Meklēšanas forma

Lietus 4 °C D vējš 5.4 m/s
Piektdiena, 2017. gada 24. NovembrisVārda dienu svin: Velta, Velda

Izglītība caur videi draudzīgu attieksmi

Jana Bahmane
«Mūsu pieredze rāda, ka ekoloģiskās tēmas integrēt darba ikdienā nav grūti. Tā nav izrādīšanās citiem, bet mūsu dzīvesveids – liela daļa bērnudārza darbinieku un audzēkņu uz iestādi brauc ar riteni, ziemas un rudens periodā dzeram pašu audzētas tējas, kopīgi gatavojam īpašos ķirbju čipsus ar kanēli un ķiploku, bet medmāsa aukstajā laikā taisa ķiploku uzlējumu, ko bērni iesaukuši par «Misteru Ķiplociņu». Tāpat bērni daudz laika pavada svaigā gaisā – ziemā rīkojam Sniega dienas, bet vasarā izvietojam piepūšamos peldbaseinus,» stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Zīļuks» vadītāja Inga Donova. «Zīļuks» un «Lācītis» bija Ekoskolu programmas aizsācēji Jelgavā – abi bērnudārzi šajā iniciatīvā iesaistījās 2015. gadā, bet šī mācību gada sākumā saņēma starptautisko Zaļo karogu, kas apliecina abu iestāžu rūpes par apkārtējo vidi.

Ekoskolu programma Latvijā tiek īstenota jau 15. gadu, un tajā piedalās vairāk nekā 200 izglītības iestāžu – no pirmsskolas līdz pat augstskolām. Šogad ekoskolas sertifikāts piešķirts arī Jelgavas 2. pamatskolai.

«Tā bija Jelgavas pašvaldības iniciatīva, ka mūsu bērnudārzam, kurš pilsētā sāka strādāt 2015. gadā, ir jābūt atšķirīgam. Es pati esmu zaļi domājoša un, jau strādājot «Vārpiņā», centos to integrēt savā darba ikdienā, tādēļ, kļūstot par «Zīļuka» vadītāju, ap sevi veidoju līdzīgi domājošu komandu. Jau pirmajā darbības gadā pieteicāmies Ekoskolu programmai un uz sadarbību aicinājām arī vecākus, lai videi draudzīgu attieksmi veicinātu ne vien bērnudārzā, bet arī Jelgavā un Latvijā kopumā,» par iesaistīšanos vides izglītības programmā stāsta I.Donova.

«Zīļukam» kā jaunai iestādei tas bija sākotnējais mērķis, taču «Lācītim» – veids, kā iestādei ar vairāk nekā 50 gadu senām tradīcijām piešķirt jaunu elpu. «Mēs domājām, kā atdzīvināt mūsu bērnudārzu, ieviešot ko jaunu. Globāli daudz vairāk cilvēku sāk pievērsties vides izglītības jautājumiem, un arī mēs pievienojāmies ekoskolu kustībai,» norāda pirmsskolas izglītības iestādes «Lācītis» vadītāja Sandra Nāckalne.

Bērndārznieki novākuši kartupeļu ražu

Jelgavas novadā ir vairākas izglītības iestādes, kas Ekoskolu programmā darbojas jau ilgus gadus, piemēram, Aizupes pamatskola šogad saņēma jau 11. Zaļo karogu, Šķibes pamatskola – 10., Vilces pamatskola ar Zaļo karogu apbalvota jau sesto reizi, taču Jelgavas pilsētā ekoskolas statuss ir vien trim mācību iestādēm, un uzrunātie pedagogi vērtē, ka, iespējams, iemesls tam ir pārliecība, ka pagastos Ekoskolu programmu īstenot ir vieglāk. «Taču, mūsuprāt, tieši pilsētā ir nepieciešamas ekoskolas – ja Rīgā tādas ir, tad Jelgavā vide ir vēl piemērotāka!» vērtē «Lācīša» vadītāja. Gan šajā pirmsskolas izglītības iestādē, gan «Zīļukā» ir izveidotas siltumnīcas, kur bērni kopā ar skolotājām audzē, piemēram, tomātus, papriku. Tāpat bērnudārzos ir āra dobes, kur aug kabači, burkāni, un «Lācīša» bērni šogad novākuši kartupeļu ražu. «Bērni paši sēj, ravē, laista – vasarā laistīšana ir interesantākais process. Katra ražas novākšana bērniem ir kā brīnums. Izaudzētos dārzeņus mēs ienesam iekšā, izpētām to krāsu, formu un citas īpašības. Tāpat mēs saglabājam sēklas, lai iesētu tās nākamgad,» stāsta I.Donova.

Bet Jelgavas 2. pamatskolā pērn izveidota Zaļā klase, kur skolotāji ir aicināti iespēju robežās vadīt mācību stundas – īpaši vērtīga šāda klase ir pēcpusdienas stundām, kad bērniem ir grūtāk koncentrēties mācībām. «Viss ir atkarīgs no vēlmes – arī pilsētā var veiksmīgi īstenot Ekoskolu programmas nosacījumus. Esam aizsākuši tradīciju pie skolas stadiona stādīt kokus. Šajā pavasarī 9. klašu skolēni kopā ar pirmklasniekiem iestādīja ozolu, un daži pat pirms eksāmeniem devās pie šī ozola smelties spēku,» stāsta Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ināra Keiša.

Pārtikas atkritumi iestādē ir samazinājušies uz pusi

Ekoskolu programmas dalībnieki vides izglītības jautājumus iekļauj gan mācību programmā, gan sadzīvē. Piemēram, Jelgavas 2. pamatskolā vides tēmas regulāri tiek aplūkotas klases stundās, ko gatavo kā skolotāji, tā arī paši bērni, vienaudžiem prezentējot dažādus tematus. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs mācību process notiek caur spēli – bērnudārzos atklāj, ka vides zinības apgūst arī caur pašu iestudētām teātra izrādēm, apspēlējot, piemēram, to, cik nelietderīgi mēs izlietojam pārtiku, kāpēc jāšķiro atkritumi. «Protams, sākumā bija jāpiedomā, kā zaļo domāšanu ieviest savā logopēdes darbā, un atradu labu risinājumu – šķirošanas spēli, kurā bērns mācās šķirot atkritumus, izvēloties, kurā tvertnē ko likt, un vienlaikus runā līdzi,» stāsta bērnudārza «Lācītis» logopēde Inese Osīte, kuras dēls šopavasar pabeidza šo izglītības iestādi. Viņa papildina, ka var spriest ne tikai kā logopēde, bet arī kā mamma – arī viņas dēlam ir iepaticies šķirot atkritumus, tādēļ to sākusi darīt visa ģimene. «Kad pultij beidzas baterijas, bērns man saka: nemet ārā, nesīsim uz šķirošanas vietu,» atklāj I.Osīte, piebilstot, ka šāda bateriju savākšanas kastīte ierīkota arī bērnudārzā.

Visu uzrunāto mācību iestāžu kolektīvi šķiro atkritumus, vāc makulatūru un baterijas, bet «Lācītī» ir pat komposta bedre organiskajiem atkritumiem. «Ir patīkami no rīta redzēt, kā vecāki kopā ar bērniem vispirms dodas pie atkritumu tvertnēm, lai sašķirotu atkritumus, un tad nāk uz grupiņu. Ne visiem ir pieejami dalīto atkritumu konteineri, tādēļ aicinām izmantot mūsu,» tā «Zīļuka» vadītāja I.Donova. Tāpat mācību iestādes ik gadu aktīvi piedalās Lielajā talkā, vienojot ne vien pedagogus un bērnus, bet arī viņu vecākus. «Mēs ik gadu talkojam trīs vietās – skolas teritorijā, Būriņu ceļa rajonā un valsts mežos, tīrot grāvjus un meža teritoriju,» stāsta I.Keiša. 

Vēl «Zīļuks» un «Lācītis» iesaistījušies ekoskolu mācību programmā «Ēdam atbildīgi», kuras mērķis ir samazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Abās iestādēs pēc visām ēdienreizēm tiek svērti pārpalikumi, lai apzinātos, cik daudz produktu aiziet zudumā. «No pagājušā gada mūsu audzēkņi paši liek ēdienu uz šķīvja, uzliekot ne mazāk par normu, bet tālākais ir pēc viņu izvēles. Bērni paši izkārto ēdienu sev pievilcīgā veidā, pievēršoties tam ļoti atbildīgi, un pārtikas atkritumi iestādē ir samazinājušies uz pusi,» stāsta «Zīļuka» vadītājas vietniece izglītības jomā un ekoskolu koordinatore Ludmila Kudreņicka. No oktobra šo praksi īsteno arī «Lācītī».

«Mamm, nepērkam sulu veikalā!»

«Agrāk mums mājās bija tikai viena atkritumu tvertne, taču tagad mēs atkritumus šķirojam, kā arī vācam makulatūru un baterijas. Tāpat puikas ļoti seko līdzi tam, ko ēd, aicinot arī mūs izvēlēties vietējo produkciju. Reiz veikalā viņi man teica: mamm, nepērkam sulu veikalā – mēs taču to varam izspiest mājās!» stāsta «Zīļuka» audzēkņu Toma un Knuta mamma un Ekopadomes locekle Rita Bartuševica. Viņa papildina, ka dēli labprāt arī mājās paši liek sev ēdienu uz šķīvja, kā arī izslēdz elektrību telpā, kurā neviens neatrodas, – tas ir kļuvis par ieradumu.

Jelgavas 2. pamatskolas kolektīvs atzīst, ka, esot Ekoskolu programmā, nekas daudz nav mainījies, jo arī iepriekš izglītības iestāde domājusi par zaļo dzīvesveidu, bet tagad tas ir jādokumentē. 2. pamatskolas Ekopadomes dalībnieces 9. klases skolnieces Taisija Gricenko un Anastasija Sirotkina stāsta, ka arī pirms tam ģimenē šķiroti atkritumi un piedomāts par vides jautājumiem, bet tagad, uzzinot vairāk par vides piesārņojumu, biežāk brauc ar riteni un pārvietojas kājām. «Mēs piedalāmies dažādos konkursos, piemēram, «Mežotājs» un «Melniem dūmiem sakām nē, ar riteni ir jārullē», dodamies izglītojošās ekskursijās. Mūsu skolā gandrīz pie katra loga ir putnu būrīši, ko izgatavojam paši un dāvinām arī citām iestādēm. Šīs aktivitātes ļoti saliedē,» saka meitenes.

Bet «Lācītis» aicinājis vecākus jubilejās uz dārziņu nest pašceptus našķus, kuru sastāvā nav palmu eļļas. «Mums kā pieaugušajiem ir izvēles iespēja – darīt pareizi vai nepareizi, un tieši šis ir vecums, kad bērniem varam  parādīt pareizo ceļu,» vērtē «Lācīša» vadītājas vietniece un ekoskolu koordinatore Santa Zgrunda.

Pašu šūti iepirkumu maisiņi no veciem krekliem

Ik gadu ekoskolas ir aicinātas piedalīties Rīcības dienās, kad to dalībnieki uzrunā plašāku sabiedrību. «Piemēram, pērn mēs vecākus aicinājām izgatavot iepirkumu maisiņus no veciem krekliem, džemperiem, un visi «Zīļuka» audzēkņi kopā devās uz tirgu, runāja ar zemniekiem, stāstīja, kādēļ ir šeit, – šāda akcija, protams, piesaistīja sabiedrības uzmanību. Daži vecāki neticēja, ka trīsgadnieki var aiziet uz tirgu kājām, bet, izrādās, viss ir iespējams!» tā «Zīļuka» vadītāja. Savukārt «Lācītis» pērn bērnu bibliotēkā «Zinītis» rīkoja izstādi «Mēs – par tīru zemi», kā arī organizēja ekspresintervijas lielveikalos, iztaujājot pircējus par to, kādēļ jālieto auduma iepirkumu maisiņi, un dāvināja paštaisītus maisiņus tiem, kas atbildēja visprecīzāk. Tāpat viņi rīkojuši degustācijas, lai izprastu, kā garšo cepumi ar palmu eļļu un bez tās, un citus pasākumus.

Dienvidāfrikas ekoskola liek aizdomāties par ūdens vērtību

Ekoskolas regulāri piedalās forumos, daloties pieredzē ar Latvijas un ārzemju vides izglītības programmas dalībniekiem. «Esam ieguvuši daudz domubiedru un draugu Latvijā un ārvalstīs – strādājam ar vienotu mērķi, bet metodes katrai mācību iestādei atšķiras, tādēļ šādi forumi ir ļoti vērtīgi. Piemēram, kādā forumā kolēģi no Dienvidāfrikas lika aizdomāties, cik patiesībā nelietderīgi mēs izlietojam ūdeni, jo viņiem tam ir lielāka vērtība,» norāda L.Kudreņicka. Tāpat Ekoskolu programmas dalībnieki novērtē sadarbību starp izglītības līmeņiem. «Kad izlēmām iesaistīties programmā, braucām uz citām ekoskolām, iepazināmies ar viņu darbību, un arī šobrīd mēs turpinām to darīt. Mūsu bērnudārzā ir daudz bērnu no līnijām, tādēļ devāmies pieredzes apmaiņā uz Aizupes pamatskolu, kur, iespējams, mācīsies daļa mūsu audzēkņu. Šī pēctecība ir ļoti nozīmīga, lai bērni pirmsskolas izglītības iestādē apgūto varētu turpināt skolā, un mums ir prieks, ka programmā iesaistījusies 2. pamatskola,» vērtē S.Nāckalne.

Arī 2. pamatskola iecerējusi paplašināt savu tradicionālo Putnu dienu pasākumu, aicinot tajā iesaistīties ne vien kaimiņu skolas, bet arī pirmsskolas izglītības iestādes. Visu uzrunāto mācību iestāžu pārstāvji piekrīt, ka Ekoskolu programmas aktivitātēs labprāt iesaistās ne vien pedagogi, bērni un viņu vecāki, bet arī mācību iestāžu tehniskais personāls. «Mūsu mērķis ir caur bērniem uzrunāt vecākus, un viņi savukārt šo informāciju caur savu rīcību nodod tālāk sabiedrībai. Ir patīkami, ka mums zvana izglītības iestādes no citiem reģioniem, sakot, ka labprāt par mūsu pieredzi uzzinātu vairāk,» tā I.Donova.

Jāpiebilst, ka šogad Ekoskolu programmai pievienojusies arī Jelgavas 4. vidusskola, kura pretendēs uz ekoskolas statusu.

Foto: No JV arhīva

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti