Meklēšanas forma

Apmācies 19 °C DA vējš 2.2 m/s
Otrdiena, 2018. gada 22. MaijsVārda dienu svin: Emīlija, Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena

Barikāžu dalībnieki saņem Pateicības rakstus

Ģirts Pommers
«Man ir svarīgi, ka tiek atzīmēti cilvēki, kuri ir daudz darījuši, lai mūsu valsts būtu brīva. Ir pagājis ilgs laiks – 26 gadi –, tādēļ visus sīkumus un nianses no tiem brīžiem neatceros. Galvenais ir tas, ka mēs tur braucām, lai atvairītu pretinieku iespējamo uzbrukumu, nevis lai dzertu siltu tēju. Pie Latvijas televīzijas torņa mēs patrulējām, un gaisā valdīja neziņa par tuvāko nākotni,» tā 1991. gada barikāžu laiku atceras viens no to dalībniekiem – jelgavnieks Aivars Balbeks, kurš bija to pulkā, kas šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā saņēma Pateicības rakstu.

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības Apbalvošanas komisijas pārstāvji pasniedza Pateicības rakstus 110 Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada iedzīvotājiem. Tie tika pasniegti par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī un augustā.

1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un valdes loceklis Romualds Ražuks aicināja klātesošos novērtēt katra ieguldījumu barikāžu laikā, kā arī atzīmēja, ka izteiktā pateicība nav tikai klātesošajiem barikāžu dalībniekiem, bet arī visai viņu dzimtai. «Vēlos izteikt pateicību par barikāžu laikā paveikto – katrs no jums ir devis to, ko var novērtēt tagad jau nākamā paaudze. Mēs esam bijuši liecinieki vēsturiskiem notikumiem, tādēļ šī pieredze ir jānodod tālāk nākamajai paaudzei. Es domāju, ka nav daudz tādu valstu pasaulē, kurās neatkarība ir izcīnīta bez vardarbības un ieročiem. Mēs to spējām! Tāpat mūsu uzdevums kopš 1996. gada ir apzināt visus, kuri piedalījās barikādēs – tādu ir vairāk kā 35 tūkstoši.»

Arī jelgavnieks Stepons Jonkus dalās ar savām spilgtākajām atmiņām no barikāžu laika: «Manas spilgtākās atmiņas ir par divām «Jelgavas keramikas» māksliniecēm, kuras gar ugunskuriem staigāja ar divām kanniņām – viena bija pilna ar pankūkām, bet otrā bija ievārījums. Šīs dāmas teica, ka savādāk viņas mums nevar palīdzēt.» Saņemto Pateicības rakstu viņš noteikti parādīs mazbērniem un novietos goda vietā.

Foto: Austris Auziņš

Galerija

Viedokļi

Komentāri

Lietotāja bite attēls

Kāpēc tikai pateicības raksti? Kur piemiņas medaļas?

Pievienot komentāru

Saistītie raksti