Meklēšanas forma

Lietus 4 °C D vējš 5.4 m/s
Piektdiena, 2017. gada 24. NovembrisVārda dienu svin: Velta, Velda

Viens punkts līdz pasaules līmenim

Anastasija Miteniece
Šogad pirmo reizi pasaules mēroga jauno profesionāļu meistarības konkursā «WorldSkills» tika pārstāvēta arī Jelgava – ceļazīmi uz konkursu izcīnīja jelgavniece Elīna Skrindževska. Viņa šobrīd apgūst konstruētājas modelētājas profesiju Jelgavas Amatu vidusskolā, bet konkursā Abū Dabī startēja kā apģērbu izgatavotāja, sacenšoties ar vēl 29 valstu dalībniekiem.

«Tas ir līdzīgi kā sportā – mūsu valstī sportists var būt ātrākais un labākais, bet, aizbraucot uz olimpiskajām spēlēm, nonāk vidē, kur viņa vecuma sportisti to pašu paveic vēl ātrāk, vēl labāk…» saka Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāve Inta Āne, skaidrojot, ka «WorldSkills 2017» konkursa laikā jaunieši varēja apjaust savu prasmju un zināšanu līmeni, pārliecināties par to, ka vēl ir kur augt, un pilnveidot savas iemaņas, vērojot citu valstu dalībnieku sniegumu, savukārt izglītības speciālisti – smelties pieredzi un pieeju, ko būtu derīgi izmantot apmācību procesā Latvijā.

Konkursa laikā katram dalībniekam bija jāveic praktiski uzdevumi un saspringtos apstākļos jāpierāda, ka viņi spēj strādāt ātri, kreatīvi un kvalitatīvi. E.Skrindževska paralēli mācībām Jelgavas Amatu vidusskolā strādā šūšanas uzņēmumā Jelgavā un piedalīties konkursā nolēma, skolotājas iedrošināta. «Nospriedu, ka konkurss varētu būt vērtīga pieredze,» atzīst jauniete, norādot, ka lielākais izaicinājums bija iesaistīties, savukārt vēlāk viss notika ļoti raiti: vispirms konkurss pilsētā, tad – Latvijas mērogā.

Pasaules konkursā jauniete izstrādāja augstās modes skices, šuva kleitu un izgatavoja dekorus, katru dienu lozējot uzdevuma prasības. Tas liedza iespēju iepriekš sagatavoties konkrētā uzdevuma izpildei, kā arī uz vietas saņemt savas valsts eksperta konsultācijas vai ieteikumus. Arī vērtēšanas kritēriji konkursā bija ļoti stingri – pēc 100 punktu sistēmas tiesneši vērtēja dalībnieku darba kvalitāti, darba materiālu ekonomisku izlietojumu, elementu sarežģītību, risinājuma vizuālās kvalitātes un daudzus citus parametrus. Savukārt vēlāk pēc speciālas formulas iegūto punktu skaits pārveidots 799 punktu sistēmā, lai varētu salīdzināt visu konkursantu sniegumu.

Elīna konkursā ieguva 699 punktus no 799 iespējamiem. Lai saņemtu pasaules līmeņa kvalitātes atzinību – ekselences medaļu, kas tiek pasniegta no 700 punktu rezultāta un apliecina ļoti augstu profesionālo līmeni –, jaunietei pietrūka tikai viena punkta. «Par rezultātu sākumā pat nedomāju – vienkārši gribēju pārbaudīt savus spēkus. Bet, kad uzzināju profesionāļu vērtējumu, biju pārsteigta – arī es varu, arī mani novērtē! Līdz pasaules līmeņa apliecinājumam pietrūka tikai viena punkta!» saka Elīna.

Konkursa kopvērtējumā Latvijas komanda 58 valstu konkurencē ierindojās 25. vietā.

