Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 15 °C D-DR vējš 2.8 m/s
Otrdiena, 2018. gada 16. OktobrisVārda dienu svin: Daiga, Dinija, Dinārs

Iepazīstina ar latviešu aktierkino pirmsākumiem

www.jelgavasvestnesis.lv
Līdz 31. augustam Pārlielupes bibliotēkā apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde «Ceļā uz Latvijas Holivudu. Pa nacionālā aktierkino aizsākumu pēdām Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā». Ekspozīcija veltīta latviešu aktierkino sākotnei – aptuveni divdesmit gadu ilgam laika posmam pirms Otrā pasaules kara.

Amerikas kino vēsturē izstādē aplūkoto laika posmu dēvē par Holivudas zelta laikmetu, bet tikmēr Latvijā ar ierobežotiem tehniskajiem līdzekļiem, tomēr ar lielu entuziasmu mazos filmu uzņēmumos tapa vien pirmās filmas. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma kino saimniecību savā pārziņā pakāpeniski pārņēma valsts, izmantojot to kā vienu no sabiedriskās domas veidošanas līdzekļiem. Bet pēckara laikā, padomju okupācijas gados, kino attīstību iezīmēja rūpnieciskas ražošanas laiks – šajā laikā tapušas daudzas filmas, kuras tagad dēvējam par klasiku, sacīts izstādes aprakstā.

Ekspozīcija caur fotogrāfijām un citiem vērtīgiem priekšmetiem, piemēram, vēstulēm, rokrakstiem, dokumentiem, arī skaņu ierakstiem, sniedz iespēju ielūkoties vairāk nekā desmit filmās, kas iezīmē aktierkino attīstību no pirmajām mēmajām filmām, piemēram, «Es karā aiziedams» (1920), «Laiku viesulī», «Fricītis jūrmalā» (1921), «Psihe», «Vilkiem mests laupījums» (1922), «Lāčplēsis» (1930), līdz skaņu filmām – «Tautas dēls» (1934), «Dzimtene sauc» (1935), «Zvejnieka dēls» (1939), «Aizsprosts» (1940) – un pirmajai latviešu padomju aktierfilmai «Kaugurieši» (1941). Filmas strukturētas trīs daļās, apkopojot nacionālpatriotiskas, komiska rakstura filmas un melodrāmas. Izstāde arī atklāj, ka Latvijas aktierkino sākotne cieši saistīta ar teātri – profesionālie aktieri guva jaunu pieredzi kino, turklāt teātris bija vieta, no kurienes filmēšanas vajadzībām iegūt rekvizītus – ūsas un parūkas.

Ekspozīciju veidojusi Rakstniecības un mūzikas muzeja Krājuma izpētes nodaļas vadītāja Līvija Dūmiņa un mākslinieks Gundars Gulbis. Konsultante – kino zinātniece Inga Pērkone. Izstāde tapusi ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Foto: Pārlielupes bibliotēka

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti