Meklēšanas forma

Apmācies -1 °C A-ZA vējš 3.1 m/s
Piektdiena, 2018. gada 14. DecembrisVārda dienu svin: Auseklis, Gaisma

Inženierzinātnes jau no 1. klases

Kristīne Langenfelde
No nākamā mācību gada Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā sāks darboties jauna inovatīva interešu izglītības programma – IT/inženierzinātnes –, kurā iesaistīties aicināti skolēni no visām pilsētas izglītības iestādēm. Nodarbības sāksies septembrī, bet jau šobrīd vecāki savus bērnus aicināti pieteikt jaunajā interešu izglītības programmā.

Kā skaidro Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, šis ir viens no pirmajiem redzamajiem soļiem pretī jaunajai izglītības satura reformai mūsu pilsētā. «Pašvaldība jau ilgāku laiku strādā, lai Jelgavā īstenotu izglītības satura reformu, un pavasarī katrai skolai tika dots uzdevums izvērtēt savas iestādes attīstības virzienus. Katrai skolai pilsētā ir jāveido savs spēcīgs attīstības virziens, kas ļautu paaugstināt izglītības kvalitāti Jelgavā un iekļauties arī valsts kopējā izglītības reformā. Tehnoloģiju vidusskolai, kas vairāku gadu garumā īsteno informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu attīstības virzienu, iespējams, šis uzdevums bija vienkāršāks, jo nevajadzēja domāt jaunu virzienu, kurā attīstīties. Tieši tāpēc jau pavasarī skola pēc pašvaldības aicinājuma sāka īstenot pirmo soli – sadarbībā ar Izglītības pārvaldi izstrādāja jaunu interešu izglītības programmas piedāvājumu, savukārt pašvaldība no savas puses to finansiāli atbalstīja, piešķirot līdzekļus programmas mācību materiālu iegādei, kā arī pedagogu nodrošinājumam. Inženierzinātnes šobrīd ir vienas no pieprasītākajām darba tirgū, un, attīstot šīs spējas jau no 1. klases, mēs Jelgavas skolēniem nodrošināsim būtiskas priekšrocības, vēlāk izvēloties studēt un strādāt šajā nozarē,» jaunās programmas izveidi pamato A.Rāviņš.

Jāsāk ar zināšanām, nevis tehnoloģijām

Tehnoloģiju vidusskolas direktores vietnieks IT jautājumos un viens no jaunās interešu izglītības programmas izstrādātājiem Kaspars Antonevičs uzsver, ka patlaban katra skola var iegādāties jaunāko 3D printeri un modernākās interaktīvās tāfeles, taču tas vēl nenodrošina zināšanas informācijas tehnoloģiju vai inženierzinātņu jomā. «Arī skola ir sava veida biznesa modelis, un uzskatu, ka tieši tā šobrīd to arī vajadzētu uztvert – ieguldīt tikai tad, ja zini, ka būs atdeve. Tāpēc pašvaldības aicinājumu veidot jaunu interešu izglītības programmu uztvērām ļoti nopietni. Mūsuprāt, ir jāsāk ar plašu redzesloku, izpratni un ieradumu eksperimentēt, nevis ar jaunākajām tehnoloģijām. Vēlamies panākt, lai skolēni, darbojoties jaunajā interešu izglītības programmā, caur informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu prizmu, kas pēc būtības būs kompetencēs balstīta izglītība, sākotnēji apgūst pamatiemaņas – spēju darboties komandā, izteikt savu viedokli, nebaidīties būt radošam, saskatīt lietu likumsakarības –, un tikai pēc tam, kad skatījums uz pasauli kļuvis plašāks, jaunieši spēs radīt tās inovācijas, ko no viņiem sagaida darba tirgus vai biznesa vide.»

Noturēt uzmanību

«Strādājot pie jaunās programmas, sapratām, ka jāatrod veids, kā noturēt skolēna uzmanību un neļaut apsīkt interesei par tik sarežģītu zinātni. Mūsuprāt, to var panākt ar nepārtrauktu mainību. Jaunajā programmā esam paredzējuši, ka audzēkņi katru mēnesi darbosies citā jomā: septembrī sāksim ar darbu komandā, jo tieši šīs kompetences mūsdienu darba tirgū ļoti pietrūkst, oktobrī apgūsim robotiku, novembrī – metāla konstruktorus. Jāsaprot, ka mūsu uzdevums nav uzreiz radīt šedevrus, bet sākt ar pamatiem. Šobrīd ne vienam vien bērnam grūtības sagādā satvert sīkās konstruktora detaļas, jo viņiem ir labi attīstīts īkšķis, ko veicina regulāra mobilā tālruņa lietošana, bet sīkā motorika jeb roku pirkstu kustību koordinācija ir ārkārtīgi vāja,» stāsta K.Antonevičs.

Mainoties tēmām, interešu izglītības programmā mācību gada laikā skolēni apgūs arī darbošanos ar 3D pildspalvām, droniem, video­montāžu, atdalot skaņu, dažādus plānus, algoritmu kārtis un citas tehnoloģijas.

Paplašināt redzesloku un aizraut

Tomēr mainības galvenais mērķis nav izklaide. «Mēs vēlamies sniegt bērniem praktisku pieredzi, darbojoties ļoti plašā informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu laukā, veidojot ne tikai redzesloku, bet arī mudinot tajā atrast savu specifiku plašajā inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju jomā. Tas ir tikai normāli, ka sākotnēji visus aizrauj, piemēram, konstruēšana vai programmēšana, bet pēc pāris mēnešiem izkristalizējas, ka no grupas tikai trīs vai četri audzēkņi vēlas padziļināti tajā darboties,» skaidro K.Antonevičs, uzsverot, ka programmas mērķis ir attīstīt bērnu jaunrades un uzņēmējdarbības prasmes informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu jomā. «Līdzīgi kā mācību uzņēmumos skolēni izstrādā savu produktu ne tikai skolā, bet arī ārpus tās, Tehnoloģiju vidusskola ir gatava piedāvāt savu materiālo bāzi ārpus šādām interešu izglītības nodarbībām. Tāpat būs pieejamas informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu pedagogu konsultācijas gan skolēniem, gan arī vecākiem, kuru atbalsts šajā procesā ir neatsverams. Tas jauno interešu izglītības programmu paceļ tehnoloģiju centra līmenī, kur zināšanas var gūt un tehniskās iespējas izmantot daudz plašāks interesentu loks.»

Izšauta raķete nav tikai blīkšķis

Interešu izglītības programmā skolēni no septembra darbosies dažādās vecuma grupās – no 1. līdz pat 8. klasei. Uzdevumi izstrādāti atbilstoši katrai vecuma grupai. «Piemēram, vienā no mēnešiem šausim raķetes. Šādā veidā atbilstoši katram vecumam mācīsimies saprast, ka izšauta raķete nav tikai blīkšķis – tas ir attālums, ātrums, ķīmiskais sastāvs, kas jāņem vērā, raķeti izgatavojot. Tāpat, piemēram, drons – sākums ir drona iepazīšana, gatava modeļa palaišana gaisā, bet turpinājums ir saprašana, ka tas lido par zemu, ka tā celtspēja ir nepietiekama vai baterijas jauda par mazu... Ja saprotu, ka manam dronam ir četri dzinēji, bet, lai es paveiktu, ko vēlos, vajadzētu sešus, tad jāsāk domāt, kā pie tāda drona tikt, – iespējams, es to varu uzlabot pats ar 3D printeri, un te nu sākas loģiskā domāšana un jau paša radīta pievienotā vērtība produktam,» skaidro K.Antonevičs, piebilstot, ka tieši šāda – sākotnēji varbūt rotaļīga, bet vēlāk pēctecīga – zināšanu ieguve par dažādiem procesiem un likumsakarībām inženierzinātnēs ļauj tās apgūt jēgpilni. Tad leņķi matemātikā, spriegums fizikā vai materiāla sastāvs ķīmijā vairs nešķiet kaut kas abstrakts.

