Meklēšanas forma

Apmācies 7 °C R-ZR vējš 4.1 m/s
Svētdiena, 2017. gada 30. AprīlisVārda dienu svin: Lilija, Liāna

«Bez deguniem izskatās daudz labāk»

Jana Bahmane
Šodien, noslēdzoties izstādei «Vecās mežģīnes», Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī viesojās tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere. «Lai arī pie kā Edīte ķertos klāt, tur kaut kas top,» tekstilmākslinieci raksturoja Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.

«Lai kaut ko radītu, jābūt ierosinājumam, un šo darbu radīšanai mani iedvesmoja draudzenes, mākslinieces Dainas Dagnijas dāvinātās mežģīnes,» sacīja E.Pauls-Vīgnere. Viņa stāsta, ka mežģīnes esot stāvējušas, saliktas «kaudzīte», līdz vienu dienu radās kaisle, un darbi nāca viens pēc otra. Māksliniece mežģīnēm piegleznojusi sejas un matus, izveidojot dažādus tēlus. «Visi darbi ir skatāmi pretstatā vai profilā, jo tā vislabāk var izcelt mežģīņu tērpu. Un portretiem, kas gleznoti pretskatā, nav degunu, jo man šķita, ka bez tiem izskatās daudz labāk,» ar smaidu piebilda māksliniece.

Uz tikšanos ar mākslinieci bija ieradušies ne vien viņas mākslas cienītāji, bet arī laikabiedri, kas E.Pauls-Vīgneres mākslinieciskajām gaitām izsekojuši no apjomīgajiem gobelēniem līdz pat mežģīņu iemiesojumam mākslā. «Tornis pēc rekonstrukcijas darbojas jau sesto gadu, un šī ir pirmā izstāde, kas pulcējusi tik ievērojamu interesentu skaitu – ne vien jelgavniekus, bet arī Edītes Pauls-Vīgneres daiļrades cienītājus no citām Latvijas vietām,» sveicot mākslinieci, sacīja Jelgavas reģionālā Tūrisma centra vadītāja Anda Iljina. «Paldies par šiem skaistajiem darbiem, kuros senās mežģīnes atdzimst jaunās skaņās!»

Māksliniece vienmēr meklējusi jaunus mākslas virzienus, gan aužot apjomīgus gobelēnus, gan gleznojot un izmantojot par neiedomājamākos materiālus, kas viņas rokās pārtapuši mākslā. E.Pauls-Vīgnere neslēpa, ka jau šobrīd viņa dzīvo jaunās iedvesmās, darinot monumentālu tekstilmākslas darbu.

Latviešu tekstilmāksliniece E.Pauls-Vīgnere dzimusi 1939. gadā. Māksliniece 1962. absolvējusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu, 1968. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Viņas daiļradi raksturo monumentālas lielizmēra tekstīlijas, telpiskas darbu grupas, kā arī māksliniece strādājusi ar metālu, koku, stiklu un veidojusi kolāžas. 1971. gadā viņa kļuvusi par Latvijas Mākslinieku savienības locekli, 1995. gadā — Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedri. 1987. gadā saņēmusi Latvijas PSR Tautas mākslinieces goda nosaukumu, tāpat divas reizes saņēmusi Latvijas Mākslinieku savienības balvu.

Foto: Austris Auziņš

 

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti