Meklēšanas forma

Skaidrs laiks 13 °C R vējš 3.5 m/s
Svētdiena, 2017. gada 28. MaijsVārda dienu svin: Vilis, Vilhelms

Skolēni pēta Jelgavu

Jana Bahmane
No 21. līdz 23. aprīlim Rīgā notiks Latvijas 41. skolēnu zinātniskā konference, kurā Zemgales reģionu ar 38 zinātniski pētnieciskajiem darbiem pārstāvēs 51 jelgavnieks.

Daži skolēni savos zinātniski pētnieciskajos darbos pievērsušies mūsu pilsētas izpētei, izvērtējot Jelgavas infrastruktūru un sniedzot priekšlikumus tās iespējamiem uzlabojumiem, kā arī pētot vēsturiskās liecības un dokumentējot tās ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv uzrunāja jauniešus, lai noskaidrotu, kādu ieguvumu viņu izstrādātie darbi varētu sniegt Jelgavai.

 

Maketā atdzimis Jelgavas rātsnams

«Zināju, ka vēlos izstrādāt darbu mākslas sekcijā un veidot 3D modeli, tādēļ gāju pie skolotājiem un konsultējos, kādu Jelgavas ēku būtu vērtīgi pētīt. Man ieteica painteresēties Jelgavas muzejā, un tur satiku galveno krājuma glabātāju Aldi Barševski. Kopā ar viņu nonācām pie secinājuma, ka aktuāli būtu izveidot Jelgavas rātsnama maketu, jo atšķirībā no dažām citām vēsturiskām ēkām mūsu pilsētā nav saglabājušies pat rātsnama rasējumi – par Jelgavas rātsnamu liecina vien fotoattēli,» stāsta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skolniece Agnese Ločmele. Viņas zinātniski pētnieciskais darbs «Jelgavas rātsnama modelēšana, izmantojot vēsturiskās foto­grāfijas» ieguva augstāko novērtējumu mākslas zinātnes sekcijā Zemgales reģionā.

Vēsturiskos Jelgavas rātsnama fotoattēlus Agnese ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja palīdzību meklēja Latvijas un Vācijas arhīvos, savukārt vācu valodas skolotāja Ludmila Pāne palīdzēja iztulkot informāciju no vācu valodas. «Divos fotoattēlos līdzās Jelgavas rātsnamam bija iemūžināti cilvēki: vienā attēlā – sieviete, otrā – vīrietis, un tas kalpoja par orientieri aptuveno rātsnama izmēru aprēķināšanai. Pētot informāciju, atradu, ka 18. – 20. gadsimtā vidējais sievietes augums Latvijas teritorijā bija 162 – 165 centimetri, bet vīrieša – 172 – 175 centimetri. Izmantojot šīs zināšanas, aprēķināju ēkas izmērus – Jelgavas rātsnams bija monumentāls, jo ēkas pretskata fasāde bija 20 metrus gara, bet cilvēks nesniedzās pat līdz rātsnama palodzēm,» skaidro Spīdolas ģimnāzijas skolniece. Rasējumus Agnese izstrādāja programmā «AutoCAD», un tad tapa arī 3D modelis, kas elektroniskā vidē ļauj apskatīt objektu no visām pusēm. «Pētot fotoattēlus, noteicu arī aptuveno Jelgavas rātsnama krāsojumu – tas bija krēmkrāsas rozīgs ar brūngani sarkanu dakstiņu jumtu,» skaidro 12. klases skolniece.

Tehniski sarežģītākais process bijis maketa izveide – sākumā bija jāatrod vieta, kur to varētu īstenot. «Esmu ļoti pateicīga Jelgavas tehnikumam, kas atbalstīja mani, palīdzot izdrukāt modeli ar 3D printeri. Lai varētu izveidot pēc iespējas lielāku maketu, drukāju to pa detaļām, kuras vēlāk savienoju,» skaidro Agnese. Viņa norāda, ka telpisko detaļu drukāšanas process ildzis aptuveni mēnesi, jo bija nepieciešami vairāki mēģinājumi, lai novērstu tehniskās kļūmes, kas radās izdrukas procesā. Savienojot izdrukātās detaļas, Agnese izveidoja Jelgavas rātsnama maketu mērogā 1:100.

Līdztekus maketa izstrādei Spīdolas ģimnāzijas skolniece sava zinātniski pētnieciskā darba gaitā izveidoja arī izstādi «Jelgava laiku lokos», kas bija skatāma Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā, – tajā apkopoti 13 glezniecības un grafikas tehnikā darināti darbi, kuros Agnese no fotoattēliem iemūžinājusi Jelgavas rātsnamu, papildinot ekspozīciju ar Jelgavas skatiem mūsdienās. «Izstādē skatāms arī darbs, kurā es ar pildspalvu izstrādāju Jelgavas ģerboni, kas atradās virs rātsnama ieejas durvīm. Tajā latīņu valodā rakstīts teksts: «Šo pilsētas valdi lai Dieva labvēlība uztur, taisnība grezno»,» tā Spīdolas ģimnāzijas skolniece.

«Agrāk īpaši nebiju iedziļinājusies Jelgavas rātsnama vēsturē, bet, pētot informāciju, uzzināju, ka ēka atradās tirgus laukumā, tādēļ Jelgavā nebija rāts­laukuma. Mūsdienās šajā vietā – kultūras nama austrumu pusē – atrodas dzīvojamās ēkas,» stāsta Agnese. Rātsnamu uzcēla 1663. gadā, bet 1944. gadā, kad lielākā daļa Jelgavas pilsētas apbūves nodega, no ēkas bija palikušas vien ārsienas, un to nolēma neatjaunot. «Esmu ļoti gandarīta, ka izstrādāju šo darbu. Man ļoti palīdzēja darba vadītājs LLU Tehniskās fakultātes profesors un mans tehniskās grafikas skolotājs Olafs Vronskis un citi skolotāji. Pie zinātniski pētnieciskā darba sāku strādāt jau aizvadītā gada vasarā un kopumā tam veltīju aptuveni desmit mēnešus. Pat tad, kad biju svaru bumbu celšanas sacensībās Baltkrievijā, katrā brīvajā brīdī sēdēju un rasēju – daudzi nāca un interesējās, ko daru, un man bija iespēja nedaudz pastāstīt par Jelgavas vēsturi,» tā Agnese. «Pēc valsts konferences esmu nolēmusi savu darbu dāvināt Jelgavas muzejam, jo tā kolektīvs man daudz palīdzēja darba izstrādē.»

 

Pasta sala – vieta, kur rast atpūtu no pilsētas

«Pirms Pasta salas rekonstrukcijas pie mums uz skolu nāca projekta pārstāvji un stāstīja, kādas izmaiņas sagaida šo pilsētas teritoriju. Pats esmu aktīvs un daudz sportoju, tādēļ mani ieinteresēja iecere Pasta salā izveidot futbola laukumu, kura pagaidām gan tur vēl nav. Pasta sala turpina attīstīties, tādēļ vēlējos noskaidrot, vai jau šobrīd tā tiek maksimāli lietderīgi izmantota un kādas ir Pasta salas izmantošanas iespējas Jelgavas iedzīvotāju skatījumā,» stāsta Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Toms Pakulis.

Savā pētnieciskajā darbā, aptaujājot jelgavniekus vecumā no 15 līdz 65 gadiem, Toms secināja, ka lielākā daļa – teju 70 procenti – ir apmierināti ar Pasta salas infrastruktūru un sniegtajām iespējām, bet jelgavnieki saskata arī vairākus iespējamus uzlabojumus. «Daudzi ieteica, piemēram, nobruģēt gājēju celiņu, lai ērtāk varētu pārvietoties ar skūteri vai skrituļdēli, jo akmeņi no gājēju celiņa mēdz nonākt arī uz veloceliņa, tādējādi apgrūtinot pārvietošanos. Vēl jelgavnieki saskatīja iespēju ziemā Pasta salā ierīkot distanču slēpošanas trasi, kā arī pilnveidot āra trenažierus, jo šobrīd tie vairāk piemēroti zemas intensitātes aktivitātēm,» stāsta Toms. Jaunietis noskaidroja arī to, ka jelgavnieki Pasta salā labprāt redzētu vairāk koku, kuru ēnā vasarā patverties no saules, kā arī vairāk soliņu atpūtas brīžiem. «Daži izteica priekšlikumu Pasta salas amfiteātrī rīkot brīvdabas kino vakarus,» stāsta 11. klases skolnieks.

Toma pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa aptaujas dalībnieku Pasta salu apmeklē «Silvas» tējas namiņa un sakārtotās infrastruktūras dēļ, kā arī novērtē iespēju aktīvi pavadīt laiku svaigā gaisā, pastaigās uz Pasta salu dodoties reizi mēnesī vai biežāk. «Pasta sala ir teritorija, kur var gūt atelpu no pilsētas steigas, neizbraucot ārpus tās robežām,» vērtē jelgavnieks, kuram darba izstrādē palīdzēja Jelgavas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Jānis Ķusis. Toms secina, ka jelgavnieki Pasta salā vēlētos vairāk atpūtas un sporta pasākumu, jo kultūras aktivitāšu programma ir gana daudzveidīga un kvalitatīva.

 

Vēsturiskas liecības šodienas formātā

«Vēsturiskas liecības laika ietekmē izzūd, tādēļ kopā ar darba vadītāju Aleksandru Smirnovu nolēmu, ka būtu vērtīgi 3D formātā iemūžināt dažus Jelgavas pilsētvides objektus,» stāsta Jelgavas 5. vidusskolas 10. klases skolniece Diāna Bobriševa-Gončaruka, kas sava darba «Dronu pielietojums 3D attēlu iegūšanā vēsturisku vērtību dokumentēšanā» gaitā 3D formātā iemūžināja četrus kultūrvēsturiskus pieminekļus un vides objektus, tostarp trīs Jelgavā – Kurzemes hercogistes laika lielgabalus pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, keramiķes Ilzes Emses-Grīnbergas veidoto keramikas tēlniecības darbu «Čiekurs» un Artas Dumpes skulptūru «Prieks» pie LLU Meža fakultātes. Viņas darbs atzīts par labāko informātikas sekcijā Zemgales reģionā.

Skolniece stāsta, ka ar nolūku izvēlējusies mazāk zināmus objektus – tie vienkārši esot «iekrituši» acīs. Lai īstenotu šo ieceri, Diāna aptuveni trīs mēnešus mācījusies pārvaldīt bezpilota lidaparātu jeb dronu un tikai tad ķērusies pie izvēlēto objektu dokumentēšanas. «Katru objektu fotografēju aptuveni divas stundas, jo, lai izveidotu pilnvērtīgu 3D attēlu, nepieciešamas aptuveni 40 fotogrāfijas – bilžu skaits ir atkarīgs no objekta izmēra. Foto­grāfijas, kas tika uzņemtas dažādos leņķos no objekta centra, vēlāk ar programmas «Agisoft» palīdzību apkopoju 3D modelī,» skaidro 5. vidusskolas skolniece. Viņa papildina, ka viens no nozīmīgākajiem faktoriem objektu dokumentēšanā bijis saules stāvoklis – svarīgi, lai objekts būtu izgaismots vienmērīgi un nekur neveidotos ēna. «Tā kā darbu izstrādāju rudenī, kad laikapstākļi ir gana mainīgi, nebija viegli plānot darbu. Ja gadījās skaists un sauss laiks, ņēmu dronu un devos strādāt,» tā Diāna. 3D attēls ļauj objektu apskatīt no visām pusēm, kā arī pietuvināt un sīkāk izpētīt dažādas detaļas – tā objektu iespējams iemūžināt kvalitatīvi un pārskatāmi.

«Strādājot pie šī darba, mums ar skolasbiedriem radās ideja izveidot savu mācību uzņēmumu, piedāvājot 3D attēlu veidošanas pakalpojumu dažādiem uzņēmumiem – ne vien vēsturisku liecību dokumentēšanai, bet arī citām vajadzībām. Šo ideju plānojam īstenot jau tuvākajā laikā,» iecerēs dalās Diāna.

 

Labprāt apmeklētu kino savā pilsētā

«20. – 30. gados Jelgavā darbojās aptuveni pieci kinoteātri, bet nu jau 11 gadus, kopš savu darbību pārtrauca «Kino 19», mūsu pilsētā kinoteātra nav. Bieži dzirdu jauniešus runājam par kino nepieciešamību Jelgavā – tas joprojām ir ļoti aktuāli,» stāsta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. klases skolniece Rebeka Zaksa, kas pētīja tematu «Kinoteātris Jelgavā kā pieprasīta jelgavnieku atpūtas un izklaides vieta». Sava darba gaitā Rebeka noskaidroja, kas būtu nepieciešams, lai kino Jelgavā funkcionētu veiksmīgi.

Pētot informāciju, Rebeka secināja, ka «Kino 19» nebija ļoti apmeklēts, jo tā repertuārā netika iekļautas aktuālākās filmas, tāpēc liela daļa jelgavnieku devās uz kino Rīgā. «Veicot anketēšanu, noskaidroju, ka jelgavnieki kino apmeklē aptuveni reizi pusgadā un biežāk – vienreiz mēnesī, bet, ja kinoteātris būtu Jelgavā, apmeklējumu skaits pieaugtu,» stāsta Spīdolas ģimnāzijas skolniece. Viņa noskaidroja, ka, pēc jelgavnieku domām, kinoteātrim būtu jāatrodas pilsētas centrālajā daļā, kā arī svarīgi, lai blakus būtu sabiedriskā transporta pietura. Savukārt kā adekvātu cenu par kino seansu aptaujas dalībnieki minēja 5 – 10 eiro, papildina Rebeka.

Viņa norāda, ka tikai aptuveni seši procenti aptaujas dalībnieku uzskatījuši, ka kino Jelgavā nav nepieciešams. «Kad sāku strādāt pie šī darba, vēl nezināju, ka kinoteātri plānots izveidot jaunajā satiksmes terminālī, tādēļ būtu interesanti pārbaudīt, vai tiešām kino Jelgavā būs tik apmeklēts, cik rāda mana pētījuma rezultāti. Taču domāju, ka jelgavnieki varētu apmeklēt kino arī Rīgā, jo daudzi tur strādā un pavada lielāko dienas daļu, savukārt ģimenes ar bērniem varētu novērtēt iespēju doties uz kino seansiem Jelgavā, jo tas ievērojami samazinātu izmaksas un laika patēriņu,» stāsta Spīdolas ģimnāzijas skolniece. Viņai darba izstrādē palīdzēja Spīdolas ģimnāzijas direktore un kulturoloģijas skolotāja Ilze Vilkārse.

Foto: Austris Auziņš

Viedokļi

Komentāri

Lietotāja Zuze attēls

Es arī PAR KINO Jelgavā!

Pievienot komentāru

Saistītie raksti