Meklēšanas forma

Skaidras debesis 19 °C Z vējš 3.2 m/s
Ceturdiena, 2017. gada 20. JūlijsVārda dienu svin: Ritma, Ramona

No idejas līdz produktam – inkubatorā

Anastasija Miteniece
Jelgavas biznesa inkubators pusgada laikā savā paspārnē uzņēmis 11 uzņēmumus – gan ražotājus ar pieredzi, kuri vēlas paplašināt darbības lauku, gan tos komersantus, kuri iepriekš ar biznesa inkubatora atbalstu jau uzsākuši patstāvīgu uzņēmējdarbību vai turpina darbu pie biznesa idejas.

«Mūsu uzdevums inkubatorā ir radīt attīstībai labvēlīgu vidi gan profesionāļiem, gan iesācējiem – kāpināt uzņēmēju informētības līmeni, piedāvāt jomas speciālistu kontaktu tīklu, risināt stratēģiskos jautājumus un veidot pieredzes apmaiņu ar citiem uzņēmējiem,» saka Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs Ņikita Kazakevičs, piebilstot, ka nākamais iesaukums paredzēts jau oktobrī, kad inkubators uzņems vēl piecus dalībniekus. Jaunie inkubatora uzņēmēji, neskatoties uz atbalstu, saprot – neviens nedarīs viņu vietā un inkubators ir tikai papildu atbalsta iespēja. Jāpiebilst, ka inkubators piesaistījis arī skolēnus un studentus, izskatot viņu potenciālās biznesa idejas – šobrīd inkubators atbalsta 22 jauniešu idejas.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā iepazīties ar dažiem no biznesa inkubatorā uzņemtajiem uzņēmumiem.

«Paļauties uz saviem spēkiem, bet meklēt arī papildu iespējas»

SIA «Self Service Terminals» izstrādā pašapkalpošanās terminālus «Tapbox.eu» dažādu nozaru uzņēmumiem, un, kā atzīst uzņēmuma līdzīpašnieks Toms Piliksers, terminālu var izmantot, lai iegādātos, piemēram, kino vai vilciena biļetes. «Termināli, kas aprīkoti ar kases sistēmu, jau pastāv, tomēr trūkst uzņēmēju, kuri nodrošinātu pilnu servisu. Mūsu uzņēmuma ideja ir piedāvāt klientam iekārtu ražošanu, komplektēšanu un programmatūru,» tā T.Piliksers, piebilstot, ka bieži vien uzņēmumi piedāvā šos pakalpojumus atsevišķi, kā rezultātā klientam termināla izveidei nākas piesaistīt vairākus uzņēmumus. Jaunie uzņēmēji ir pārliecināti – produkta popularitāte tirgū tikai pieaugs, jo rīks palīdz ietaupīt darbaspēka izmaksas un paātrina apkalpošanu. Uzņēmums pirmo reizi iesaistījās inkubatorā 2015. gadā, kad saņēma daļu finansējuma prototipa izstrādei. «Toreiz mums līdzfinansēja aptuveni 32 tūkstošus eiro, piesaistījām arī «Altum» un privātos līdzekļus, savukārt pēc prototipa izstrādes pievērsāmies produkta reklamēšanai – piedalījāmies izstādēs un uzņēmējdienās dažādās pasaules valstīs,» stāsta T.Piliksers. «Mēs izmantojam jebkuras iespējas – ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu piedalījāmies izstādēs Londonā un Honkongā. Interese par mūsu terminālu ir patiesi liela – ķīnieši ir prasmīgi, bet mūsu produktam ir kvalitāte,» norāda uzņēmējs, uzsverot, ka pēc brauciena uzkrāta ne tikai jauna pieredze, bet saņemta arī atgriezeniskā saikne, un šobrīd norit pārrunas ar aptuveni 30 uzņēmumiem no dažādām valstīm. «Pērn noslēdzām pirmo līgumu, un šobrīd gatavojam pirmo nopietno pasūtījumu – programmu kino biļešu iegādei 22 iekārtām, kas būs izvietotas «Cinamon» kinoteātros visā Baltijā,» stāsta T.Piliksers. «Lai nodrošinātu šādu piedāvājumu, komandā piesaistījām tehniski spēcīgus darbiniekus,» tā uzņēmējs, skaidrojot, ka uzrunātais tehniķis un programmētājs labprāt piekrita darbam jaunā uzņēmumā, jo novērtēja idejas potenciālu. Vērtējot uzņēmuma izaugsmi, T.Piliksers uzsver, ka pērn vasarā uzņēmumā darbojās trīs cilvēki un pārrunāt nākotnes plānus tikās kafejnīcā vai mājās. «Šogad mums ir pieci pilnas slodzes darbinieki, viens vērienīgs pasūtījums, vismaz 30 ieinteresēti klienti no dažādām pasaules valstīm un ofisa telpas Rīgā,» atzīst T.Piliksers, uzsverot, ka sadarbības izveide ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem prasa laiku.

Jaunajā inkubatorā uzņēmums startējis, lai turpinātu attīstīties. «Ir jāpaļaujas uz saviem spēkiem, tomēr būtiski meklēt arī papildu atbalstu,» tā T.Piliksers, piebilstot, ka ar inkubatora atbalstu startēs iepirkumā par jaunas mājaslapas izveidi un nepieciešamajām programmatūrām. «Nopietna mājaslapa būs mūsu vizītkarte,» norāda T.Piliksers.

«Patīkami just papildu atbalstu – ne tikai finansiālu»

«Mans pirmais ieguldījums biznesa idejā bija 20 eiro. Tas bija pirms gada – nopirku audumu, uzšuvu pirmo kleitu un mēģināju pārdot,» atceras SIA «Tilu» valdes locekle Ludmila Tidira. Drīz vien kleita ar sociālo tīklu palīdzību bija notirgota, nopelnīti 40 eiro un saņemta pirmā pozitīvā atsauksme. Un Ludmila nolēma, ka viņas niša biznesā varētu būt saskaņotu apģērbu šūšana – kleitas mammai un meitai, svinīgs apģērbs pārim vai ģimenei –, turklāt par draudzīgām cenām. «Lielais starta punkts bija šķietami ikdienišķs kleitas pasūtījums sociālajos tīklos,» stāsta L.Tidira, kura nevarēja iedomāties, ka pēc pāris nedēļām pateicīgā baltkrievu kliente veiks atkārtotu pasūtījumu, lūdzot īsā laika posmā viņas veikalam Baltkrievijā sagatavot ap 200 apģērba vienību. «Es zināju, ka būs grūti, bet piekritu. Sākumā braucu uz Poliju, kur iegādājos audumu, tad uzrunāju savu šūšanas skolotāju un dzīvesbiedru, un kopā mēs sākām strādāt,» negulētās naktis mēneša garumā atceras L.Tidira. Viņa atklāj, ka peļņa no šī pasūtījuma ļāvusi strauji attīstīt uzņēmumu – noīrēt un pielāgot darbnīcas un veikala telpas, iegādāties audumu un tehniku, kā arī paplašināt savu komandu – pieņemt darbā šuvēju un pārdevēju. «Tagad mūsu komandā ir septiņi pilna laika darbinieki un mēs izgatavojam aptuveni 15 apģērba gabalus dienā – tie ir gan svārki, gan kleitas un blūzes,» tā L.Tidira, piebilstot, ka nu jau mēnesī notirgo aptuveni 300 apģērba gabalus. Viņa gan piebilst, ka ar profesionālas šuvējas meklēšanu gājis grūti. «Mēs izvirzījām ļoti vienkāršus nosacījumus – taisni nomērīt un taisni nošūt,» atklāj uzņēmēja, piebilstot, ka arī šādas kvalitātes mūsdienās ir retums. «Bija meitenes, kuras nāk no fabrikas un māk veikt tikai vienu noteiktu darbību, bija darbiniece, kura darīja visu pa vecam un nevēlējās apgūt jaunās tehnoloģijas,» stāsta L.Tidira, norādot, ka, nomainījusi četras šuvējas, tādēļ jaunās darbinieces ļoti novērtē, ļaujot strādāt pēc brīva grafika un piedāvājot attiecīgi stabilu atalgojumu – aptuveni 500 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī piemaksas.