Ieturētie eiropieši un piesātinātie latīņamerikāņi

«Ierodoties Abū Dabī, pirmās dienas bija liels apjukums – cik attīstīta infrastruktūra ir visapkārt un cik patiesībā vērienīgā konkursā esmu nonākusi,» stāsta Elīna. «Četru konkursa dienu laikā visiem dalībniekiem manā profesijā bija jāizpilda dažādi uzdevumi. Pirmajā dienā iepazinos ar savu darbavietu: lielā zālē bija 30 galdi ar pilnīgi jaunu tehniku un iekārtām – jaunām šujmašīnām, galdiem, gludekļiem un manekeniem. Tad katras dienas sākumā notika izloze, pēc kuras bija skaidrs dienas uzdevums. Piemēram, pirmajā dienā izlozēju veidot divas augstās modes tērpu skices, pieņemot, ka materiāls ir stingrs zīds, savukārt otrajā dienā jau lozēju kleitas parametrus, proti, ka tai jābūt simetriskai, ar kabatām, ar vidukli jostas vietā, kā arī ar savilkumu. Papildus kleitas šūšanai bija arī citi uzdevumi, teiksim, pusotras stundas laikā jāizveido kleitas dekors no materiāliem, kas atradās slepenajā kastē, un jāpieskaņo šis dekors kleitai. Neraugoties uz to, ka laiks bija vismaz divtik mazāk nekā nepieciešams darba paveikšanai, kleitas šūšanai visiem dalībniekiem piešķīra diezgan sarežģītu audumu,» tā Elīna, piebilstot, ka nācās sekot līdzi raksta savienojumiem, turklāt pie tik rakstainas kleitas grūti bija kombinēt arī kādus iederīgus papildelementus. «Šajā uzdevumā varēja redzēt arī kultūras īpatnības – piesātināti ar šķietami nesavienojamiem dekoriem bija, piemēram, Brazīlijas vai Kolumbijas dalībnieku darbi,» spriež jauniete. Kā papildu slogu viņa min arī darba norisi: «Tevi nemitīgi uzraudzīja un vērtēja. Apzinos, ka, man ir ļoti slikts ieradums saspraužamo adatu turēt lūpās. Ikdienas darbā tas paātrina tempu, bet konkursā tas ir ļoti nopietns darba drošības pārkāpums,» Elīna skaidro, ka vērtēta tika katra darbība, tostarp tas, cik ekonomiski dalībnieks izmanto materiālus.

Iziet no savas komforta zonas

«Man ļoti patīk šūt – daru to ātri, bet ļoti rūpīgi,» stāsta jauniete, norādot, ka viņas šūšanas prasmes uzteica arī vairāki konkursa eksperti, paslavējot gan tempu, gan kvalitāti, tomēr konkursa laikā nācās sastapties arī ar mazāk pieredzētām aktivitātēm. «Nācās iziet no savas komforta zonas un mācīties kvalitatīvi izpildīt gan tikai teorētiski zināmas, gan iepriekš vispār nezināmas lietas,» tā jauniete, uzsverot, ka par uzspraušanu jeb mulāžas tehniku uz manekena, kā arī lekālu izstrādi pirmo reizi uzzināja nacionālā konkursa gaitā, savukārt ar līdz šim teorētiski zināmo zīmēšanas tehniku nācās saskarties krietni augstākā līmenī.

I.Āne skaidro, ka pasaules līmeņa konkursā dalībniekam jāapliecina izcilas zināšanas un prasmes jebkurā ar profesiju saistītā jautājumā, proti, jābūt ļoti daudzpusīgam. «Pat izvēloties jebkuru izcilnieku jebkurā Latvijas pilsētā vai reģionā, mēs vēl nevaram cerēt, ka viņa zināšanas būs visaptverošas,» tā I.Āne, skaidrojot, ka arī paši labākie jaunieši pirms pasaules konkursa pusgada garumā mācījās pie savas jomas speciālistiem, lai augstā līmenī iegūtu un papildinātu tās prasmes un iemaņas, kuras bija vitāli nepieciešamas dalībai konkursā. «Dalībvalstu ambīcijas, resursi un pieeja konkursa gatavošanās procesam ļoti atšķiras. Piemēram, Ķīnā un Korejā, kas teju katru gadu šajā konkursā ir līderpozīcijās, dalībnieki vismaz pusgada garumā nometnēs gatavojas pasaules konkursam. Šo jauniešu prasmes ir tik ļoti automatizētas, ka dažkārt šķiet – viņi spētu savu darbu veikt pat aizvērtām acīm,» stāsta I.Āne. Savukārt Šveicē, Vācijā un Itālijas Dienvidtirolē konkursanti mācās pēc duālās profesionālās izglītības sistēmas, kur lielāko daļu laika praktizējas uzņēmumos, paralēli mācību iestādē iegūstot teorētiskās zināšanas dažas reizes nedēļā. Tā daudzveidīgas praktiskās iemaņas tiek trenētas jau teju no pirmās mācību dienas.

