Meklēšanas forma

Lietus 4 °C D vējš 5.4 m/s
Piektdiena, 2017. gada 24. NovembrisVārda dienu svin: Velta, Velda

Meklē sociālās uzņēmējdarbības idejas

Anastasija Miteniece
Papīra pārpalikumus varētu izmantot bērnu darbnīcās, bāra pudeles – pārvērst par glāzēm, savukārt dzīvnieku kaulus pārstrādāt pulverī un izmantot kā pārtikas piedevu: šīs ir tikai dažas no idejām, ka izskanēja sociālajai uzņēmējdarbībai veltītā pasākumā «Impulsa diena», kas 14. novembrī notika Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā.

Pasākuma mērķis bija informēt sabiedrību par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kādi ir tai pieejamie atbalsta instrumenti. Savukārt, lai ģenerētu sociālās uzņēmējdarbības idejas, Jelgavas uzņēmēji interesentiem piedāvāja veidot sadarbību, no ražošanas atlikumiem veidojot jaunus produktus.

«Sociālā uzņēmējdarbība ir, kad pieredzējis uzņēmējs ražo preci vai sniedz pakalpojumu, bet dara to ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu sev pašam,» norāda Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Madara Ūlande, piebilstot: uzņēmējdarbības veids un formāts var būt ļoti atšķirīgs. Viņa nosauca arī vairākus piemērus – uzņēmumus, kuri jau darbojas un atbilst sociālās uzņēmējdarbības kritērijiem, piemēram, uzņēmums «Hopp» ražo pielāgotu velosipēdu un palīglīdzekļus cilvēkiem ar kustību traucējumiem, «Cēsu jaunā skola» nodrošina izglītības pakalpojumu nelielam skaitam bērnu ar mācīšanās grūtībām, bet Jelgavā darbojas veikals «Tuvu», kas par draudzīgām cenām piedāvā iegādāties dažādas sadzīves lietas, savukārt peļņu novirza, realizējot dažādus sociālus projektus. M.Ūlande norāda – svarīgākais ir sociālais mērķis; tā sasniegšanas veidi var būt dažādi.

M.Ūlande uzsver, ka šogad pieņemtais Sociālās uzņēmējdarbības likums ievieš skaidras prasības sociālajiem uzņēmējiem. Proti, ja uzņēmums atbilst virknei kritēriju, tostarp ir pierādījis savu sociālo mērķi, Labklājības ministrija tam piešķir statusu un tas var izmantot visus pieejamos atvieglojumus un atbalsta instrumentus – «Altum» grantu no 5 līdz 200 tūkstošiem eiro, atkarībā no uzņēmuma darbības ilguma, iespēju saņemt atbrīvojumu no uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas, iespēju saņemt valsts un pašvaldības iestāžu dāvinājumus un ziedojumus, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā. Likums ļauj valsts un pašvaldības iestādēm veidot savas, īpaši sociālajiem uzņēmējiem domātas, grantu shēmas, kā arī pieaicināt darbā brīvprātīgos. Jāpiebilst, ka likums ir pieņemts, un stāsies spēkā 2018. gada aprīlī.

Kopumā seminārā piedalījās vairāk nekā 60 interesentu. «Sociālā uzņēmējdarbība ir iespēja apvienot peļņu un misiju, un tas ir lieliski,» spriež grāmatvede Ieva, kura seminārā vēlējās uzzināt par sociālajai uzņēmējdarbībai paredzēto atbalstu. Viņa uzskata: līdz ar Sociālās uzņēmējdarbības likuma pieņemšanu viss ir tapis skaidrāks, tagad nepieciešams tikai ģenerēt un apsvērt jau konkrētas idejas. Savukārt topošā uzņēmēja Anna cerēja rast impulsu, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību. «Šodien dzirdēju, ka internetā cilvēki par pieklājīgu summu pārdod eko pelnus, kaltētus govs mēslus un aprūsējušas naglas – tagad esmu droša, ka arī manai idejai par ķiploku konfektēm bērniem, ja pareizi to pasniegšu, ir nākotne,» tā viņa.

Pasākuma laikā eksperte Vita Brakovska stāstīja topošajiem uzņēmējiem, ka ideju var smelties, ikdienā novērojot cilvēku vēlmes un vajadzības, kā arī prasmīgi izmantojot jau pieejamos resursus. Pasākumā piedalījās arī vairāki Jelgavas un Jelgavas novada uzņēmēji, kuri par nelielu cenu vai par brīvu gatavi nodot topošajiem sociālajiem uzņēmējiem ražošanas procesā radušos pārpalikumus. Semināra dalībnieku uzdevums bija ģenerēt idejas, kā varētu izmantot kokapstrādes skaidas, grāmatu ražošanas uzņēmuma un šūšanas rūpnīcas pārpalikumus, tukšās pudeles no pilsētas bāra, kā arī liellopu kaulus, pilnpiena siera sūkalas un trušu ādiņas.

Foto: Santis Zībergs

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti