgūstot dažādu amatu prasmes un citu tautu nacionālo ēdienu pagatavošanu. Tāpat centīsimies uzrunāt viesus no Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas un citām valstīm, lai festivāla programmu papildinātu ar modernās kultūras sadaļu.

Vai jau ir aplēses, cik pilsētai varētu izmaksāt simtgades svētku programma?

Jelgavā plānoto pasākumu kopējās izmaksas varētu sasniegt 100 tūkstošus eiro, bet 150 tūkstošus eiro nākamā gada budžetā esam ieplānojuši novirzīt pilsētas pašdarbības kolektīviem, lai nodrošinātu dalību vienā no Latvijas simtgades svinību centrālajiem pasākumiem – Dziesmu un deju svētkiem. Iepriekšējos svētkos tieši no Jelgavas bija otrs lielākais dalībnieku skaits aiz Rīgas. Prognozējam, ka arī simtgades Dziesmu un deju svētkos pilsēta tiks plaši pārstāvēta.

Tradicionāli pasaulē nacionālajām valstīm nozīmīgi svētki tiek atzīmēti ar dažādiem apbalvojumiem. Varbūt šis ir īstais brīdis izvērtēt, vai vēl kāda jelgavnieka ieguldījums atbilst pilsētas Goda pilsoņa statusam? Līdz šim šādu novērtējumu guvusi tikai mūsu izcilā aktrise Elza Radziņa.

Šāda diskusija ir nepieciešama, jo viedokļi par to, kas ir nozīmīgs ieguldījums pilsētas attīstībā vai tās tēla popularizēšanā, atšķiras. Cilvēki arvien retāk visu savu aktīvo darba mūžu nostrādā vienā vietā, bieži vien līdz ar darba maiņu tiek mainīta arī dzīvesvieta, tādēļ cilvēki, kurus varam saukt par piederīgiem Jelgavai, bieži vien vairs nestrādā un nedzīvo pilsētā, bet savā būtībā izjūt piederību un par savu pilsētu sauc tieši Jelgavu. Šādi svētki ir labākais brīdis, kad godināt mūsu ievērojamākos līdzcilvēkus un pateikties par ieguldīto valsts un pilsētas izaugsmē.

Uzsvērāt, ka valsts simtgade ir iespēja saliedēt sabiedrību. Vai nākamgad plānotā izglītības reforma tā sauktajās krievu plūsmas skolās neapgrūtinās šī mērķa sasniegšanu?

Virzība uz apmācību valsts valodā ir pareizs solis, tomēr mana pārliecība ir tāda, ka tas būtu jādara, sākot no pirmsskolas un 1. klases, nevis vidusskolas. Valoda ir pamats tam, lai veidotos saliedēta sabiedrība, jo pilnvērtīgi saprast mūsu svētkus, tostarp Dziesmu svētku tradīciju, var tikai tas, kurš tos ir piedzīvojis, un lielā mērā tas nāk no izglītības sistēmas. Savā ziņā esmu pārsteigta par to, ka joprojām pietiekami daudz vecāku savus bērnus vēlas izglītot tā sauktajās bilingvālās apmācības skolās, kurās arvien grūtāk ir nodrošināt augstu izglītības kvalitāti kaut vai tādēļ, ka jau daudzus gadus mūsu augstskolās netiek gatavoti pedagogi apmācībai krievu valodā.

Pēc ekonomistu aplēsēm, Latvija savā vēsturē nekad nav bijusi tik pārtikusi kā šobrīd, tomēr ienākumu nevienlīdzība, zemās pensijas un nepietiekamais sociālais atbalsts virknei iedzīvotāju liedz to izjust. Lielā mērā tieši šī iemesla dēļ daļa sabiedrības valsts simtgadei plānotos pasākumus vērtē kritiski. Kāds, jūsuprāt, ir tas minimums, kas būtu jānodrošina iedzīvotājiem no valsts un pašvaldības, lai mēs varētu runāt par sociāli taisnīgu resursu sadali?

Gan valsts, gan pašvaldību līmenī ir izveidota sociālā atbalsta sistēma, kas nodrošina atbalstu trūcīgākajai sabiedrības daļai, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ģimenēm ar bērniem un citām iedzīvotāju grupām. Tomēr šis palīdzības apjoms nav pietiekams, un lielā mērā tas ir saistīts ar mūsu ekonomikas īpatnībām – aplokšņu algām, mikrouzņēmumiem un tamlīdzīgām nepilnībām. Cilvēku, kuriem nepieciešama palīdzība, skaits ir salīdzinoši liels tieši tādēļ, ka nomaksāto nodokļu apjoms nenodrošina pilnvērtīgu sociālo aizsardzību un pensijas apmēru. Kamēr sabiedrība būs iecietīga pret ēnu ekonomiku, mēs nevaram runāt par sociāli taisnīgu resursu sadali, jo nodokļu nemaksātājs vienmēr būs priviliģētākā stāvoklī. Tas, ko varam darīt, ir paplašināt sociālo pakalpojumu loku senioriem un ģimenēm ar bērniem. Vismaz pašvaldības līmenī to arī darām, piedāvājot bezmaksas veselības veicināšanas pasākumus, interešu izglītības nodarbības un citus pakalpojumus.

Kā valsts simtgades pasākumiem gatavojas pilsētas izglītības iestādes, ņemot vērā, ka šī ir lieliska iespēja vairāk laika veltīt jauniešu valstsapziņas veidošanai?

Valsts simtgadei par godu tiks rīkoti dažādi konkursi. Mūsu izglītības iestādes jau šobrīd aktīvi iesaistās projektā «Nacionālie dārgumi», apmeklējot valsts nozīmīgākos kultūrvēsturiskos objektus. 2018. gada rudenī iesaistīsimies projektā «Latvijas skolas soma». Nākamgad īpašs uzsvars tiks likts uz to, lai skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi tiktu veltīti valsts un pilsētas vēsturisko vērtību apzināšanai. Caur skolēniem mudināsim iesaistīties dažādās aktivitātēs arī vecākus – kaut vai izpētot savas dzimtas koku.

Foto: Ivars Veiliņš

Viedokļi

Pievienot komentāru