Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 11 °C Z-ZR vējš 3.9 m/s
Pirmdiena, 2018. gada 24. SeptembrisVārda dienu svin: Agris, Agrita

53 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder vidusslānim

www.jelgavasvestnesis.lv
«Swedbank» veica pētījumu, kura gaitā noskaidrojies – 53 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais.

«Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa un «Swedbank» Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons norāda, ka saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60 procenti norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30 procenti mājsaimniecību.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, mājsaimniecību par piederošu vidusslānim var uzskatīt, ja ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 810 eiro. Bet tā ir bagāta, ja katram cilvēkam ģimenē ik mēnesi rocība pārsniedz 2600 eiro. Kā liecina pētījuma rezultāti, aptaujāto aplēstais vidusslānim raksturīgo ienākumu apjoms uz katru ģimenes locekli gan ir tikai nepilniem 29 procentiem no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri sevi pie tā pieskaita.  

Savs nekustamais īpašums, stabili ienākumi, kas ļauj bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus, un spēja vismaz reizi gadā doties septiņu dienu ilgā ārvalstu ceļojumā, – šie ir priekšnoteikumi, kas pēc Latvijas iedzīvotāju domām raksturo vidusslāni. Jāpiebilst gan, ka, attiecinot visus iepriekšminētos kritērijus uz pašiem aptaujātajiem, vidusslānim piederīgi ir vien 10 procenti. No iekļūšanas šajā sabiedrības grupā lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju attur ārvalstu ceļojumi un grūtības segt ikmēneša obligātos tēriņus. Tikai ceturtdaļa respondentu atzīst, ka ik gadu var atļauties doties vismaz vienā septiņu dienu garā ārvalstu ceļojumā, bet ikmēneša obligātos maksājumus bez grūtībām samaksā trešdaļa aptaujāto. Turklāt vien puse iedzīvotāju, kuru ienākumi ir augsti, norāda, ka ikmēneša tēriņu slogs nav apgrūtinošs. Tas apliecina, ka ienākumu apmērs vien nenozīmē piederību vidusslānim – augot ienākumiem, rodas vēlme palielināt arī izdevumus un saglabājas izaicinājums šīs divas pozīcijas samērot.

Bet pēc «Swedbank» Makroekonomikas pētījumu daļas novērtējuma, laikā no 2005. līdz 2016. gadam straujākais ienākumu kāpums Latvijā bijis tieši sabiedrības vidusslānim. Novērtējumā par vidusslāni tiek uzskatīti 60 procenti no iedzīvotājiem – viena no visbiežāk izmantotajām definīcijām. 2016. gadā tas saņēma 52.1 procentu no visiem mājsaimniecību ienākumiem, kas ir par pusotru procentpunktu vairāk nekā  2005. gadā. Ienākumu kāpums šajā laika posmā gan bijis arī mājsaimniecībām zem vidusslāņa un virs tā, tomēr tas audzis lēnāk, kamēr Latvijas vidusslāņa mājsaimniecību kopējie ienākumi pat trīskāršojušies. Turklāt vidusslāņa ienākumu pieaugums bijis visaptverošs, proti, ienākumi līdzīgā ātrumā auguši gan turīgākajām, gan mazāk turīgajām šīs sabiedrības daļas mājsaimniecībām.

Salīdzinot Latvijas un Rietumvalstu vidusslāņa ienākumus un dzīves dārdzību, laika posmā no 2005. līdz 2016. gadam, secināts, ka tie ir izlīdzinājušies. Ja pirms vairāk nekā desmit gadiem vidējā mājsaimniecība Latvijā saņēma tikai ceturto daļu no Rietumeiropas mājsaimniecības ienākumiem, tad 2016.g – jau pusi.  Rietumeiropas valstu vidusslānim līdzvērtīgs dzīves līmenis ir aptuveni trešdaļai Latvijas iedzīvotāju. Kā skaidro «Swedbank» ekonomiste Linda Vildava, tas ir būtisks uzlabojums, salīdzinot ar 2005. gadu, kad šādu mājsaimniecību bija mazāk nekā desmitā daļa.

Foto: enterpreneur.eu

Viedokļi

Pievienot komentāru