Meklēšanas forma

Daļēji apmācies -1 °C A-ZA vējš 0.1 m/s
Otrdiena, 2018. gada 11. DecembrisVārda dienu svin: Voldemārs, Valdemārs, Valdis

Uzņēmējdarbības attīstībai – 881,8 miljoni

Ilze Knusle
Pagājušajā trešdienā Jelgavā notika forums «Valsts atbalsta biznesu», kurā interesenti tika iepazīstināti ar iespējām, kā uzņēmējdarbībai piesaistīt valsts vai ES finansējumu. Šobrīd kopējais pieejamais finansējums ir 881,8 miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrija (EM). Jautājums tikai, vai mūsu uzņēmēji prot un var šo naudu paņemt?

«Lai gan Latvijas ekonomikas attīstība 2017. gadā bija viena no straujākajām ES – iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,7 procentiem –, līdz ES vidējam labklājības līmenim mums vēl tālu. Mēs visi gribam dzīvot labāk, bet kā to panākt? Ir skaidrs, ka turpmākā ekonomikas attīstība ir saistāma ar produktivitātes celšanu, un tas nozīmē, ka uzņēmējam jāspēj pārorientēties un piedāvāt produktus ar augstu pievienoto vērtību,» forumā ieskicēja EM vecākais ekonomists Česlavs Gržibovskis.

Ko valsts dara, lai palīdzētu uzņēmējiem veicināt produktivitāti? Atbildes uz šo jautājumu izskanēja visa foruma gaitā, kad interesentus ar pieejamajām atbalsta programmām iepazīstināja EM, Eiropas Komisijas,  valsts attīstības finanšu institūcijas «Altum» un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Iespēju ir diezgan daudz. Bet kā tās vērtē Jelgavas uzņēmēji?

«Nezinu, vai uzbūvētu tikai pašu spēkiem»

Viena no iespējām ir piesaistīt finansējumu ēku būvniecībai un energoefektivitātes paaugstināšanai. «Mēs ilgstoši nomājām telpas, bet īres maksa ar katru gadu palielinājās. Pēc rūpīgas rēķināšanas nolēmām, ka izdevīgāk būtu uzbūvēt pašiem savu ēku,» stāsta labiekārtošanas uzņēmuma «Alejas projekti» vadītājs Andris Drēska. Idejas realizēšana, tostarp zemesgabala iegāde, projekta izstrāde, finansējuma piesaiste un būvniecība, prasīja apmēram trīs gadus, bet nu jau gandrīz gadu uzņēmums dzīvo jaunās mājās. «Kad bijām izlēmuši būvēt paši, devos uz banku, bet pirmā iemaksa bija pārāk liela – tobrīd to nevarējām atļauties. Bankā mums ieteica vērsties «Altum» – paklausījām un saņēmām atbalstu, lai varētu nosegt šo summu. Ja nebūtu atbalsta, nezinu, vai mēs vispār ko uzbūvētu, bet, ja būvētu, tad varbūt vēlāk vai arī process vilktos ilgāk,» norāda A.Drēska. Viņš spriež: lielākoties valsts atbalsts paredzēts jaunajiem uzņēmējiem vai ražotājiem, bet «Alejas projektiem» kā pakalpojumu sniedzējam nav pārāk daudz variantu. «Mēs labprāt izmantotu iespējas iekārtu un tehnikas iegādei, kas palīdzētu darbu paveikt ātrāk, izmantojot mazāk roku darba.»

Arī Jelgavas ražošanas uzņēmumi novērtē valsts piedāvātās iespējas. Teiksim, «Locitech Production», kura izgatavotās detaļas izmanto citi, piemēram, gaisa filtru, piparu smalcinātāju, maļamo dzirnaviņu vāciņu, pudeļu aizbāžņu, metāla plauktu, mēbeļu korpusu ražotāji, Viskaļu ielā būvē jaunu montāžas cehu. Projekta kopējās plānotās attiecināmās izmaksas ir 900 000 eiro, no kurām Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 405 000 eiro. Projekts noslēgsies martā. Savukārt metāla izstrādājumu apstrādes uzņēmums SIA «Zn metals» Aviācijas ielā jau šomēnes pabeigs būvēt telpas, lai paplašinātu ražošanu. Projekta kopējās izmaksas ir 700 000 eiro, no kurām ERAF līdzfinansējums ir 315 000 eiro. Līdz ar paplašināšanos šajos uzņēmumos plānots izveidot arī jaunas darba vietas.

Izmantos zinātnieku potenciālu

«Karameļu darbnīcu» ieinteresējis atbalsts sadarbībai ar zinātniekiem. «Mēs neesam aktīvākie valsts atbalsta izmantotāji, bet gribētos to mainīt – ja šādas iespējas ir, tās jāizmanto straujākai uzņēmuma attīstībai. Savulaik «Altum» Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas ietvaros mums bija iespēja iegādāties un sakārtot tagadējās ražošanas un veikala telpas. Vispirms gāju uz banku, bet bijām jauni un mums neuzticējās, taču ieteica «Altum». Šobrīd mūs ieinteresējušas citas iespējas,» stāsta uzņēmuma valdes locekle Ilze Priževoite.

Viņa forumu apmeklēja, lai vairāk uzzinātu par LIAA piedāvāto vaučeru programmu – atbalstu sadarbībai ar zinātniekiem, pētniekiem, universitātēm. «Šogad esam piedalījušies vairākās starptautiskās pārtikas izstādēs, un tas ļāva saprast: lai startētu starptautiskā tirgū, ne vien produktam, bet arī iepakojumam jābūt konkurētspējīgam. Šis jautājums ir aktuāls visu laiku, īpaši kontekstā ar zaļo domāšanu, tāpēc gribam sadarbībā ar LLU uzlabot iepakojuma funkcionālās īpašības, lai tas ļautu pagarināt produkta derīguma termiņu, kā arī būtu samērīgs izmaksu ziņā,» norāda I.Priževoite, papildinot: šobrīd uzņēmums strādā Igaunijas un Zviedrijas tirgū, bet pārrunas notiek arī Lietuvā un sākta Āzijas tirgus izpēte. Plānots, ka jaunais iepakojuma koncepts palīdzēs veiksmīgāk ieiet eksporta tirgū.

Otrs virziens, kā uzņēmums vēlētos izmantot valsts atbalstu, ir darbinieku apmācībai. «Būsim godīgi – darbinieku apmācīšana nemaksā lēti un ne katrs uzņēmums to var atļauties. Tāpēc jāizpēta nosacījumi un jāsaprot, vai kaut kā varam izmantot arī šo iespēju.»

Būtisks atbalsts eksportam

Nozīmīga, bet maz izmantota ir eksporta kredīta garantija. «Šobrīd Latvijā maz uzņēmumu par to domā un izmanto. Galvenais iemesls – viņi vienkārši par to nezina,» uzskata «Altum» Eksporta garantiju daļas vecākais projektu vadītājs Aivis Dembovskis. Viņš stāsta, ka šādu pakalpojumu piedāvā arī privātie apdrošinātāji caur brokeriem, tomēr viņu piedāvājums vairāk domāts lieliem uzņēmumiem, kas eksportē uz attīstītajām valstīm. «Privātie nelabprāt apdrošina riskus uz trešajām pasaules valstīm un parasti apdrošina visus uzņēmuma eksporta darījumus kopā, kā arī negrib strādāt ar mazajiem uzņēmumiem, – to tad piedāvājam mēs, uzņēmumiem ar eksporta apgrozījumu līdz diviem miljoniem eiro gadā apdrošinot eksportu visā pasaulē, bet lielākiem – ES valstīs, turklāt tas attiecināms arī uz atsevišķu eksporta darījumu.» Viņš skaidro, ka šis rīks mūsu uzņēmējiem ļauj konkurēt tirgū ne vien ar cenu un produkta kvalitāti, bet arī ar maksājumu nosacījumiem. «Piemēram, liels Krievijas uzņēmums mūsējam piedāvā nopirkt pusgadā saražoto, bet maksās pēc 120 dienām, citādi tas preci meklēs Ķīnā. Mēs izvērtējam riskus – izpētām pircēju aiz robežas – un izlemjam, vai izsniegt garantiju,» stāsta A.Dembovskis, piebilstot, ka Latvijā eksportu apdrošina seši procenti no eksportētājuzņēmumiem.

No Jelgavas šo pakalpojumu izmanto, piemēram, šokolādes ražotājs «Chocolette Confectionary». «Lai gan arī mēs paši pārbaudām katru potenciālo sadarbības partneri, «Altum» speciālistu veiktā analīze ir kā papildu garants tam, ka uz šo klientu var paļauties. Apmēram gada laikā esam pārbaudījuši astoņus klientus, un līdz šim nav bijis, ka darījums nojuktu vai klients nesamaksātu. Vienīgi nesen «Altum» kādam mūsu potenciālajam klientam Skandināvijā konstatēja sliktus finanšu rādītājus un ieteica strādāt tikai ar priekšapmaksu. Šobrīd vēl lemjam, vai sadarboties ar šo uzņēmumu,» stāsta «Chocolette Confectionary» finanšu direktors Mihails Jemeļjanovs. Jāpiebilst, ka rūpnīca lielāko daļu produkcijas eksportē.

Bez atbalsta nopietnu uzņēmumu izveidot grūti

Uzņēmējs Gatis Ozols jau strādā nekustamā īpašuma jomā, bet plāno uzsākt  vēl ko, tāpēc atzinīgi vērtē iespēju vienuviet uzzināt aktuālo. Šoreiz viņam vairāk interesējis, kādās nozarēs strādājoši uzņēmumi var pretendēt uz atbalstu. «Gan man, gan paziņām ir doma par jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu, bet vēl taustāmies – vajag vai nevajag, ko un kā darīt. Sapratu, ka jāpamēģina – vismaz jāaiziet uz konsultāciju. No liekām darbībām nebaidos, jo, manuprāt, ja neesi gatavs ieguldīties, nestrādāt tikai no pulksten 8 līdz 17, tad tu neesi uzņēmējs,» viņš uzskata.

Jelgavā vairāki uzņēmumi izveidoti tieši ar valsts atbalstu. Viens no tiem ir zīdaiņu apģērba un rotaļlietu ražotājs «Forgaminnt». «Ja nevēlies palikt mājražotāja līmenī, bet izveidot eksportējošu biznesu, manuprāt, Latvijā ir diezgan neiespējami to izdarīt bez valsts atbalsta. Lai strauji veicinātu uzņēmuma attīstību, tev ir jābūt visur,» pārliecināta uzņēmuma vadītāja Zita Bauze. Viņa izmanto Jelgavas Biznesa inkubatora pakalpojumus un «Altum» finansējumu biznesa uzsākšanai – nauda bija nepieciešama izejmateriālu iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem. «Tekstila tirgus ir ļoti piesātināts, tāpēc, veidojot uzņēmumu, zināju, ka ar kaut ko ir jāatšķiras. Mēs izmantojam dzintara diegu, kam ir antiseptiskas īpašības un kas ir dabīgs biostimulators,» stāsta Z.Bauze.

Tā kā uzņēmums orientējas uz eksportu, sadarbībā ar LIAA plāno apmeklēt starptautiskas izstādes. «Tā ir  iespēja nodibināt kontaktus un arī papētīt konkurentus,» teic Z.Bauze, kura pirms dažām nedēļām bija vienā no lielākajām bērnu preču izstādēm Ķelnē, Vācijā. «Esam pašā sākumā – uzņēmums dibināts janvārī, šobrīd ir iegādāts iepakojums, lai varētu produktu piedāvāt Latvijā, kā arī izstrādājam internetveikalu. Tagad, esot start-up stadijā, drēbju šūšanai izmantoju ārpakalpojumu, jo tam nepieciešamas specifiskas mašīnas, bet nākotnē plānoju izveidot savu ražotni,» tā uzņēmēja.

Tad – par mazu, tad – par lielu

Lai gan iespēju ir daudz, ne visi tās izmanto – vieni baidās no lieliem papīru kalniem un skrupulozām atskaitēm par katru izlietoto centu, bet citi vienkārši neatbilst nosacījumiem. «Pirms gadiem desmit izmantojām valsts atbalsta programmu darbinieku apmācībai, bet tas ir vienīgais projekts. Patiesībā mums neveicas – ja ir kāda mūs interesējoša programma, neatbilstam pēc nosacījumiem: tad darbinieku par maz, tad – par daudz, tad apgrozījums par mazu, tad – par lielu, tad atrodamies teritorijā, kam atbalsts nav paredzēts…» stāsta ceļa zīmju ražotāja «Signum» pārstāvis Andris Upenieks. Tomēr uzņēmums nav pilnībā atteicies no iespējas piesaistīt valsts naudu attīstībai un šobrīd saviem spēkiem izstrādā jaunu inovatīvu produktu – ceļu remontzonas luksoforu sistēmu, kas vadāma ar mobilo lietotni un aprīkota ar kamerām, lai internetā būtu iespējams redzēt satiksmes plūsmu un izvērtēt nepieciešamo signālplānu. «Projekta finansējums paredz arī sarežģītu administrēšanu. Mēģināju sarēķināt, cik stundu inženieris strādā pamatdarbā un cik – pie jaunā produkta, tas pats ar grāmatvedi un citiem darbiniekiem. To nav iespējams nodalīt, tāpēc nolēmām pagaidām darboties saviem spēkiem, bet vēlāk varbūt izmantosim Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas realizētā klāstera projekta iespējas vai atbalstu eksportam, jo paredzam, ka šis produkts būs eksportējams.»

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis» un Renārs Koris

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru