Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 11 °C Z-ZR vējš 3.9 m/s
Pirmdiena, 2018. gada 24. SeptembrisVārda dienu svin: Agris, Agrita

Centralizēto eksāmenu rezultāti Jelgavā – valsts vidējā līmenī

Ritma Gaidamoviča
Jelgavas Izglītības pārvalde apkopojusi aizvadītā mācību gada eksāmenu rezultātus. Tie apliecina, ka mūsu pilsētas absolventu sniegums 2017./2018. mācību gadā krietni neatšķiras no vidējiem rādītājiem valstī, taču pozitīvi ir tas, ka mūsu absolventiem gandrīz visos priekšmetos par dažiem procentiem izdevies uzlabot 2016./2017. mācību gada eksāmenu rezultātus. No obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem vislabāk jelgavniekiem veicies angļu valodā, bet klupšanas akmens joprojām ir matemātika – tas ir vienīgais eksāmens, kurā astoņi skolēni nepārvarēja piecu procentu barjeru, līdz ar to pārbaudījumu nenokārtoja.

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, 12. klases skolēniem jākārto trīs obligātie centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā un kādā no svešvalodām – un vismaz viens izvēles eksāmens. Tiesa, eksāmenu var kārtot arī vairākos priekšmetos, un to galvenokārt ietekmē jaunieša izvēlētā studiju programma, jo katra augstskola nosaka, kura eksāmena rezultāts tiks ņemts vērā, stājoties konkrētā studiju programmā. Lielākais eksāmenu skaits vienam skolēnam mūsu pilsētā šogad bija astoņi. «Eksāmens ir galvenais rādītājs jeb mērījums, lai saprastu, kā skolēns apguvis mācību saturu, bet rezultāts eksāmenā ir būtisks kritērijs, lai iestātos izvēlētajā augstskolā,» saka Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Eksāmenu rezultātu analīzi Jelgavas Izglītības pārvalde veic, salīdzinot vismaz divu mācību gadu rezultātus. «Svarīgi redzēt izaugsmi vai, gluži pretēji, sasniegumu samazinājumu, lai saprastu, ko mācību darbā darām pareizi, kam turpmāk jāpievērš lielāka uzmanība. Taču izvērtēšanas procesā būtiski ņemt vērā, ka katrs mācību gads atšķiras no iepriekšējiem, jo eksāmenus kārto citi jaunieši, ir cits eksāmenu saturs,» atzīst G.Auza, uzsverot, ka aizvadītajā mācību gadā pedagogi daudz vairāk izmantoja jaunas mācību darba formas – ikdienas darbā vairāk mācīja un mācījās pētot, eksperimentējot, sadarbojoties, noteica sasniedzamos rezultātus gan mācību stundai, gan ilgākam periodam. «Domāju, ka eksāmenos tas jauniešiem palīdzēja,» vērtē Izglītības pārvaldes vadītāja.  

 

Svarīgi salīdzināt līdzīgu ar līdzīgu

G.Auza akcentē, ka būtiski ir visas Jelgavas skolas nevērtēt kopā, jo ne visās ir vienādi nosacījumi. «Lai gan Jelgavas kopējo centralizēto eksāmenu rezultātu veido visu skolu absolventu sniegums, mums tomēr ir ļoti svarīgi salīdzināt līdzīgos ar līdzīgajiem – nevajag salīdzināt, teiksim, Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas, profesionālo skolu audzēkņu eksāmenu rezultātus ar Valsts ģimnāzijas vai Spīdolas ģimnāzijas absolventu sasniegumiem, jo vieniem noteikta mācību priekšmeta stunda, piemēram, ir trīs četras reizes nedēļā, bet otriem – tikai vienu vai divas reizes nedēļā. Tāpat ir būtiski pievērst uzmanību tam, cik skolēnu attiecīgajā izglītības iestādē kārto noteiktu eksāmenu. Lai vērtējums būtu objektīvāks, no pārējām skolām atsevišķi jāskata 4., 5., 6. vidusskolas, Tehnoloģiju vidusskolas, Valsts ģimnāzijas un Spīdolas ģimnāzijas rezultāti,» skaidro pārvaldes vadītāja, kā piemēru minot eksāmenu vācu valodā, kurā Jelgavā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī ir būtisks kāpums – plus 16 procenti –, taču šo eksāmenu mūsu pilsētā kārtoja tikai viens skolēns, un tas ir viņa individuāls, ļoti labs sasniegums.

 

Aug kārtotāju skaits, un uzlabojas rezultāti eksaktajos priekšmetos

Valstī kopumā daudz tiek runāts par to, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš tam, lai jaunieši izrādītu lielāku interesi par dabaszinībām un tehnoloģijām – datorzinībām, bioloģiju, ķīmiju, fiziku. «Arī mēs ar dažādiem pasākumiem to cenšamies īstenot un katru gadu vērtējam, kādi rezultāti ir šo priekšmetu eksāmenos. Priecē, ka to kārtotāju skaits mūsu pilsētā kaut nedaudz, bet ar katru gadu palielinās, un tas liek domāt, ka skolas, nosakot mācību darba prioritātes, plānojot individuālo atbalstu skolēniem, motivē jauniešus atbildīgi izturēties pret mācību darbu. Piemēram, fizikas eksāmenā pieaugums ir par četriem jauniešiem – šo eksāmenu 2017./2018. mācību gadā mūsu pilsētā kārtoja 46 skolēni (valstī kopumā – 1156), un Jelgavas jauniešu kopējais rezultāts tajā ir par diviem procentiem augstāks nekā vidēji valstī,» stāsta G.Auza. Vērtējot skolas atsevišķi, lielākā izaugsme fizikā bijusi Tehnoloģiju vidusskolai – plus septiņi procenti –, kas norāda uz to, ka izglītības iestādē mērķtiecīgi un sekmīgi tiek īstenota inženierzinātņu programma un ieguldītais darbs dod rezultātu. «Šo skolu arvien biežāk izvēlas jaunieši, kuri savu dzīvi vēlas saistīt ar tehnoloģijām, inženierzinātņu studiju programmām, un šajā jomā zināšanām fizikā ir ļoti būtiska loma,» piebilst G.Auza.

Bioloģijā pieaugums ir par diviem skolēniem – šo eksāmenu kārtoja 45 absolventi –, un viņu sniegums ir par 0,8 procentiem augstāks nekā vidēji valstī. Labāko rezultātu no Jelgavas skolām uzrādījusi Valsts ģimnāzija, kurā šo eksāmenu kārtoja 24 jaunieši jeb par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Viņu sniegums novērtēts ar 67,1 procentu, bet vidējais rādītājs valstī ir 60,8 procenti.

Ievērojami audzis to pilsētas skolēnu skaits, kas kārtoja eksāmenu ķīmijā – 2016./2017. mācību gadā šajā priekšmetā eksāmenu izvēlējās tikai 13 jaunieši, bet 2017./2018. mācību gadā – 31, savukārt valstī kopumā – 662 jaunieši. Arī šajā eksāmenā vislabāk veicies Valsts ģimnāzijas absolventiem – 73,7 procenti (valstī – 61,4 procenti). «Valsts ģimnāzija jau vairāku gadu garumā veiksmīgi strādā dabaszinātņu jomā, par prioritārajiem priekšmetiem izvirzot bioloģiju un ķīmiju. Eksāmenu rezultāti apliecina pedagogu profesionalitāti un ģimnāzistu atbildīgo attieksmi,» atzīst G.Auza.

 

Matemātikas eksāmenā – astoņi izkritušie

Daudz apspriestajā matemātikas eksāmenā, kas ir viens no svarīgākajiem valsts pārbaudes darbiem, Latvijā kopumā rezultāts samazinājies par 0,3 procentiem un ir 34,6 procenti. Jelgavā vidējais vērtējums diemžēl ir zemāks – 31,3 procenti. «Tiesa, ja atsevišķi izdalām profesionālās skolas, Vakara (maiņu) vidusskolu un Mūzikas vidusskolu, tad pārējās vispārizglītojošajās skolās rezultāts ir labāks – 42,4 procenti,» stāsta G.Auza, piebilstot, ka augstāks vērtējums nekā vidēji valstī ir Jelgavas 5. vidusskolā, Spīdolas ģimnāzijā, Tehnoloģiju vidusskolā un Valsts ģimnāzijā. «Šis ir vienīgais eksāmens, kurā astoņi audzēkņi – septiņi Jelgavas tehnikuma un viens Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas pieaugušais skolēns – diemžēl nepārvarēja piecu procentu barjeru un eksāmenu nenokārtoja. Lai saņemtu dokumentu par vispārējo vidējo izglītību, viņiem šis eksāmens nākamgad būs jākārto atkārtoti,» skaidro G.Auza, spriežot, ka gan absolventi, gan pedagogi atzīst, ka ar katru gadu eksāmens kļūst grūtāks, taču tas nozīmē, ka jāanalizē, kas sagādā grūtības, jāpilnveido prasmes un jācenšas izprast nestandarta uzdevumus.  

 

Latviešu valoda – vidējā līmenī

Obligāto eksāmenu latviešu valodā Jelgavā kārtoja 528 skolēni, un viņu sniegums novērtēts ar 51,9 procentiem (valstī kopumā – 52,6 procenti). «Ja vērtējam tikai vispārizglītojošās skolas, kur šo stundu skaits ir lielāks, tad vidējais rādītājs ir 60,2 procenti, un tas ir labāks nekā valstī kopumā. Uzteicami sasniegumi ir Jelgavas Mūzikas vidusskolas absolventiem – latviešu valodas eksāmenu kārtoja 12 jaunieši, un viņu vidējais vērtējums ir 58,1 procents. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā pērn,» piebilst G.Auza.

Būtiski, ka visu skolu absolventi neatkarīgi no tā, vai mācās mazākumtautību skolā vai latviešu skolā, pilda vienādus latviešu valodas eksāmena uzdevumus. «Diemžēl ne tik labi rezultāti šogad latviešu valodā ir Jelgavas 6. vidusskolas jauniešiem – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rezultāts samazinājies gandrīz par septiņiem procentiem un ir tikai 35,9 procenti. Skolas vadībai un pedagogiem jāizvērtē, kas sagādā grūtības, un jārod risinājums, kā atbalstīt jauniešus, lai uzlabotu zināšanas latviešu valodā, jo tās vidusskolas absolventiem ir ļoti būtiskas turpmākajā dzīvē,» spriež pārvaldes vadītāja.

 

Angļu valodā rezultāti arvien augstāki

Lielākā daļa Jelgavas skolēnu – 462 – kā svešvalodas eksāmenu bija izvēlējušies angļu valodu, un rezultāts apliecina, ka ar šīs valodas prasmi un lietojumu mūsu pilsētas jauniešiem problēmu nav, jo tas ir par 2,1 procentu augstāks nekā vidēji valstī – 61,9 procenti. Jāpiebilst, ka rezultātam šajā priekšmetā gan valstī, gan arī Jelgavā ir tendence augt. «Jelgavas jauniešiem angļu valoda studijās un darbā nekādas problēmas nesagādās, un šīs zināšanas palīdzēs individuālajā izaugsmē, paverot plašākas iespējas nākotnē,» pārliecināta G.Auza.

Krievu valodas kā svešvalodas eksāmenu kārtoja 105 jaunieši (valstī kopumā – 2408), un diemžēl tajā Jelgavas skolēniem kopējais vērtējums ir zemāks nekā valstī – 69,2 procenti (valstī – 70,3). No skolām vislabākais rezultāts ir Tehnoloģiju vidusskolas (78,6 procenti) un Jelgavas Amatu vidusskolas (77,2 procenti) absolventiem. Bet vācu valodu mūsu pilsētā izvēlējās tikai viens skolēns (valstī – 58).

«Mūsdienās praktiski nav iespējams savu profesionālo izaugsmi veidot bez valodu zināšanām. Pēc eksāmenu rezultātiem redzam, ka angļu valodu skolēni apgūst sekmīgi, taču bažas rada citu svešvalodu apguve. Samazinājies eksāmenu kārtotāju skaits un arī rezultāts krievu valodā, vācu valodu izvēlējās tikai viens skolēns no visas pilsētas, bet eksāmenu franču valodā nekārtoja neviens. Tendence sarukt eksāmenu kārtotāju skaitam citās svešvalodās, izņemot angļu valodu, saglabājas, un tas nozīmē, ka pedagogiem ir jāveicina skolēnu interese par svešvalodām, turklāt tas jādara jau sākumskolas posmā, bērnus motivējot apgūt vairākas svešvalodas,» atzīst G.Auza.

Foto no JV arhīva

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti