Meklēšanas forma

Neliels lietus 2 °C D-DA vējš 5.3 m/s
Svētdiena, 2018. gada 9. DecembrisVārda dienu svin: Tabita, Sarmīte

Jelgava – labās prakses piemērs iekļaujošajā izglītībā

Ritma Gaidamoviča
Šodien Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē (PII) «Rotaļa» notika konsultatīvās padomes «Izglītība visiem» dalībnieku izbraukuma sanāksme «Skola – gatava dažādībai?», kurā galvenais sarunu temats bija iekļaujošā izglītība. Jelgava sanāksmei izraudzīta, jo šis ir viens no labās prakses piemēriem pirmsskolas posmā – mūsu pilsēta ir viena no tām, kurā nekad nav bijušas un arī šodien nav speciālo PII. Bērni ar īpašām vajadzībām tiek integrēti parastajos bērnudārzos, un pašvaldība nodrošina dažādus atbalsta pasākumus.

Sanāksmē piedalījās pārstāvji no UNESCO Latvijas nacionālās padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas, nevalstiskajām organizācijām un Jelgavas Izglītības pārvaldes.

Šobrīd ir nozīmīgs Latvijas izglītības sistēmas attīstības posms: tiek pilnveidots izglītības saturs, diskutēts par atbilstošām mācību metodēm un vērtēšanas sistēmu, kā arī par izglītības vidi, kas piemērota dažādiem bērniem – gan iekļaujošās izglītības kontekstā, gan saistībā ar ieceri skolas gaitas uzsākt jau no sešu gadu vecuma. Šodien sanāksmē uzklausīts redzējums par pirmsskolas nozīmi Latvijas izglītības sistēmā, atbalstu bērniem ar īpašām un speciālām vajadzībām un iekļaujošas izglītības vides radīšanu, un runāts par to, kā nodrošināt iekļaujošu, attīstošu un radošu mācību vidi visiem.

Semināra vadītāja UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika atzina, ka Jelgava jau daudzus gadus ne tikai domā, bet arī daudz dara, īstenojot iekļaujošo izglītību pilsētas izglītības iestādēs. Viens no pierādījumiem tam ir PII «Rotaļa», kas iekļaujošo izglītību īsteno jau 20 gadus. Bērnudārzā darbojas speciālās grupas, bet liela daļa bērnu ar īpašām vajadzībām tiek integrēti parastās grupās.

Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza sanāksmes dalībniekiem pastāstīja, ka pašvaldības bērnudārzos tiek īstenotas vairākas speciālās izglītības programmas, kurās mācās 166 bērni ar īpašām vajadzībām, kas ir 5,3 procenti no kopējā pirmsskolnieku skaita mūsu pilsētā. Šie bērni tiek vai nu iekļauti grupās, vai mācās atsevišķās grupās. «Mūsu novērojums – ar katru gadu arvien vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām aug un attīstās kopā ar saviem vienaudžiem, kuriem nav nepieciešams speciāls atbalsts,» saka G.Auza, uzsverot, ka pašvaldība sniegusi lielu ieguldījumu, bērnudārzos nodrošinot atbalsta personālu – izglītības psihologu, fizioterapeitu, logopēdu, speciālo pedagogu. «Mums visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir pieejamas arī medicīnas māsas, kurām algu maksā pašvaldība. Zinām, ka citviet Latvijā no šāda speciālista iestādēs atsakās,» piebilda G.Auza. 

Tāpat sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar to, cik daudz Jelgava darījusi vides un infrastruktūras uzlabošanā, domājot arī par bērniem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, mums trijos bērnudārzos ir peldbaseins, divās PII bērniem pieejama sāls istaba veselības uzlabošanai, PII «Ķipari» darbojas dabas vides estētikas studija, kurā pieejama karsto smilšu iekārta. «Varam lepoties, ka ar pašvaldības atbalstu sešgadniekiem un 1. un 2. klašu skolēniem Jelgavā tiek nodrošināta obligātā peldētapmācība,» sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja, piebilstot, ka Veselības veicināšanas programmas gaitā PII «Zīļuks» audzēkņiem šobrīd ir iespēja bez maksas apgūt arī slidošanas prasmes.

Vēl viens no mūsu plusiem, runājot par iekļaujošo izglītību, ir tas, ka jau vairākus gadus mūsu pilsētā darbojas Iekļaujošās izglītības atbalsta centrs, kurā ģimenes var saņemt psihologa, logopēda un speciālā pedagoga atbalstu.

Attiecībā uz nākotnes plāniem, G.Auza atklāja, ka no nākamā mācību gada ir iecere Jelgavā īstenot vēl vienu speciālo mācību programmu bērniem ar dzirdes traucējumiem. Tāpat viņa piebilda, ka šobrīd norit Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukcija, kurā tiek rasti risinājumi, lai ēka būtu pieejama cilvēkiem ar jebkāda spektra traucējumiem.

«Es nevaru noliegt, ka mums ir arī problēmas attiecībā uz iekļaujošo izglītību. Mūsu novērojums – šobrīd sabiedrībā esam iemācījušies sarunāties. Par savām problēmām nestāsta tikai draugiem, bet dodas arī uz institūcijām, piemēram, uz Izglītības pārvaldi, un visi kopīgi domājam, kā to novērst. Uzskatu, ka visas situācijas ir risināmas, galvenais, ir jārunā,» secina G.Auza.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»

Viedokļi

Pievienot komentāru