Meklēšanas forma

Lietus 4 °C D vējš 5.4 m/s
Piektdiena, 2017. gada 24. NovembrisVārda dienu svin: Velta, Velda

«Tautastērpā nevar būt nekā nepareiza»

Ilze Knusle-Jankevica
Šodien Jelgavas kultūras namā atklāta izstāde «Mans tautastērps», kurā Ilzes Strēles fotogrāfijās iemūžinātas latviešu sievietes katra savā tautastērpā. Bildes papildina Gintas Zaumanes izšuvumi un Daces Sadakas dzejas rindas. «Šajā izstādē būtiskākais nav tas, cik katrs tautastērps ir autentisks, bet gan mūsu sajūtas, to uzvelkot, un attieksme pret to, kas mums pieder,» uzsver idejas autore fotogrāfe jelgavniece I.Strēle.

Ideja par sieviešu fotografēšanu tautastērpos radās 2015. gadā, un, kā uzsver fotogrāfe, tautastērpā nevar būt nekā nepareiza, jo tas ir tieši tāds, kādu to vēlas redzēt un valkāt tā īpašniece. «Arī agrāk nebija divu vienādu tautastērpu, jo katra meita un sieva tomēr gribēja ar kaut ko atšķirties,» norāda I.Strēle. To pierāda arī bildēm pievienotie stāsti, kuros katra izstādes «dalībniece» atklāj, kā nonākusi pie sava tautastērpa – nereti tas ir sakomplektēts no dažādu novadu tautastērpu elementiem, izvēloties sev atbilstošāko krāsu, formu.

Lai gan projekta gaitā fotogrāfijās ir iemūžinātas gandrīz simts sievietes, izstādē Jelgavā apskatāmas 48 – no tādām Latvijas vietām kā Bauska, Rīga, Auce, Ādaži, Jūrmala, Skrīveri, Ventspils, Beļava, Mērsrags, Tārgale, Grenctāle, Jūrkalne, Līvāni, Rēzekne, Bauska, Jaunbērze, Biksti, Priekule un, protams, Jelgava. Šajā izstādē izstāstīti 11 Jelgavas sieviešu stāsti. Piemēram, Mārīte Pumpure par savu tautastērpu sapņoja jau no bērnības, kad kādā lielās Rīgas veikala skatlogā ieraudzīja tautastērpa svārciņus. Toreiz pie tiem viņa gan netika, bet savu – Alsungas – tautastērpu mantoja no vīra vecmammas. Sabīne Petra teic, ka gandrīz vienmēr ir dziedājusi korī vai ansamblī un tautastērpā sajūt, ka ir latviete, turklāt, to uzvelkot, izjūt emocionālu pacēlumu. Savukārt Ingrīda Grantiņa sevis meklējumos bija devusies uz Indiju, kur atskārta, ka Latvija ir tā zeme, kas viņu enerģētiski uzlādē. Lai gan tautastērpu galvenokārt velk vasaras saulgriežos, viņa uzsver: mugurkauls uzreiz iztaisnojas un viņā ieplūst Zemgales sievietes starojums un lepnums.

Izstādes «odziņa» ir Gintas izšuvumi – sieviešu portreti ar vainadziņiem. «Vainags nav tikai tautastērpa detaļa, skaitumam, tas ir simbols, kurā ietverts prieks un mūžīga jaunība,» norāda G.Zaumane.

«Šis projekts ir kā lavīna, kas arī mūs, pārējos, mudina saglabāt tautas tradīcijas un sajust, ka esam latvieši,» sveicot idejas autores, izstādes atklāšanā teica pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics. Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne papildināja, ka šī izstāde raisa svētku sajūtas. «Manuprāt, īstākā svētku sajūta ir tā, kas nāk no sirds, un jūsu lepnums par savu dzimtu, pilsētu, novadu, vietu, no kurienes nākat, ir patiess. Un jo īpaši svarīgi tas ir Latvijas simtgades kontekstā,» tā viņa.

Izstāde kultūras nama 1. stāva galerijā būs apskatāma līdz 6. decembrim.

Foto: Ivars Veiliņš

Galerija

Viedokļi

Komentāri

Lietotāja Mārīte tautastērpā.  attēls

Savu tautastērpu saņēm mantojumā no vīra vecmāmiņas (nevis savas mammas), kura to mantoja no savas mammas... Sens tas stāsts un tērps.
Lietotāja Eduards attēls

Forši!

Pievienot komentāru

Saistītie raksti