Meklēšanas forma

Skaidras debesis 19 °C Z vējš 3.2 m/s
Ceturdiena, 2017. gada 20. JūlijsVārda dienu svin: Ritma, Ramona

Atvieglo būvniecību privātajā sektorā

Ilze Knusle-Jankevica
2014. gada oktobrī tika veikti vērienīgi grozījumi būvniecības nozari regulējošajos normatīvajos aktos, pamatīgi apgrūtinot privātīpašnieku dzīvi – saskaņā ar noteikumiem pat iebetonēta soliņa uzstādīšanai savas privātmājas pagalmā bija jāpārvar birokrātiski šķēršļi, turklāt daudzus darbus drīkstēja īstenot tikai sertificēts būvnieks. Sabiedrības spiediena dēļ šī gada jūnijā striktās normas, kas attiecās uz mazo būvdarbu veikšanu privātā teritorijā, ir mainītas, tādējādi privātīpašniekiem atvieglojot saimniekošanu savā īpašumā.

Līdz ar izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā 2014. gadā daudziem darbiem, kuru īstenošanai pirms tam nevajadzēja saņemt atļaujas un saskaņojumus Būvvaldē, nu tās bija nepieciešamas. Kā atzīst Jelgavas pilsētas Būvvaldē, tādējādi krietni tika paaugstināts šīs iestādes speciālistu noslogojums, jo, neraugoties ar administratīvo slogu, būvniecība pilsētā ne mirkli nav apstājusies. «Izmaiņas noteica, ka visa dokumentācija jāizstrādā sertificētam speciālistam, arī daļu darbu drīkstēja veikt tikai sertificēta būvfirma. Rezultātā būvniecības procesu norise tika ne vien būtiski paildzināta, bet arī sadārdzināta par vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem eiro,» stāsta Jelgavas Būvvaldes Komunikāciju sektora vadītājs Dainis Petzāls. Šobrīd spēkā stājušās izmaiņas MK noteikumos Nr.253 «Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi», kas būvniecības ierosinātājam pašam ļauj izstrādāt nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atsevišķu labiekārtojuma elementu, žogu būvdarbiem un apliecināt, ka tā atbilst būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam.

Vienkāršota pieslēgšanās kanalizācijai un ūdensvadam

Lai veicinātu vides aizsardzību, nodrošinot saimniecisko notekūdeņu organizētu savākšanu, kā arī lai iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, šajos noteikumos ir atvieglots regulējums inženiertīklu pievadu būvniecībai, ja būvniecība neskar citu ārējo inženiertīklu aizsargjoslas un līdz dzīvojamās ēkas piegulošā zemesgabala robežai ir izbūvēti ārējo inženiertīklu atzari. «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna skaidro, ka turpmāk privātmājas īpašnieks, līdz kura īpašuma robežai ir izbūvēts ūdensvada un/vai sadzīves kanalizācijas atzars, komunikāciju pieslēgšanu savam īpašumam var atkal veikt saimnieciskā kārtībā saskaņā ar atvieglotu procedūru. Atvieglotā procedūra nosaka, ka nav jāizstrādā apliecinājuma karte (projekts), savukārt pievadu būvniecību iespējams realizēt saskaņā ar atbilstoša būvspeciālista un būvkomersanta vai pakalpojuma sniedzēja izstrādātu inženiertīkla pievada novietojuma plānu, kurā norādīts inženiertīkla pievada novietojums zemes gabalā. Pirms pievada izbūves būvniecības ierosinātājam ir jāsaņem tehniskie noteikumi no «Jelgavas ūdens». Lai tos iegūtu, uzņēmuma Tehniskajā daļā jāiesniedz nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā pilnvarotas personas aizpildīts iesniegums, zemesgrāmatas apliecības kopija un zemes robežu plāna kopija. Savukārt saimnieciskā kārtība nozīmē, ka pieslēgumu var izrakt kaut pats īpašnieks ar lāpstu – šī darba īstenošanai vairs nav nepieciešama sertificētas būvfirmas palīdzība. Pēc ūdensvada un sadzīves kanalizācijas pievadu pieslēguma izbūves būvniecības ierosinātājam jāvēršas SIA «Jelgavas ūdens», lai noslēgtu līgumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu. Jāuzsver, ka atvieglotie pieslēgšanās noteikumi būvniecības ierosinātājam dāvās iespēju pieslēgšanās izmaksas centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai samazināt piecas reizes.

Jāatgādina, ka Jelgavā jau bija ieviesta atvieglota pieslēgšanās kārtība ūdensvadam un kanalizācijai, un, kā norāda V.Juhna, tā veicināja īpašumu pieslēgšanu centralizētajiem tīkliem. «Kopš 2014. gada nogales, kad būvniecības normatīvi liedza iet šo atviegloto ceļu, aktivitāte mazinājās,» uzsver V.Juhna. «Pēc tīklu paplašināšanas projekta trešās kārtas gada laikā pieslēgšanos veica 50 procenti māju, kam bija pieejama atvieglotā kārtība. Savukārt pēc tīklu paplašināšanas projekta ceturtās kārtas gada laikā īpašumu pieslēgšanu centralizētajiem tīkliem īstenoja vien 25 procenti māju, jo tām nebija pieejama šī atvieglotā kārtība,» norāda «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors, aicinot Jelgavas iedzīvotājus izmantot iespēju un pieslēgt ūdeni un kanalizāciju. Arī šobrīd pilsētā notiek kanalizācijas un ūdensvada tīklu izbūves darbi, realizējot projekta piekto kārtu.

Žogu var būvēt pats

Saskaņā ar 2014. gada izmaiņām arī žoga uzlikšanai ap privātmāju bija nepieciešama topogrāfijas izstrāde, ko veica sertificēts mērnieks, skice, ko izveidoja sertificēts arhitekts vai inženieris, kā arī bija jāvēršas pēc pakalpojumiem pie sertificēta būvnieka, kas praktiski izvietoja žogu. Šobrīd persona pati var projektēt un uzstādīt žogu, tādējādi ietaupot dažus simtus eiro, tomēr, kā atzīst D.Petzāls, praktiski to nemaz nav iespējams tik vienkārši īstenot. «Pagājušajā nedēļā uz Būvvaldi zvanīja kāda projektētāja un jautāja, kā rīkoties. Pie viņas bija vērsies klients, kurš vēlas ap māju uzbūvēt žogu. Saskaņā ar jauno regulējumu viņš var iztikt bet projektētājas pakalpojumiem – pats uzzīmēt skici un aizpildīt Būvvaldē iesniedzamo apliecinājumu. Taču pēc nedēļas šis pats cilvēks atkārtoti vērsies pie projektētājas, jo nav pratis aizpildīt veidlapu,» stāsta Būvvaldes speciālists.

Tāpat žoga izvietošanai joprojām nepieciešams topogrāfiskais plāns vai situācijas plāns. «Tas ir vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka žogs atrodas konkrētajā īpašumā, nešķērso sarkanās līnijas un rakšanas darbu laikā neskars inženierkomunikācijas, kas ir drošības jautājums,» skaidro D.Petzāls. Būvvaldes praksē eksistē gadījumi, kad cilvēks ir iegādājies māju un vēlējies pārbūvēt žogu, taču Būvvaldē secināts, ka iepriekšējais īpašnieks žogu ir uzlicis patvaļīgi un tas atrodas piecus metrus aiz īpašuma robežas – jau ielas trasē.

D.Petzāls pirms žoga uzstādīšanas iesaka vērsties Būvvaldē. Ja iestādē būs pieejama ģeotelpiskā informācija par attiecīgās teritorijas topogrāfisko infrastruktūru, cilvēks to varēs saņemt. Tas gan ir maksas pakalpojums. Ja Būvvaldē informācija par šo teritoriju nebūs pieejama, personai vajadzēs vērsties pie sertificēta mērnieka pēc topogrāfijas izstrādes. «Mums ir pieejami dati par lielāko pilsētas daļu,» norāda D.Petzāls. Jāpiebilst, ka pie mērnieka topogrāfijas izstrāde izmaksā dažus simtus eiro.

Viņš uzsver, ka apbūvi Jelgavā regulē arī Jelgavas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.09-11 «Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi». Saskaņā ar tiem žoga, kas atrodas ielas malā, trase un vizuālais risinājums jāsaskaņo Būvvaldē, un tas ir spēkā arī šobrīd. Saistošajos noteikumos ir atrunāts arī maksimālais pieļaujamais žoga augstums – 1,50 metri. D.Petzāls atgādina – ja būvdarbi paredzēti uz ielas, nepieciešama rakšanas darbu atļauja, ko izsniedz pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība».

Mastam dokumentus nevajag

Šobrīd arvien lielāku popularitāti iemanto karoga masta izvietošana pie privātmājas. Līdz šim likumdošana noteica, ka karoga masta uzstādīšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, bet nekādi citi ierobežojumi nebija izvirzīti. Patlaban ir ieviesta masta augstumu gradācija: līdz 18 metriem; no 18 līdz 100 metriem; augstāk par 100 metriem. Neatkarīgi no plānotās atrašanās vietas karoga masta, kura augstums sniedzas līdz 18 metriem, būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama, taču, ja karoga masts pārsniedz 18 metrus, būvdarbu veikšanai ir vajadzīgs paskaidrojuma raksts.

Būvvaldes vadītājas vietniece Zeltīte Bīmane vērtē, ka šī norma ir nesamērīga, jo privātmājas karoga masta vidējais augstums ir apmēram seši līdz astoņi metri, ja ēkai ir divi stāvi. «Jo masts ir augstāks, ja svarīgāk ir pareizi noteikt tā atrašanās vietu, jo masts vējā var šūpoties, nolūzt. Tāpat arī karoga izmēram jābūt proporcionālam masta augstumam,» viņa skaidro.

Lai gan šobrīd karoga masta uzstādīšana nav jāsaskaņo Būvvaldē, tās speciālisti šo ieceri iesaka saskaņot ar kaimiņiem, ja karogs atradīsies tuvāk par trīs metriem no zemesgabala robežas.

Risina vienā projektā

Būtiski, ka jaunais regulējums papildināts ar iespēju privātajā ārtelpā bez būvniecības dokumentācijas saskaņošanas būvēt arī atsevišķus labiekārtojuma elementus, piemēram, soliņus, celiņus, vaļēju terasi, kas nav saistīta ar ēku, bērnu rotaļu ierīces, dārza kamīnus, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņus. Kā stāsta D.Petzāls, ceļot jaunu māju, parasti žoga un labiekārtojuma elementu izvietojums ir iestrādāts pašā mājas projektā un saskaņots Būvvaldē kompleksi, nevis katrs elements atsevišķi. Viņš uzsver, ka šāda prakse ir vērtējama pozitīvi, jo vienlaikus tiek pārbaudīts, vai izraudzītā vieta ir piemērota konkrētās ieceres īstenošanai, piemēram, vai, izvietojot žoga stabus, netiks pārcirsts optiskais kabelis, vai zem strūklakas neatrodas elektrības vadi un tamlīdzīgi.

Kapakmeni var uzlikt bez atļaujas

2014. gada būvniecības normu grozījumi noteica, ka Būvvaldē jāsaskaņo pat kapavietu labiekārtošana – pieminekļa, soliņa, nožogojuma uzstādīšana. Savukārt šobrīd šī prasība ir atcelta. Būvvaldē gan atzīst, ka līdz šim nevienas individuālas kapavietas labiekārtošana nav saskaņota.

Jelgavā kapsētas apsaimnieko pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība». «Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem kapavietas uzturētājam ir pienākums noslēgt ar kapsētu apsaimniekotāju kapavietas uzturēšanas līgumu un saņemt atļauju kapavietas aprīkojuma izvietošanai. Praksē kapavietas uzturēšanas līgums jānoslēdz «Pilsētsaimniecībā», bet dabā konkrētā vieta tiek apsekota kopā ar kapsētas pārzini, kas strādā no otrdienas līdz sestdienai,» skaidro iestādes vadītāja vietniece Sandra Liepiņa. Viņa norāda, ka Jelgavas kapsētās ne agrāk, ne arī šobrīd neviens nav izvietojis nesamērīgi augstu pieminekli, nožogojumu vai citus neatbilstošus un nepieņemamus elementus.

Vienīgais, ja plānots rakt dziļāk par 30 centimetriem, nepieciešama rakšanas atļauja, bet, kā norāda «Pilsētsaimniecībā», standarta kapakmens uzstādīšanai tas nav nepieciešams.

Ar tirdzniecības atļauju par maz

Izmaiņas MK noteikumos skar arī sezonālo uzņēmējdarbību. Šobrīd, ja uzņēmums ir saņēmis pašvaldības atļauju publiska pasākuma rīkošanai vai ielu tirdzniecībai, nav nepieciešama papildu atļauja no Būvvaldes, lai novietotu pirmās vai otrās grupas inženierbūvi, piemēram, nojumi, bufeti. Tomēr Jelgavas Būvvaldes vadītājas vietniece Z.Bīmane uzsver, ka šādu objektu atrašanās vieta un vizuālais izskats arī turpmāk būs jāsaskaņo Būvvaldē, kā to paredz pašvaldības saistošie noteikumi, lai izvairītos no patvaļības. Saskaņā ar šiem noteikumiem Būvvaldē jāsaskaņo sezonas objektu – kiosku, nojumju, stendu, paviljonu, dzīvojamo vagonu, treileru un citu – izvietošana neatkarīgi no zemes īpašuma piederības.

Jelgavā tirdzniecības atļauju publiskā vietā izsniedz Pašvaldības īpašumu pārvalde. Tirdzniecības atļaujas pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietās izsniedz iestāde «Pilsētsaimniecība». Jāpiebilst, ka mūsu pilsētā šādas uzņēmējdarbības formas nav īpaši izplatītas. Tiesa, šovasar viens komersants izrādījis interesi tirgot bezalkoholiskos dzērienus Hercoga Jēkaba laukumā, un vasaras siltākajās dienās šeit jau varēja manīt nelielus dzērienu ratiņus.

Foto: Austris Auziņš

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti