Meklēšanas forma

Daļēji apmācies -7 °C D-DR vējš 1.3 m/s
Ceturdiena, 2018. gada 18. JanvārisVārda dienu svin: Antons, Antis, Antonijs

Jelgavā ražoto šokolādi eksportē arī uz Ķīnu

Jānis Kovaļevskis
Novembra sākumā «NP Properties» biznesa parka teritorijā Aviācijas ielā 18 tika atklāta SIA «Chocolette Confectionary» rūpnīca, kas ražo šokolādi ar samazinātu kaloritāti «Red». Šobrīd rūpnīca nodrošina vairāk nekā 60 darbavietu, bet tuvāko sešu mēnešu laikā strādājošo skaitu plāno palielināt līdz 100 darbiniekiem un organizēt rūpnīcas darbu divās maiņās.

«Mēs esam starptautisks uzņēmums, kas strādā pēc labākajiem rietumu standartiem, nodrošinot gan augstas kvalitātes produkciju, gan labus darba apstākļus mūsu darbiniekiem. Lielāko daļu saražotās produkcijas jau šobrīd gatavojamies eksportēt uz Skandināviju, Ķīnu, vairākām Rietumeiropas valstīm, bet tuvākajā laikā plānojam panākt vienošanos par savas produkcijas realizāciju Apvienotajos Arābu Emirātos,» tā SIA «Chocolette Confectionary» valdes priekšsēdētāja un biznesa idejas autore Anastasija Repina, uzsverot, ka Jelgavā nodrošināti visi apstākļi, lai veiksmīgi attīstītos.

Kā nonācāt līdz idejai par mazkaloriju šokolādi?

Savā ziņā tas bija bērnības sapnis – ēst šokolādi un neuztraukties par kalorijām. Studēju Zviedrijā, un tas man deva starptautisku kontaktu tīklu. Tajā laikā arī nopietni sāku domāt, kā projektu iespējams realizēt. 2014. gadā noslēdzām vienošanos ar pārtikas tehnologu komandu par mazkaloriju šokolādes receptūras izstrādi, savukārt paralēli ar savu komandu strādājām pie investīciju piesaistes un atbilstošas ražošanas tehnoloģijas izvēles. Ņemot vērā, ka arī iepriekš esmu strādājusi pie zīmolu attīstības pārtikas nozarē, šī vide man bija pazīstama. Tā pakāpeniski nonācām līdz ražotnei Jelgavā.

Kas bija būtiskākie kritēriji, meklējot vietu, kur veidot rūpnīcu?

Pirmais nosacījums bija atvērt ražotni ES, jo mūsu primārie eksporta tirgi atrodas Eiropā. Analizējot situāciju dažādās valstīs, izraudzījāmies trīs pilsētas, kurās varētu investēt ražošanas attīstībā, – Vroclava Polijā, Kauņa Lietuvā un Jelgava Latvijā. Lai gan Lietuva mums piedāvāja iespēju piecus gadus strādāt atvieglotā nodokļu režīmā, izvēlējāmies Jelgavu, jo šeit bija pašvaldības atbalsts, piemērotas telpas, labs ģeogrāfiskais novietojums un iespējas turpmākai attīstībai.

Potenciālie investori bieži vien norāda, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir augstas energoresursu cenas.

Tas bija viens no jautājumiem, kuru pirms lēmuma par investīciju veikšanu Jelgavā pieņemšanas pārrunājām ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu. Energoresursu, īpaši elektrības, cenas ražotājiem Latvijā ir augstas, jo ir papildu maksājumi par zaļā iepirkuma komponenti. No ministra saņēmām apstiprinājumu, ka šis jautājums ir viņa darba plānā un tiek strādāts, lai situāciju uzlabotu.

Kādi ir jūsu pirmie iespaidi par uzņēmējdarbības vidi Latvijā?

Līdz šim esam saņēmuši visu nepieciešamo atbalstu gan no valsts, gan pašvaldības iestādēm. Sadarbojamies ar Nodarbinātības valsts aģentūru, Darba inspekciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un citām struktūrvienībām. Ļoti atzinīgi tikām novērtēti Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudē, kur no 45 pozīcijām 43 ieguvām visaugstāko novērtējumu. Arī no «NP Properties» biznesa parka saņēmām atbalstu visos jautājumos, tostarp labākus telpu nomas nosacījumus. Sarežģītāk mums gāja ar celtniecības darbiem, kurus pasūtījām paši. Rūpīgi izraudzījāmies uzņēmumu, veicot iepirkumu, bet termiņi nedaudz tika nokavēti.

Vai esat izmantojuši iespēju piesaistīt ES līdzfinansējumu ražošanas attīstībai?

Ņemot vērā, ka visu sākām no nulles, mums bija grūti pretendēt uz ES struktūrfondu atbalstu. Tikmēr sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta programmas ietvaros esam sākuši intensīvu darbu, lai produkciju realizētu Ķīnā, un pirmie provizoriskie līgumi jau noslēgti. Tāpat plānojam piedalīties visās nozīmīgākajās izstādēs Eiropā, Āzijā un citviet. Mūsu mērķa tirgi ir visi, kuros cilvēkiem svarīgs veselīgs dzīvesveids un tā ievērošana, arī ēdot saldumus. Tā ir joma, kurā strādājam, jo mums ir atbilstošs produkts. Ceram, ka sevi labi pierādīsim darbos un mums turpmāk izdosies piesaistīt ES līdzfinansējumu citu projektu attīstībā gan attiecībā uz darbinieku apmācību, gan produktu mārketingu. 

Kādas ir kopējās investīcijas ražošanas attīstībā?

No idejas līdz ražošanas uzsākšanai esam investējuši vairākus miljonus eiro, bet līdzekļi būs vajadzīgi vēl. Īpašu uzsvaru vēlamies likt uz mārketinga aktivitātēm, jo ideja par to, ka šokolāde var būt produkts, kuru uzturā drīkst lietot arī cilvēki ar cukura diabētu un liekā svara problēmām, ir jauna. Mūsu produktā tauku saturs ir par aptuveni 30 procentiem zemāks nekā klasiskai šokolādei. Arī cukura daudzums uz 100 gramiem šokolādes ir tikai 1,7 grami, turpretim ierasti tie ir līdz pat 50 procentiem. Parasti 100 gramu šokolādes tāfelīte satur ap 600 kaloriju, bet mūsu produktā ir 300 kaloriju, kas ir aptuveni trešdaļa no dienas normas cilvēkam, kurš seko līdzi savam uzturam.

Produkta atšķirība no līdz šim tirgū pieejamā ir acīmredzama, un, lai izmantotu šo konkurences priekšrocību, būs nepieciešami ieguldījumi mārketingā un sabiedrības izglītošanā. Ne velti esam uzsākuši sadarbību ar dietologiem un uztura speciālistiem. Mūsu produktu ir ievērojusi arī, piemēram, Lolita Neimane, kura to novērtējusi kā smalku jaunumu šokolādes un slaidās līnijas piekritējiem.

Kādas tehnoloģijas izmantojat ražošanas procesā?

Sadarbojamies ar Šveices ražošanas tehnoloģiju kompāniju «Buhler», kas īpaši mūsu vajadzībām izgatavoja šokolādes ražošanas iekārtu, veicot aptuveni simts dažādu uzlabojumu atbilstoši mūsu prasībām. Ražošanā izmantojam dārgas un modernas iekārtas, sadarbojamies ar labākajiem Eiropas piegādātājiem, tādēļ nepiedāvājam lētu produktu – šokolādes tāfelītes pārdošanas vidējā cena ir 3 eiro. Tomēr pircējs var būt pārliecināts, ka tā ir cena par kvalitatīvu un no ražošanas viedokļa tehnoloģiski sarežģītu produktu. Mūsu iekārtu ražošanas jauda ir līdz 5000 tonnu šokolādes gadā, un atbilstoši biznesa plānam šo apjomu varētu sasniegt aptuveni piecu gadu laikā, bet pirmais mērķis, kuru esam izvirzījuši, ir saražot un pārdot 1000 tonnu šokolādes 2018. gadā.

Vai esat iecerējuši veidot sadarbību arī ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti?

Noteikti! Tā ir vēl viena Jelgavas priekšrocība. Vēlamies veidot sadarbību gan zinātnes un pētniecības jomā, gan piesaistot jaunos speciālistus. Pakāpeniski plānojam dažādot produkcijas sortimentu, un jaunas idejas šajā ziņā būs nepieciešamas. Šobrīd ražojam četru veidu šokolādes tāfelītes un konfektes, bet jau drīzumā produkcijas piedāvājumu paplašināsim.

Pārtikas pārstrādes nozares uzņēmumu pārstāvji uzsvēruši, ka piesaistīt darbiniekus kļūst arvien grūtāk.

Tas ir izaicinājums, bet mēs tiekam galā un nevaram apgalvot, ka esam saskārušies ar kādām nepārvaramām grūtībām. Cilvēki labprāt piesakās darbā – saviem darbiniekiem nodrošinām pietiekami labus darba apstākļus, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, kā arī ēdināšanu. Savukārt gadījumos, ja konkrēto speciālistu nevaram atrast Latvijas darba tirgū, izmantojam iespēju likumā noteiktajā kārtībā piesaistīt speciālistus no ārvalstīm. Tādu gan nav daudz, un pārsvarā pie mums strādā jelgavnieki.

Foto: Ivars Veiliņš

Viedokļi

Komentāri

Lietotāja WONDER_WHY attēls

Krievu kantoris kur kā algu maksā kapeikas.

Pievienot komentāru

Saistītie raksti