Bite un citas tehnoloģijas

Ar pašvaldības finansējumu Tehnoloģiju vidusskolā būtiski papildināta materiāli tehniskā bāze jaunās programmas īstenošanai. «Esam iegādājušies jaunus piecu veidu robotus un 3D printeri, jo līdzšinējais bija noslogots astoņas stundas dienā piecas dienas nedēļā, papildināta arī «Lego» bāze,» ieskicē K.Antonevičs, uzsverot: katra aprīkojuma iegāde rūpīgi izvērtēta. «Latvijas tirgus ir neliels, tāpēc piegādātāji nesteidz šeit nodrošināt inovatīvākos risinājumus, bet mēs kā skola nevaram iegādāties preci, piemēram, ārvalstu interneta veikalos. Šī iemesla dēļ šovasar liels darbs veikts, lai atrastu kvalitatīvus mācību materiālus un nodrošinātu, ka tos mums arī piegādā. Ilgs laiks pavadīts, pētot un izzinot piedāvājumu Eiropā. Piemēram, mums izdevies iegādāties robotus «Bite», kas līdz šim Latvijā maz izmantoti, un tie mums piegādāti no Anglijas. Šāds robots ir piemērots bērniem jau no 1. klases – bērnam programmējot bites soļus, iespējams veikt visdažādākos uzdevumus. 1. klases līmeņa uzdevums būtu ieprogrammēt bites darbību tā, ka robots uz alfabēta paklāja citu pēc cita atrod burtus, kas kopā veido noteiktu vārdu. Savukārt vecākās klasēs šī paša ražotāja sarežģītāks auto robots jau pēc noteiktas programmas var, teiksim, zīmēt konkrētas valsts kartes. Tā programmēšana pāriet citos priekšmetos, ļaujot sasniegt to, pēc kā mēs tiecamies – paplašināt bērna skatījumu uz lietām, ļaut izprast, ka inženierzinātnes ir mums visapkārt.»

Mācīsies arī skolotāji

Šobrīd jaunās programmas mācībspēku komandu veido pieci pedagogi, kuriem arī jaunais mācību gads būs nepārtraukta sevis pilnveidošana. «Mūsu mērķis ir izglītot ne tikai skolēnus, bet arī pedagogus. Katrs pedagogs ar savu klašu grupu pavadīs kopā visu mācību gadu, un tas nozīmē, ka arī katram skolotājam būs jāiziet cauri visam ciklam un jāspēj aizraujoši pasniegt katru no nodarbības jomām,» skaidro K.Antonevičs.

Perspektīvā paredzēts, ka šie skolotāji izglītos arī kolēģus no citām pilsētas skolām, savukārt vasarās notiks atvērtās skolas nodarbības, kurās zināšanās dalīsies profesionāļi no biznesa vides. «Mūsu skolā tā nav jauna prakse – to esam īstenojuši jau gadiem. Piemēram, reizi gadā katrs mūsu skolas priekšmeta skolotājs savu stundu vada saistībā ar inženierzinātnēm. Vienmēr ir interesanti vērot, kā, radoši pieejot, skolotājs atrod kopsaucēju starp sportu, vēsturi, literatūru, ģeogrāfiju un inženierzinātnēm,» saka K.Antonevičs, piebilstot, ka skolas mērķis ir kļūt par informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu platformu pilsētā.

Pēc astoņiem gadiem

Šo programmu sekmīgi īstenojot turpmākos astoņus gadus, 1. klases audzēknis, kurš šoruden iesaistīsies šajā programmā, pēc astoņiem gadiem to pilnībā būs apguvis. Kādu šo audzēkni pēc šī laika redz programmas veidotāji? «Tas ir cilvēks, kurš nav pakļauts pedagogam un pasīvi negaida, ko pedagogs viņam ieliks mutē. Viņš būs sapratis, kas viņu saista, un mērķtiecīgi uz to strādās. Jā, viņš būs apēdis pudu sāls, bet arī izanalizējis savas kļūdas. Viņš spēs kompleksi pielietot savas zināšanas, lai rastu risinājumu reālās dzīves situācijās, – lūk, tādu mēs gribētu redzēt savu audzēkni,» aicinot pieteikties jaunajai interešu izglītības programmai, saka K.Antonevičs.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»

Viedokļi

Komentāri

Lietotāja G attēls

Pirms vispār kādu uzņemt un rīkot konkursus, būtu vēlams vismaz apmēram ieskicēt iecerētos laikus, cikos, kurās dienās un tml. šie pulciņi notiks. No skolas, līdz skolai attālumi ir palieli un ne visiem vecāk izskraidīs ar mašīnām. Citādi sanāks, ka konkursi ir izturēti, bet audzēkņi atkrīt, jo vienkārši nevar savienot ar skolu parasto. Paldies!

Pievienot komentāru

Saistītie raksti