Kā iemeslu iesaistīties biznesa inkubatorā Ludmila min vēlmi attīstīties vēl straujāk. «Lai attīstītos, nepieciešamas gan zināšanas, gan finanšu līdzekļi. Nenoliedzami, 50 procentu inkubatora līdzfinansējums jūtami palīdz realizēt mūsu mērķi – izstrādāt mājaslapu, kā arī ļauj samazināt grāmatvedības pakalpojumu un telpu īres izmaksas,» saka L.Tidira, norādot: līdz šim uzņēmumā ieguldīti aptuveni astoņi tūkstoši eiro, savukārt inovatīvās mājaslapas izmaksas ir vēl aptuveni 15 tūkstoši eiro. «Līdz šim ļoti noderēja arī inkubatora kontakti – tā kā turpinām paplašināt savu komandu, meklējām profesionālu šūšanas tehnologu, un inkubatora vadītājs mums ieteica ļoti labu kandidatūru, kura šomēnes jau sākusi darbu mūsu darbnīcā. Ir patīkami just papildu atbalstu – ne tikai finansiālu,» secina uzņēmēja, norādot, ka ar nepacietību gaida arī inkubatora organizēto tikšanos ar norvēģu dizaineri. «Tā ir lieliska iespēja dzirdēt profesionāļa stāstīto par modes tendencēm un saņemt kompetentu viedokli par jautājumiem, kuri šobrīd aktuāli darbnīcā,» stāsta L.Tidira.

Kopā ar LLU pētniekiem

SIA «Purenn» valdes locekle Anete Kanča ir uzņēmēja ar pieredzi – viņas uzņēmums ražo ekoloģiskus mājas un sadzīves tīrīšanas līdzekļus. «Primāro receptūru līdzekļiem izstrādāju pati, jo pēc izglītības esmu bioķīmiķe,» atklāj A.Kanča, skaidrojot, ka Lielbritānijā ieguvusi specifisku izglītību un zināšanas par augu ekstraktu īpašībām, ko nolēmusi pielietot biznesa idejas attīstībai. «Tirgus piedāvājums vienmēr ir bijis plašs, bet es sapratu – zinu, kā piedāvāt lētāk,» tā A.Kanča, piebilstot, ka šodien tirgū cena ir noteicošais. Viņa uzsver, ka uzņēmums ieguvis «Ecocontrol» sertifikātu, kas augstu kotējas Eiropā, līdz ar to pavērušās arī eksporta iespējas. «Izstrādes posms nebija viegls – testēšana, sertifikācija, pārbaudes,» uzskaita uzņēmēja, piebilstot, ka šobrīd ikdienas darba gaitās piedzīvo ļoti lielu birokrātisko slogu. «Pie mums bieži vien ciemojas dažādas instances, lai pārbaudītu visdažādākās ražošanas normas,» viņa atklāj, piebilstot, ka uzņēmums stingri ievēro prasības, taču katrai instancei un pārbaudei ir jāvelta laiks. Savukārt ar mērķi kāpināt ražošanas apjomus uzņēmēja pieņēma lēmumu mainīt ražošanas telpas. «Nomainījām telpas, iegādājāmies papildu tehniku, tostarp reaktoru, kurā izgatavo produktu, kā rezultātā praktiski visi procesi mūsu ražotnē ir automatizēti,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka darbinieku skaits palicis nemainīgs – uzņēmumā līdzdarbojas septiņi darbinieki. Šobrīd uzņēmumam ir plašs ekoloģisko līdzekļu klāsts dažādām vajadzībām – traukiem, virsmām, veļai, vannas istabai, stikliem, spoguļiem, kā arī ķermenim –, savukārt ražošanas apjomi no trīs tonnām diennaktī auguši līdz desmit tonnām.

«Galvenais mērķis, kādēļ iestājāmies inkubatorā, ir investīcijas, ko vēlamies lietderīgi izmantot pētniecības projektam sadarbībā ar LLU zinātniekiem,» norāda A.Kanča. Viņa atklāj, ka ieradās inkubatorā ar konkrētu ideju par inovatīvu līdzekli, bet šaubījās, vai ideja nav pārdroša un ir realizējama. «Ļoti priecājos, ka dalījos ar savu ideju, jo saņēmu lielu papildu atbalstu, motivāciju un apliecinājumu, ka viss iecerētais ir piepildāms,» skaidro A.Kanča.

«Inkubators ir vieta, kur palīdz īstenot konkrētus mērķus»

SIA «Anne Export» valdes locekles Skaidrītes Dzenes uzņēmuma stāsts aizsākās 2015. gadā. «Jau vairākus gadus dzīvoju starp Latviju un Turciju, studējot, audzinot bērnus un iepazīstot vietējo kultūru. Tur novēroju, ka tirgū trūkst dabīgu ķermeņa kopšanas līdzekļu, un mana izglītība pārtikas zinībās un doktora grāds agrārajā ekonomikā deva ierosmi ieguldīt savu artavu ekoloģisko produktu attīstībā,» stāsta S.Dzene, atklājot, ka uzņēmējdarbībā ir apvienojusi iegūtās zināšanas produktu izstrādē ar pieredzi patērētāju uzvedības pētniecībā. «Ražotnes kompleksi piedāvā produktu izstrādi un laboratorijas testus, tādēļ sākām ar to, ka izvērtējām uzņēmumu piedāvājumu, tostarp cenas, apjoma un kvalitātes kritērijus. Pēc izvēles pagāja aptuveni gads darbā ar produktu, kombinējot piemērotākos sastāvus, aromātus un konsistenci,» stāsta uzņēmēja, skaidrojot: svarīgākais bija dabīgas izejvielas, jo produktam bija jāatbilst «Ecocert» starptautiskā sertifikāta prasībām. «Tā ir sava veida ļoti augstas kvalitātes zīme, kam Eiropā ir liela uzticamība,» skaidro S.Dzene, piebilstot, ka sākotnējais ieguldījums bija aptuveni 40 tūkstoši eiro. «Tas bija brīdis, kad pirmoreiz saskārāmies ar biznesa inkubatoru. Programmas ietvaros ieguvām līdzfinansējumu iepakojuma dizaina un formulu izstrādei, preču zīmes reģistrācijai un sertifikāta ieguvei,» 2015. gadu atsauc atmiņā uzņēmēja, piebilstot, ka inkubators bija vieta, kur palīdzēja īstenot noteiktus, pārdomātus mērķus. «Sākotnējā iecere bija ražot Latvijā, bet realizēt Turcijā, tomēr eksports izrādījās dārgs – robežas nodeva ir 18 procentu pievienotās vērtības nodoklis, kā arī 20 procenti no kosmētikas produktu eksporta vērtības. Neatradām nevienu lielu pasūtītāju, kurš būtu gatavs paņemt visu partiju, tāpēc pagaidām strādājam ar mazām partijām,» stāsta S.Dzene, atklājot, ka produkcija, ko ražo «Ecocert» un «GMP» sertificētā ražotnē Latvijā, nelielos apjomos pārstāvēta 30 ekoloģisko produktu tirdzniecības vietās Turcijā, un pērn nosūtīta arī testa partija uz Irānu. Popularizējot zīmolu, uzņēmēja aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs un dažādos ekoloģisko produktu festivālos. ««Made in Latvia» statuss ir viena no lielākajām priekšrocībām ārzemju tirgū,» tā viņa, norādot, ka pirktspēja Stambulā ar 15 miljoniem iedzīvotāju ir krietni lielāka nekā Rīgā, kur dzīvo aptuveni 800 tūkstoši cilvēku, tomēr jaunam produktam un zīmolam ar limitētu mārketinga budžetu jābūt ļoti radošam, lai spētu uzrunāt pirmajam pirkumam pat tādā megapolē kā Stambula.

«Šogad atkārtoti iesais­tījāmies nu jau jaunajā biznesa inkubatorā ar mērķi izstrādāt jaunu videi draudzīgu iepakojumu, kā arī gūt lielāku atpazīstamību Latvijas un Eiropas tirgū. Uzņēmējiem jāpapildina savas zināšanas katru dienu,» skaidro S.Dzene, norādot, ka bieži ir Latvijā un inkubatora apmācībās plāno vairāk uzzināt par prasmīgu mārketingu un jaunām reklāmas platformām.

Foto: Austris Auziņš un no personīgā arhīva

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti