Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 1 °C R-DR vējš 4.7 m/s
Trešdiena, 2017. gada 13. DecembrisVārda dienu svin: Lūcija, Veldze

Skolēni Jelgavā grib radošo eksperimentu laboratoriju

Ritma Gaidamoviča
Piedāvāt papildu kursus skolēniem inženierzinātnēs, izveidot radošo laboratoriju, kurā skolēniem attīstīt praktiskās iemaņas elektronikā un elektrotehnikā, eksakto zinātņu stundās skolēnus sadalīt grupās pēc spējām, lai tiem, kuriem padodas šie priekšmeti, nav jāgarlaikojas, bet pārējiem skolotājs var vairāk paskaidrot – šie ir daži no pilsētas jauniešu ierosinājumiem, kas vakar izskanēja 10. Jauniešu forumā «Es un Jelgava», kurā tika runāts par izglītības procesu un kvalitāti mūsu pilsētā.

Foruma paneļdiskusijā piedalījās vairāk nekā 100 jauniešu, kuri uzdeva jautājumus un izteica ierosinājumus pašvaldības pārstāvjiem: Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniecei Ritai Vectirānei, iestādes «Kultūra» projektu vadītājam Sandim Kalniņam, bērnu un jauniešu centra «Junda» vadītājas vietniecei Zanei Leikumai, Sporta Servisa centra vadītāja vietniecei Maijai Actiņai, Izglītības pārvaldes vadītājas vietniecei Tijai Aleksandrovai un Jelgavas Biznesa inkubatora vadītājam Ņikitam Kazakevičam.

Forumā izskanēja vairāki ierosinājumi, kas saistīti ar izglītības jomu, kā skolēnu idejas īstenot dzīvē. Viens no tiem ir Jelgavā izveidot radošo laboratoriju, kurā skolēniem attīstīt praktiskās iemaņas elektronikā un elektrotehnikā. Līdzīgu kāda darbojas Rīgas Tehniskajā Universitātē, kur tā izveidota ar uzņēmuma «Latvenergo» atbalstu. Skolēni atzina, ka šobrīd jau skolās un arī ārpus ir pieejami vairāki pulciņi, kuros var veikt dažādus eksperimentus, taču viņus nepamierina tas, ka tajos ir jādara konkrēti tas, ko liek pasniedzējs. Jaunieši vēlas paši brīvāk izpausties, eksperimentēt un šāda laboratorija to ļautu. Uz ko Izglītības pārvaldes pārstāve T.Aleksandrova atbildēja, ka jau šobrīd sāktas sarunas ar LLU par kopīgu projektu. Arī Jelgavas Biznesa inkubators domā par līdzīgas darbnīcas izveidi.

Uzlabojot izglītības kvalitāti skolās, jaunieši labprāt gribētu, lai eksakto priekšmetu apguvei skolēnus klasēs dalīt pa līmeņiem, līdz ar to mācību procesā tiktu nodrošināta individuālāka pieeja. Ar praktisko pieredzi dalījās Spīdolas ģimnāzijas vidusskolēni, uzsverot, ka viņu skolā jau tas veiksmīgi darbojas. Skolotājs, izmantojot dažādas darba metodes, atsevišķi māca tos, kuriem padodas šie priekšmeti, un tos, kuriem nepieciešams ilgāks laiks vielas apguvei. Spīdolas ģimnāzijas skolēni atzina, ka tas veiksmīgi īstenojas praksē un arī tiem skolēniem, kuriem tik labi līdz šim nav veicies konkrētajos priekšmetos, ir labāks vērtējums. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka šis ir labs priekšlikums jau ar reālu piemēru, ko varētu ieviest arī citās skolās.

Lai labāk sagatavotos centralizētajiem eksāmeniem, iestājeksāmeniem augstskolās, padziļinātu apgūtu eksaktos priekšmetus, vidusskolēni izteica vēlēšanos pilsētā pēc papildu kursiem šajos priekšmetos. Šobrīd jaunieši, kuriem tas esot nepieciešams, uz kursiem dodas uz kādu no Rīgas universitātēm, taču labprāt šādu iespēju izmantotu arī mūsu pilsētā. Speciālisti gan norāda, ka galvenā problēma visā valstī ir profesionālu mācībspēku trūkums minētajos priekšmetos.

Vairāki jauniešu jautājumi bija saistīti ar uzņēmējdarbību, viens no tiem par to, kur skolēniem doties, ja vēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Pie sevis uz pārrunām jauniešus aicina Biznesa inkubatora vadītājs Ņ.Kazakevičs, uzsverot, ka uzņēmējdarbībā galvenā nav ideja, bet gan vēlēšanās kaut ko darīt un komanda. Paši jaunieši pieaugušajiem arī uzdeva jautājumu par to, kā iedrošināt jauniešus iet un iesaistīties kādā interešu izglītības pulciņā vai uzsākt uzņēmējdarbību. Uz ko pieaugušie kā viens atbildēja – jāmeklē biedrs, jo divatā to darīt ir drošāk. Galvenais ir uzdrīkstēties spert pirmo soli.

Tika rosināts arī tas, lai Jelgavas kultūras namā vairāk rādītu latviešu jaunākās kinofilmas. Savukārt jauniešiem, kas sporto pietrūkst vieglatlētikas manēžas nodarbībām ziemas periodā. Tiesa, klausoties skolēnu jautājumus par iespējām izglītības, brīvā laika pavadīšanai Jelgavā, secināms, ka viena no būtiskākajām problēmām ir jauniešu neinformētība. Liela daļa nemaz nav painteresējušies vai tas jau tiek piedāvāts, vai nē. Piemēram, par Eiropas brīvprātīgā darba iespējām, par to, ka «Junda» nav domāta tikai pamatskolas klašu skolēniem, bet saistošas nodarbes šeit pieejamas līdz pat 25 gadu vecumam, par plašo sporta aktivitāšu piedāvājumu un citām iespējām, kuras jau šobrīd tiek nodrošinātas Jelgavā.

Jāpiebilst, ka tikai daļa jautājumu un ierosinājumu izskanēja publiski, liela daļa tika sarakstīti uz lapām un iesniegti izskatīšanai Jelgavas jaunatnes lietu speciālistei Jeļenai Grīslei, kura apkopos šo informāciju un sagatavos priekšlikumus pilsētas vadībai.

Foto: JV

 

Viedokļi

Pievienot komentāru