«Sākumā īstas zobu sāpes sagādāja rāvējslēdzējs»

«Jebkurā skolā ir centīgie un tie, kuri atsēž un pēc četru gadu mācībām nevar pat diegu ievērt šujmašīnā. Es esmu ļoti uzcītīga – vienmēr uzmanīgi klausos, pierakstu un izpildu, bet konkursa laikā sapratu, ka ar to nav gana, ja zināšanas nepielietoju praksē,» secina jauniete.

Šobrīd viņa strādā Jelgavas uzņēmumā «LanaVolo» par šuvēju, tomēr atzīst: konkursa uzdevumi paredzēja pielietot daudzveidīgas iemaņas, kas ir ne tikai šūšana, bet arī apģērba modelēšana un konstruēšana, ko parasti uzņēmumos uztic jau pieredzējušām šuvējām. «Nākotnē gribu atvērt savu šūšanas salonu, tādēļ apzinos, ka tikai ar šūšanu, kas man padodas, tas nebūs iespējams. Ja es vēlos sasniegt augstāku līmeni un pelnīt vairāk, man būs jāpārzina un jāmāk arī tas, ko apguvu konkursā, – gan zīmēšana, gan uzspraušana, gan lekālu izstrāde,» tā Elīna, norādot: redzot ķīniešu, korejiešu un krievu veikumu, kļuva skaidrs, ka arī viņas vecumā un pat bez lielas darba pieredzes var strādāt profesionāli – neviens taču neliedz kaut vai mājās praktizēties. «Sākumā arī man šūšana nepadevās tik labi – piemēram, iešūt svārkos rāvējslēdzēju bija īstas zobu sāpes. Tagad, pēc vairākiem prakses gadiem, tas ir vien pāris minūšu darbiņš,» atzīst Elīna, piebilstot, ka ir jāmeklē savām iemaņām atbilstošs darbs – sākumā tā var būt apģērba labošana, kas ļauj uzkrāt pieredzi. Atgriežoties mājās, Elīnai ir skaidrs, ka viņa grib turpināt darbu Jelgavā un krāt pieredzi. «Ceru, ka jau pēc laika varētu ne tikai šūt, bet arī sākt strādāt ar klientiem, izzināt viņu individuālās vēlmes un radīt jaunus apģērba modeļus.»

Starptautiskais konkurss «WorldSkills» notika jau 44. reizi, un šogad tas pulcēja 1300 jauno profesionāļu no 58 pasaules valstīm. Lai nonāktu līdz konkursa fināla atlasei un iegūtu iespēju pārstāvēt Latviju, jaunieši no profesionālajām izglītības iestādēm vecumā līdz 22 gadiem izturēja vairākas atlases kārtas: sākumā – savā skolā, pilsētā un reģionā, vēlāk – nacionālajā profesionālās meistarības konkursā «SkillsLatvia 2017». Kopumā vairāk nekā 30 Latvijas komandas kandidātu piedalījās VIAA atlasē astoņās profesijās, savukārt ceļazīmi uz pasaules mēroga konkursu ieguva tikai viens jaunietis katrā profesijā. Konkursā, kas norisinājās Apvienotajos Arābu Emirātos, Abū Dabī, vērienīgajā izstāžu kompleksā «ADNEC», Latvijas jaunieši sacentās tādās profesijās kā pavārs, skatlogu noformētājs, grafiskais dizainers, web lapu izstrādātājs, elektriķis, mēbeļu galdnieks, smagās tehnikas apkopes mehāniķis, kā arī apģērbu izgatavotājs. Jau pēc konkursa I.Āne secina, ka jauniešu lielākais izaicinājums ir mācīties plānot savu laiku un izvērtēt prioritātes. «Mūsu jauniešiem varbūt pietiktu zināšanu un prasmju, bet īpaši saspringtos darba apstākļos tiek pārbaudītas arī citas kvalitātes.»

Foto: no E.Skrindževskas personīgā arhīva

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti