Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 1 °C R-DR vējš 4.7 m/s
Trešdiena, 2017. gada 13. DecembrisVārda dienu svin: Lūcija, Veldze

Tikai katrs pats zina savu iespēju robežas

Jana Bahmane
«Katrs pats zina, cik daudz viņš var paņemt no savas enerģijas – tā ir ne vien ar skriešanu, bet ar jebkuru nodarbošanos. Katram pašam ir jāapzinās savas iespēju robežas, jo tās neviens cits nevar noteikt,» uzskata arhitekts un skriešanas entuziasts Dins Vecāns – līdz šim vienīgais, kurš apskrējis apkārt Latvijai, mērojot 1836 kilometrus pa valsts robežu. Šonedēļ Jelgavā sarunu ciklā «Cepums ar slavenību» notika tikšanās ar D.Vecānu, kā arī ar projekta «1836» idejas autoriem.

«Jau sen biju domājis par to, kā tas būtu apskriet apkārt Latvijai, bet biju šo ideju nolicis malā, līdz pamanīju projektu «1836» un nodomāju, ka tā ir ļoti laba doma – pasaulē ir izplatītas šādas tūrisma takas,» stāsta D.Vecāns. Projekta «1836» mērķis ir līdz Latvijas simtgadei nostaigāt katru kilometru un izveidot vienojošu tūrisma ceļu apkārt Latvijai, ko varētu mērot ikviens interesents, vienlaikus iepazīstot Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības. «Cepumā» viesojās arī šī projekta idejas autors Enriko Podnieks. «Gājām katru sestdienu un svētdienu, pulcējot lielu interesentu loku, un katru svētdienas vakaru aizvadījām koncertus brīvā dabā,» stāsta E.Podnieks. Šovasar «1836» komanda kopā ar brīvprātīgajiem maršruta izveidei veltījusi 19 nedēļas nogales, un izpētes gājieni turpināsies arī nākamgad.

«Man ir ļoti svarīgi noticēt idejai un gūt apziņu, ka tiešām to varu īstenot. Līdz lēmumam skriet apkārt Latvijai nonācu aptuveni pēc diviem, trim mēnešiem pārdomu,» par lēmumu piedalīties projektā stāsta D.Vecāns. Viņš ceļu apkārt Latvijai mēroja 22 dienās, ik dienu noskrienot teju divus maratonus jeb 80 kilometrus. «Sākumā biju domājis, ka varēšu dienā mērot simts kilometru, bet tad sapratu, ka 80 kilometri ir maksimālais, ko dienas laikā var pagūt, lai paspētu atgūt spēkus nākamajai dienai,» norāda skriešanas entuziasts. D.Vecāns atklāj, ka lielākais ieguvums šī skrējiena laikā bija cilvēku atbalsts un iesaistīšanās, jo ikviens interesents varēja viņam pievienoties kādā no posmiem. «Katrs man pievienojās ar savu mērķi – citam tas bija noskriet pirmos desmit kilometrus, kādam – pirmo maratonu, un tas bija mans lielākais dzinulis,» atklāj D.Vecāns. Viņš stāsta, ka ceļā, protams, nācies sastapties arī ar dažādiem izaicinājumiem – viens no tiem bija ūdenstilpju meklēšana, lai varētu atveldzēt muskuļus. «Aukstums vislabāk atjauno ķermeni un visefektīvāk to var panākt ar ledu, taču tas daudz kur nebija pieejams, un mums nācās meklēt ūdeni,» pieredzē dalās skrējējs.

Tāpat D.Vecāns ieskicēja arī arhitekta profesijas aizkulises, sacīdams, ka arhitekts ir sava veida psihologs. «Arhitekts ir vidutājs starp klientu, būvnieku un valdību. Ja ir idejas, ko nevar fiziski īstenot, ir jāatrod veids, kā pārliecināt klientu, ka cits variants ir daudz labāks, nenoliedzot viņa ideju,» uzskata D.Vecāns. Viņš atklāj, ka tikai nesen iemācījies atslēgties no darba un nestrādāt virsstundas, un skriešana te palīdz vislabāk. «Mana darba ikdiena bija negulētas naktis, termiņi, kas vienmēr spiež, bet skrienot es varu nedomāt par citām lietām, tādēļ vislabāk man patīk skriet vienam,» tā D.Vecāns.

Foto: no kultūras un mākslas centra «Nātre» arhīva

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti